Zemeslode saraujas
Ja mēs neiegūsim atdeves īpašību, tad nepārtraukti cietīsim un vienkārši nespēsim turpināt šādu eksistenci. Atdeves īpašība ir mūsu vienīgais glābiņš, kas spēj mūs pacelt virs egoistiskām vēlmēm, jo, ja jūti tikai vēlmi saņemt, tad tā ir nāves sajūta.
Tāpēc Radītājs atkal un atkal pamodina nedaudz gaismas atdeves vēlmēs, un rezultātā mēs nedaudz sajūtam gaismas trūkumu saņemošajās vēlmēs. Mēs neapzināmies, kas notiek, tikai jūtam, ka pasaule kļūst arvien tumšāka un drūmāka. Mēs atrodamies uz tāda perioda sliekšņa, kad cilvēki uz visas Zemeslodes sāks sajust, ka neskatoties uz visiem sasniegumiem mūsdienu tehnoloģijās, zinātnē, tehnikā, mēs tik un tā ciešam. (vairāk…)
Mākslīgā intelekta attīstība ir nonākusi līdz interesantām iespējām, kad dators spēj radīt gleznu pazīstama mākslinieka stilā par tēmu, kuru cilvēks tam uzdevis vārdos. Šo projektu dēvē par „Deli – 2”.
Jautājums:
Mums nevajag rūpēties par to, kā nomierināt strīdu, atrisinot visus strīdīgos jautājumus. Mums nepieciešams līdzināties mazulim, kurš neveiksmīgi cenšas iebāzt kubiku apaļā caurumā, nesaprotot, ka viens nekad neievietosies otrā.
Mēs visi nākam no vienas saknes – no viena, vienota, vienīga augstākā spēka. Un pat strīdi, kuri aizdegas starp visiem šīs pasaules iedzīvotājiem, visos laikos, kuri notiek pašlaik, bija pirms mums un būs pēc mums arī izriet no augstākā spēka izņemot, kuru nekā cita nav.
Jautājums:
Mūsdienu karš ir kas vairāk par dažādu valstu esošo ģeopolitisko interešu pretstāvi. Lielajā lūzuma punktā, laikmetu robežšķirtnē tā vēsta par to, ka saikne tagad ir stiprāka par atšķirtību.
Jāsaprot, ka visi strīdi, kuri starp mums uzplaiksnī nav domāti, lai tos notušētu, bet gan lai neskatoties uz visām domstarpībām pastiprinātu mūsu apvienošanos. Konflikts tiek novērsts nevis dzēšot mūsu domstarpības, bet paceļoties virs tām.
Kā likums cilvēks pat nenojauš, ka viņa uzskati un lēmumi ir ārēji uzspiesti. Mēs apmierināmies ar šķietamas brīvības ainu, iekams tā nesāk sprāgt pušu pa vīlēm.