Viedoklis (J.Izraels, akadēmiķis, KZA globālā klimata un ekoloģijas institūta direktors): Mēs dzīvojam tādā laikā, kad milzīgi ģeoloģiskie periodi, kas saistīti ar dabas vides izmaiņām, var saspiesties pat līdz desmitiem gadu, kaut gan iepriekš tādas izmaiņas notika daudzu tūkstošgadu laikā.

Tāpēc mēs atrodamies briesmu priekšā tieši tagad, un ja mēs vēlamies dzīvot, ir jāpārtrauc tukšas diskusijas un jākoncentrē uzmanība uz zinātniski pamatotu pasākumu izstrādi attiecībā uz biosfēras un klimata sistēmas aizsardzību. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (D.Kanemans, psihologs, Prinstonas universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts): Izglītība ir svarīgs faktors attiecībā uz cilvēka ienākumiem, taču, ja visiem pasaulē būtu vienāda izglītība, ienākumu atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem cilvēkiem samazinātos tikai par 10%. Ienākumi nav tik svarīgi, lai justos apmierināts ar dzīvi, kā tas parasti tiek uzskatīts. Ja visiem cilvēkiem pasaulē būtu vienādi ienākumi, tad atšķirība dzīves apmierinātības sajūtā samazinātos mazāk kā par 5%. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

2011. gada laikā notika:

– polu magnētiskā nobīde, 22 spēcīgas zemestrīces, 11 nāvīgas viesuļvētras, 5 postošie plūdi, 2 lieli vulkānu izvirdumi, 1 cunami, vairāki ugunsgrēki, sausumi, zivju, putnu, jūras dzīvnieku masveida bojāeja.

– patēriņa cenas palielinājušās par 30%, bezdarba līmenis par 30%, laulības šķiršanu skaits par 50%, narkomānija par 50%, pašnāvības par 30%.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: Pēc globālās ekonomiskās krīzes, kas ilga četru gadu garumā, ir skaidrs, ka tā kļuvusi arvien dziļāka. Pagātnē, divu gadu laikā pēc XX gadsimta Lielās depresijas sākuma, par visu valstu neformālu lozungu kļuvis kliedziens: „Nekāda atbalsta viens otram, nekādas vienotas politikas, lai glābjas, kas var!”. Drīz pēc tā sākās zināmie politiskie apvērsumi, bet pēc tiem arī kari, kurus mēs nevēlamies atcerēties.

Četru gadu laikā pēc XXI gadsimta Lielās krīzes sākuma saglabājas cerība uz apzinātu tās pārvarēšanu. Pašlaik tā ir tikai cerība. Ne vairāk, bet arī ne mazāk. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (N. Fergusons, ekonomikas vēsturnieks, Hārvarda): Gandrīz 500 gadu laikā Rietumu cilvēki varēja teikt, ka viņiem ir labākā ekonomiskā un politiskā sistēma, taču šodien šie apgalvojumi skan nepārliecinoši – mēs vērojam plašu rietumu institūciju krīzi, kļuvis neiespējami pieņemt lēmumus, neskatoties uz to, ka puses saprot: ja neko neuzsākt, tās ar savu politiku novedīs līdz bankrotam valstis.

Viedoklis (H. Konlija, bijusī ASV valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās): Šodien ASV un Eiropā tiek konstatēts politiskās paralīzes stāvoklis. Turklāt mēs nezinām, kādu ceļu iet labāk. Tieši tādā situācijā nokļuva Rietumi. Es baidos, ka tikai ārējais satricinājums piespiedīs mūs iet jaunu un nezināmu ceļu. Vai arī nonāksim līdz tādam izmisumam, ka Rietumi izvēlēsies sev jaunus līderus, kuri vedīs mūs pilnīgi citā virzienā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: Japānā katru gadu decembrī tiek pasludināts „Gada Kandzi”. Kandzi – viens no ķīniešu hieroglifiem, kurš tiek ikgadēji izvēlēts un simbolizē dotā gada īpatnības. Tekošajam gadam tika izvēlēts hieroglifs (burtiski) „Radnieciskie mezgli” vai plašākā jēdzienā „laba saskarsme”, „cilvēku savstarpējās draudzības saites” (Kizuna).

Tieši šis hieroglifs ieguvis vislielāko balsu skaitu sabiedriskā viedokļa aptaujā par jaunā 2012. gada Kandzi. Šis hieroglifs atspoguļo situāciju, kas izveidojusies pēc zemestrīces Japānas austrumdaļā, tie ir gan atjaunošanas darbi, gan tas, ko sajuta ikviens pēc daudziem zaudējumiem zemestrīces rezultātā. 2011. gadā rekordliels japāņu skaits sniedza bezatlīdzības palīdzību katastrofā cietušajiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (M. Hazins, ekonomists): 2011. gada novembrī Ķīnas rūpnieciskā ražošana samazinājās pirmoreiz pēdējo trīs gadu laikā. Tas saistīts ar parādu krīzi Eiropā, kas samazināja pieprasījumu uz ķīniešu precēm, kā arī ar iekšējā patēriņa samazināšanos.

Ķīna nevar šodien ātri aizvietot ārējā pieprasījuma kritumu vienkārša cēloņa dēļ: tā jau gandrīz neražo patiešām lētas lietas. Palielinājušās enerģijas izmaksas,  darbaspēka izmaksas un produkcijas pašizmaksa. Kopumā ķīniešu produkcija šodien pa kabatai tikai bagātiem ķīniešiem.

Ekscesīvās ražošanas un infrastruktūra, kas tika uzbūvētas „izaugsmei”, spēcīgi spiedīs uz ekonomiku, pieprasot pastāvīgas un neefektīvas izmaksas savam atbalstam, nopietnas sociālās problēmas tāpat spiedīs uz ekonomiku un valsti. Ķīna arī sadūrās ar ārkārtīgi nopietnām problēmām, tāpat kā visi pārējie.

Replika: Krīze neapies nevienu, un absolūti visas valstis un pasaules tautas tajā iegrims, lai sajustu nepieciešamību mainīt visu cilvēces attīstības tendenci – no materiāliem mērķiem uz garīgiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: Mēs neļaujam bērniem skolā būt brīviem un laimīgiem cilvēkiem. Bez tā jebkura izglītība zaudē jēgu.

Mums kā iepriekš liekas, ka galvenais skolas uzdevums – „iedzīt” cilvēkā pēc iespējas vairāk zināšanu, nevis attīstīt viņa dabiskās spējas. Taču skolai ir jāsaskata dabiskās īpašības, un tās jāattīsta, un galvenais – iemācīt cilvēku mācīties. Diemžēl šodien skola liek cilvēkam zubrīt.

Izglītības mērķis ir tajā, lai cilvēks spētu atrast savu vietu, savu ceļu dzīvē. Citādi, tā vietā, lai attīstītu to, kas viņam interesants un nepieciešams, – viņš ir spiests iezubrīt milzums daudz nelietderīgas informācijas, kas viņam nekad nenoderēs. Ja mēs nepārveidosim skolu mācību sistēmu, mēs nespēsim izveidot laimīgu pasauli. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A. Araks, ekonomists): Nav iespējams apturēt ekonomisko krīzi. Pašlaik noris ilglaicīga ekonomiskā krīze. Tā radās nepareizu lēmumu rezultātā. 2012. gads būs  izšķirošs.
Tā ir vērtību krīze, nevis finanšu vai nekustamo īpašumu. Ideoloģija „vairāk – tāpēc labāk”, kas nozīmē patērēšanas triumfu, uz doto momentu sevi ir izsmēlusi. Problēma ir tajā, ka no „bagāto un skaisto” kluba nav godīgas izejas.
Replika: Godīga izeja ir – tiem pašiem bagātajiem jāturpina vadīt, viņi to spēj, tāpēc jau viņi ir bagāti, turklāt visa sava enerģija  jānovirza sabiedrības labā un naida, skaudības, pazemojuma vietā jāsaņem par to pateicība, cieņa, mīlestība!
Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Pirmoreiz, vairums dažādu, it kā savstarpēji nesaistītu dabas likumu vietā, mēs sākam just, ka uz mums iedarbojas jauns likums – viens likums, zem kura „lietussarga” mēs visi atrodamies, un visi kopā kā vienota savienība tiecamies sasniegt vienu virzienu.

Nekad iepriekš tik dažādas valstis cilvēcē neatradās tik līdzīgā stāvoklī. Ziemeļamerika un Dienvidamerika, Eiropa un Āfrika, Āzija un Sibīrija, pat Austrālija un Jaunzēlande – visas atrodas lejupslīdes procesā, depresijas stāvoklī, un nav svarīgi, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam, kādai civilizācijai, reliģijai mēs piederam, un kā iekārtota mūsu sabiedrība. Milzīgs mākonis nolaižas pār mūsu pasauli un sāk ietīt mūs visus kopā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→