Pētījumi, kurus veic zinātnieki, parāda, ka mūsu attīstības tendenci nosaka vispārējais likums, kura spēks mūs attīsta un noved pie vienas formas. Mums nāksies sasniegt šādu savstarpējo saikni, kad katrs sajutīs, ka ir atkarīgs no visas cilvēces, un visa cilvēce ir atkarīga no viņa.

Perspektīvā tāda ir mūsu attīstības vispārējā tendence, un to apstiprina daudzi zinātnieki. Mēs neesam gatavi pieņemt šo likumu, tas ir pretrunā mūsu dabai, katrs domā tikai par sevi, nesaprotot, ka ir atkarīgs no visiem. Taču, ja cilvēks sapratīs, sajutīs un skaidri redzēs, ka viņš ir atkarīgs no visiem, viņš vēlēsies, pirmkārt, parūpēties par citu cilvēku labklājību, lai viņi labi pret viņu izturētos! (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis („Die Zeit”, Vācija): Egoismā apsūdzētie, kas kaitē sabiedrībai

Slēpšana: Šveice

Vienā Šveicē ES pilsoņu kontos ieguldīti 1560 miljardi eiro, Lielbritānijā ieguldīti 1400 miljardi, Luksemburgā – 440 miljardi, Lihtenšteinā – 78 miljardi. Visas šīs valstis palīdz izvairīties no nodokļiem. Tās izsūc citu valstu nacionālo īpašumu un dzīvo uz procentiem.

Tās visas labprāt skandē par Eiropas solidaritāti.

Lepnība: Francija

Valsts nevēlēšanās izvietot ražošanu attīstības valstīs. Valsts protekcionisms palielinās cīņas vārdā par eksporta mazināšanu. Elizejas pils kā politisko ieroci izmanto savu varu pār koncerniem. Tajā laikā, kad francūžiem neizdodas gūt sekmes saviem spēkiem, Francijas politiķi – pārliecināti eiropieši. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (А.Voins, matemātiķis, filozofs, Starptautiskā filozofijas institūta vadītājs): Kas mums būtu jādara, lai uzlabotu cilvēces globālās krīzes situāciju? Mēs nonākam pie vienas no galvenajām globālās krīzes izpausmēm – pie konflikta starp tautām, kuras atdalītas viena no otras ar atšķirīgo izpratni par morāli, par to, kas ir labi un kas – slikti.

Tomēr, vai iespējams ietekmēt vērtību sistēmu? Tieksme iegūt sev vairāk taču ir cilvēka dabā! Turklāt cilvēka dabā ir arī solidaritātes ar sev līdzīgiem apziņa. Un visos laikos ir bijuši cilvēki, kuri bija gatavi kalpot kopējām interesēm, pat ja personīgās intereses no tā cieta. Mainījās vienīgi to skaitliskā attiecība pret tiem cilvēkiem, kuri, nerēķinoties ne ar ko, kāroja gūt labumu tikai sev. Šī attiecība mainījās atkarībā no sabiedrībā valdošajām vērtību sistēmām, kuras tika nostiprinātas reliģiju, filozofijas, apstākļu ietekmē. Un tāds apstāklis šodien ir zinātniski tehniskais progress. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (V.Bojarincevs, profesors, fizikas un matemātikas zinātņu doktors, L.Fionova, fizikas un matemātikas zinātņu doktore): Tiem, kas vēl saglabājuši spēju domāt, ir acīmredzams, ka patērētāju sabiedrība rada globālas problēmas, kas saistītas ar utilitāru attieksmi pret dabu. Zemes resursi ir ierobežoti un nespēj izturēt sabiedrības, kas dzīvo pēc barbariskiem nevaldāma patēriņa likumiem, spiedienu.

Finanšu sistēma, kas pārņēmusi vairākumu planētas valstu visas dzīves sfēras savā kontrolē, lai vairotu „globālās elites” ienākumus, ir veicinājusi nebeidzamo ražošanas un patēriņa kāpumu. Tas nonāca konfliktā ar dabas ierobežotajām iespējām, kā rezultātā tika izjaukta dabasvide. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jau tūkstošiem gadu mēs veidojam visas iespējamās mūsu savstarpējās saiknes sistēmas, kuras mums ļauj kaut kā sadzīvot līdzās, nenogalinot viens otru, bet katrreiz sasniegt kompromisus: es tev, tu – man, tas ir mans, bet tas – tavs, un var kaut kā viens otram palīdzēt.

Saskaņā ar šīm saiknes un attālināšanās formām, mēs tiekam dēvēti kā tuvāki vai tālāki viens no otra – par tautām, civilizācijām. Pastāv vairums tādu apļu, kas mūs sasaista vai attālina vienu no otra. Tadā veidā mūs sadalīja sašķelšanās spēks, kurš kādreiz bija starp mums izlauzies. Tas strādāja kā centrifūga, kas mūs sadragāja un atsvieda vienu no otra.

Taču sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”. Un mēs jūtam, ka vinnēsim, ja apvienosimies. Tādēļ mēs sanākam kopā pilsētās, veidojam kopējas sistēmas, lai nodrošinātu sevi ar ūdeni, elektrību, dažādām ērtībām, būvējam fabrikas, rūpnīcas. Tas viss mums ir izdevīgi. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Krīze un globalizācija, ZOAR - Nav komentāru→

Viedoklis (P.Mostovojs, jurists, ekonomists, advokāts): Ja izanalizē patēriņam piedāvāto preču sortimentu, atklājas, ka tikai aptuveni 30% no precēm atbilst cilvēka pamatvajadzībām, tas ir, kuras ir bijušas vienmēr – tā ir vajadzība pēc mājvietas, apģērba, pārvietošanās, tabakas, dzērieniem.

Simtiem gadu sabiedrībai pēc šīm precēm bija vajadzība. Mainījās formas, bet vajadzības nemainījās. Visas pārējās preces apmierina vajadzības, kuras neeksistē. Kāda atšķirība ir starp МР3 atskaņotāju un visiem pārējiem? Tikai tajā, ka tas ir mazāks, bet preces, kuras apmierināja tādu pašu vajadzību un tādā pašā veidā, pastāvēja arī agrāk.

Ja mode diktē, ka ik pēc trim gadiem tev ir jāmaina automašīna, ar kuru varētu vēl braukt gadus desmit, tas nozīmē, ka šajā periodā tev nepieciešamas četras automašīnas vienas vietā. Materiāli, kas tika izlietoti to ražošanai, enerģijas resursi, sākot no metāla kausēšanas un beidzot ar utilizāciju – aizlidoja atmosfērā un silda pasaules telpu. Un četrreiz vairāk tika patērēta enerģija, pārkāpjot saprātīgā robežu, no pamatvajadzību apmierināšanas skatpunkta. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Dž.Arijs /Urry J./, sociologs): Mūsdienu sabiedrību nestabilitāte – lūk, galvenais globalizācijas rezultāts. Tomēr šī nestabilitāte arī ir pasaules harmoniskas attīstības ķīla. Administratīvie un politiskie apstākļi mums traucē pareizi uztvert globalizācijas jēgu un garu. Mēs novērtējam globālos procesus, atrodoties telpas noteiktā punktā, konkrētas valsts varas ietekmē. Un parasti tas sagroza perspektīvu, piespiež domāt robežās un teritorijās, lai gan globālās pasaules laikmetā šī loģika vairs nedarbojas.

Dabaszinātnēs šodien ir populāra kārtības uz haosa robežas koncepcija. Daudzas sistēmas ir tuvas stabilitātei, tomēr pilnu stabilitāti nesasniedz. Tieši tā darbojās mūsdienu pasaules uzbūve. Tā nav dzelžaina kārtība, bet gan nebeidzama kārtošana. Mūsdienu pasaules kārtība – tas ir savstarpēju atkarību daudzums, spēlētāji pastāvīgi maina vidi un pašus spēles noteikumus. Nav stabilas, uzbūvētas regulāras pasaules sistēmas. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Paziņojums: Mūsdienu Amerikā miljoniem “izdzīvotāju” drudžaini pūlas sagatavoties tam, kas, kā viņi baidās, tuvojas, un kam jānotiek. Viņi krāj produktus un cenšas jūs pārliecināt, ka mēs atrodamies katastrofas priekšā, turklāt izdzīvotāju kustība iet plašumā.

Daži tic, ka tuvojas ekonomikas pilnīgs krahs, un vēlas būt vairāk neatkarīgi. Viņi pārvērš istabas par noliktavām, mācās apstrādāt dārzu, cenšas visu pēc kārtas iekrāt. Protams, mums jābūt gataviem arī sliktākiem laikiem. Mūsu nācija ir iestigusi parādos, ASV ekonomika iet bojā, zemestrīču un citu dabas katastrofu skaits palielinās, visa zemeslode kļūst par ārkārtīgi nestabilu dzīvesvietu… (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: Divus gadu desmitus D. Selente izdevumā Trends Journal precīzi paredzēja politiskās, finanšu sektora, ekonomiskās un sociālās tendences.

Tas pieņemts Senātā (Likums par pilnvarām ārkārtas stāvoklī) ar 93 balsīm pret septiņām:

Ekonomika cieš krahu. Būs haoss. Būs aicinājumi uz ekonomisko kara stāvokli. Bankas tiks slēgtas. Haoss nostiprināsies.

Šis likums nupat kā tika pieņemts. Tas nodrošina stāvokļa kontroli ar militāristu palīdzību. Uz Ameriku ceļu mēro fašisms. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Paziņojums (Organizācija „Human Rights”): Līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, ir ievērojami pieaudzis to vecāku skaits, kuri pavirši izturas pret saviem nepilngadīgajiem bērniem. Paviršība nenozīmē vardarbību pret bērniem, ar ko ilgus gadus jau cīnās Savienoto Valstu tiesībsargu organizācijas.

Vairumā gadījumu vecāki ir sākuši mazāk mīlēt bērnus. Cilvēki ir pārāk koncentrējušies uz tādām problēmām kā atrast darbu, apmaksāt komunālos maksājumus un kredītu parādus. Katrs piektais vecāks atrodas depresijā, katrs desmitais ļaunprātīgi lieto alkoholu vai marihuānu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→