Jautājums: Pēdējā laikā, tiekoties ar cilvēkiem, es redzu, ka viņi vairs nemeklē panākumus kā iepriekš, necenšas kaut ko sasniegt. Egoisms it kā apstājas un pat pagriežas atpakaļ – cilvēki kļūst pieticīgi. Kāpēc?

Atbilde: Nav viegls jautājums. Kāpēc egoisms pārstājis augt? Pie tam, kāpēc tas „atstāj pozīcijas”, samazina savu spēku? Un vai patiešām samazina?

Lieta tajā apstāklī, ka egoisms ir kļuvis citādāks – „apaļš”, integrāls. Mēs šķiramies no individuālistiskā egoisma veida, no vienkāršas, „lineāras”, taisnas pieejas: „Ņem no dzīves, cik gribi” – un pārejam uz citu veidu, kuru vēl neizprotam. Tas pagaidām mūsos vēl nav atklājies tā pa īstam, proti, integrālais egoisms, kam līdzās nāk savstarpējā saikne, taču mēs to jau izjūtam, bet nezinām, kā ar to tikt galā. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Pētījums: Antropologs piedāvāja bērniem no āfrikāņu cilts rotaļu. Viņš nolika pie koka grozu ar augļiem un paziņoja: „Tas, kurš pirmais aizskries līdz kokam, saņems visu”. Tad, kad viņš deva zīmi, bērni cieši satvēra viens otru aiz rokas un… skrēja visi kopā, un pēc tam visi kopā sēdēja un baudīja saldos augļus.

Zinātnieks bija izbrīnīts un jautāja bērniem, kāpēc viņi tā darīja, jo katrs no viņiem taču varēja saņemt balvu vienpersoniski. Uz to bērni atbildēja: „Obonato! Vai iespējams, lai viens justos laimīgs, ja visi pārējie ir apbēdināti?” „Obonato” (vai ubuntu) viņu valodā nozīmē „es pastāvu, tāpēc ka mēs pastāvam”.

Ubuntu – āfrikāniešu ētiskā mācība, humānistiskā filozofija, pasaules uzskats, kura pamatā ir cilvēku uzticība un viņu savstarpējā saikne. Tā ir mutiskā mācība, tā tiek dzīvota, nevis klāstīta presē. Vārds „ubuntu” var tikt iztulkots kā „cilvēciskums attieksmē pret citiem”, „ticība Visuma dalības spēkam, kas apvieno visu cilvēci”. Jēdzienam „ubuntu” sarežģīti atrast ekvivalentu rietumu valodās. Tad, kad Āfrikā saka, ka „Šim cilvēkam piemīt ubuntu”, tas nozīmē, ka viņš ir dāsns, viesmīlīgs, draudzīgs, rūpējas par citiem, līdzcietīgs, dalās ar visu, kas viņam ir. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta: „TES priekšvārds”: Ja mēs uzsāksim meklējumus, lai rastu atbildi tikai uz vienu visizplatītāko jautājumu, esmu pārliecināts, ka visas šīs problēmas un šaubas (attiecībā uz kabalas zinātni) izzudīs no redzes loka un, paveroties to virzienā, tu redzēsi, ka šo problēmu un šaubu vienkārši nav.

Runa iet par mokošo jautājumu, kuru uzdod visi cilvēki: „Kāda ir manas dzīves jēga?”. Mūsu dzīves gadi mums izmaksā ļoti dārgi, mēs izciešam šo gadu dēļ vairums ciešanu un moku, lai galu galā tos pabeigtu. Kurš tad izjūt no tiem baudu? Vai pareizāk sakot, kam es sagādāju baudu?

Cilvēce izjūt ciešanas, cieš ikviens cilvēks, visa šī dzīve – nepārtrauktas mocības. Tikai reizēm uz dažiem gadiem mums tiek dota atpūta, bet visu pārējo laiku esam spiesti veikt nepārtrauktu karu par savu eksistenci – un tādu dzīvi cilvēkam ir sagatavojusi daba. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Radītājs prasa ievērot likumus, par kuriem mums nekas nav zināms?

Atbilde: Šodien mēs atrodamies uz materiālās dabas pakāpēm: nedzīvās (N), augu (A) un dzīvnieciskās (Dz). Šeit mēs pilnībā varam eksistēt, šeit mums ir zinātne un vairums citu līdzekļu.

Taču runa iet par cilvēciskās pakāpes likumiem, šī pakāpe attiecas uz garīgo dabu. Mēs neesam ar to pazīstami un neko nespējam ar to darīt. Tomēr mums jāpaceļas līdz šai garīgajai dabai un tieši tāpēc mēs izjūtam ciešanas, kuras stumj mūs uz priekšu. Tādējādi ciešanas nozīmē augstāku pakāpi, kura šodien sāk mūsos jau atklāties, taču tikai negatīvā formā.

Dzīvnieciskajā līmenī tu dzīvoji pārtikušu dzīvi un izjuti augstākā mērā pozitīvas (!+) sajūtas. Šķita, viss ir lieliski. Taču piepeši sāka atklāties pretstats – liels mīnuss, ciešanas. Ko darīt? Tu nezini.

Bāls Sulams skaidro, lai gan zinām arī no vēstures, ka katrā stāvoklī izpaužas ciešanas, lai tas liktos tev nepanesams un tu paceltos augšup uz nākamo pakāpi. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Kristīna Lagarda, SVF direktore): ASV un Eiropas pasaules ekonomikas atveseļošanās nav gaidāma. Tuvojas neizbēgams 2008. gada vispasaules krīzes recidīvs. Starptautiskā Valūtu fonda un Vispasaules bankas vadītāji, tāpat kā vairums normālu cilvēku, nespēj atbrīvoties no jaunu globālo nepatikšanu priekšnojautām.

Replika: Sākas likteņa, augstākās vadības apzināšanās, iespējas trūkums vadīt notikumus. Cilvēce sāk pieliekt galvu, „nokāpt no koka”, zaudēt lepnību un sajūtu, ka tā atrodas augstāk par notiekošo.

Tādā veidā pakāpeniski cilvēce sāks sajust, ka ne jau cilvēks atrodas augstāk par dabu un var darīt visu, kas ienāk prātā, bet gan daba ir augstāka un visu dara saskaņā ar savu plānu. Bailes, nenoteiktība ātri atgriezīs pie samaņas cilvēciņus, kas aizrāvušies savās rotaļās. Žēl gan, ja par to būs jāmaksā ar asins izliešanu un ciešanām. Sevi pielīdzināt Dabai, meklēt ar to harmoniju – lūk, vienīgais cilvēces uzdevums. Šajos meklējumos cilvēce nonāk jaunā dimensijā…

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: Daba brīdina cilvēci par tuvojošos katastrofu, taču cilvēce to nevēlas dzirdēt. Pēdējā laikā notiekošās dabas katastrofas kļūst arvien briesmīgākas un neparedzamākas, taču cilvēce no tā negūst mācību. Virpuļviesuļu un cunami ceļā joprojām nostājas atomreaktori un neaizsargātas pilsētas.

Viesuļvētras kļuvušas spēcīgākas un izraisās arvien biežāk. Vētru trajektoriju grūti paredzēt, arvien sarežģītāk tām sagatavoties.

Piemēram, viesuļvētra „Sendi”, kas notika nesen, virzījās pēc pilnīgi nestandartas trajektorijas. Tā mēroja ceļu caur Floridu, Luiziānu un pārņēma kontinentu vairāk uz ziemeļu platuma grādiem. Tas ir ļoti neparasti – iepriekš viesuļvētras tā neuzvedās. Pie tam „Sendi” izrādījās divreiz spēcīgāka salīdzinājumā ar saviem „brāļiem”. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lai gan šī savstarpējā saikne pastāv, taču cilvēce neņem to vērā visas vēstures garumā. Cēlonis slēpjas mūsu egoismā. Šī savstarpējā saikne tāpat mums arī uzliek par pienākumu ņemt vērā dabas likumus. Un kaut arī tie objektīvi eksistē, tomēr spēj tādā mērā ierobežot mūsu egoismu, ka ērtāk mums tos nemanīt.

Taču šodien mēs vairs nevaram atļauties neņemt vērā šīs saiknes esību un ietekmi uz mūsu nākotni. Arvien vairāk izpaužas dabas un sabiedrības atkarība, kā divas sastāvdaļas, divi vienas vienotas sistēmas pamatelementi. Pie tam to savstarpējā saikne ne vien pastiprinās un paplašinās, bet kļūst arvien aktuālāka.

Uz dabu var attiecināt tai piemītošās trīs daļas – nedzīvo, augu un dzīvnieku, kuras daba vada instinktīvi, tādējādi netiek pārkāpta dabas vienotība.

Tieši cilvēks ar savu egoismu atšķiras no dabas sistēmas. Turklāt šī cilvēka atšķirība no visas dabas sniedz viņam iespēju saprast dabas monolītumu un savu misiju – apzināti sevi iekļaut kā dabas integrālo elementu tās vienotajā sistēmā. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (D.Grejs, bankas SocGen stratēģis): ASV neprātīgā finanšu politika var novest pie situācijas, ka nākamās desmitgades mums nesīs Lielo Nekārtību.

Vēsture daudzkārt demonstrējusi, ka valūtas devalvācija noved pie sociāliem satricinājumiem un nesaskaņām – sociālās nekārtības iezīmes jau redzamas: 99% apsūdz 1%, 1% apsūdz 47%, privātais sektors apsūdz valsts sektoru, jaunie – padzīvojušos, visi apsūdz bagātos.

Mēs dzīvojam kredītu hiperinflācijas laikmetā, kas izdomāta, lai bagātinātu bagātos uz nabago rēķina. Plaisa starp bagātajiem un nabagajiem aug. Katru reizi, kad rodas hiperinflācija, vēsturē notikuši sociālie satricinājumi – Senajā Romā, revolūcijas laikā Francijā, Veimāras Vācijā. Britānijā, 17. gadsimta sākumā, uz hiperinflācijas fona tika aizdegti inkvizīcijas ugunskuri – tika sadedzinātas raganas…

Replika: Arī mūsdienās cilvēce nav mainījusies. Līdz brīdim, kamēr neesam izlabojuši savu dabu, mēs, apgaismotā cilvēce, esam gatavi uz giljotīnām un ugunskuriem. Līdz tam nav atlicis daudz laika, neprātīgā naidā valstis un tautas, reliģijas un konkurenti ķersies iznīcināt visus nevienādos, attīrīt telpu, atbrīvoties no spiediena…

Cilvēcei ir tikai neliela iespēja nonākt pie savas obligātās, paredzētās apvienošanās mierīgā ceļā – apgūstot integrālo izglītību un audzināšanu. Vai cilvēki spēs piegriezt vērību šai iespējai, vai arī virzīsies savu egoistisko tieksmju varā…?

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Pasaules labklājība un atsevišķas valsts labklājība ir atkarīgas viena no otras. Tas neizbēgami liecina, ka pat tā iedzīvotāju daļa, kura dotajā momentā ir apmierināta ar pastāvošo stāvokli, proti, izveicīgie un apķērīgie, – tomēr ļoti raizējas par savas dzīves drošību saspringuma dēļ, kuru izraisa tie, kas ceļ pret viņiem intrigas. Taču, ja viņi saprastu pasaules vērtību, tad, protams, būtu priecīgi pieņemt pēdējas paaudzes dzīvesveidu. Cilvēks atdos visu, kas tam pieder, lai glābtu savu dvēseli.

Pastāv vienkāršs nosacījums pēdējās paaudzes labai dzīvei – zināt, ka uz visas planētas visā cilvēcē viss ir savstarpēji saistīts integrālā, globālā veidā. Neviens netiek atskaitīts no šī kopējā aprēķina. Visi saistīti ar visiem pilnā saikņu komplektā, mums zināma un nezināma, redzama un apslēpta. Manas domas un vēlmes, viss manī ir caurvīts ar miljoniem pavedienu, kurus mēs visi esam caurauduši. Ja es vēl tos neesmu atklājis, tas nenozīmē, ka tie nepastāv. Protams, tie eksistē un ar katru dienu izpaužas arvien vairāk.

Vienīgā izeja – saprast, ka tas tā ir. Taču ar sapratni vien ir par maz – man nepieciešams nonākt pie sajūtas, lai es varētu pareizi izmantot situāciju. Lai tā ierobežo mani tajā, kas ir nepareizs un virza uz priekšu pareizās ierosmēs, atbilstoši vispārējai sistēmai, kurā mēs visi esam savstarpēji saistīti. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Četrpadsmitais Dalailama, Ngavangs Lobsangs Tenzins Gjatso, 10.09.2012. savā Facebook lapā uzrakstīja sekojošo): „Visas pasaules reliģijas, piešķirot īpašu nozīmi mīlestībai, līdzcietībai, iecietībai un piedošanai, var sekmēt garīgo vērtību attīstību un to dara. Taču realitāte tāda, ka ētikas piesaistīšanai reliģijai vairs nav jēgas. Tāpēc es arvien vairāk pārliecinos par to, ka pienācis laiks rast veidu, kā garīguma un ētikas jautājumos apieties bez reliģijas vispār”.

Replika: Pienācis laiks atrauties no ticības tajā, kas nav pierādāms, bet vadīties tikai balstoties uz reālām zināšanām, kas smeltas no Dabas, kā augstākās vadošās sistēmas, izzināšanas. Aprobežojoties ar matērijas un matērijas formas izzināšanu, kā norādīts „Zoar Grāmatas ievadā”, ne vairāk. Jo kas vairāk jau attiecas uz nesajūtamo, tādēļ arī nepierādāmo.

Tikai izzinot Dabu, tās likumus un attīstības tendences un tikai tajā pakāpē, kādā tā atklājas cilvēkam, kā norāda Kabala, „Nav tiesnesim vairāk par to, ko redz viņa acis”, mēs varam rast visu mūsu problēmu pareizo risinājumu.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un reliģija, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→