Cilvēce nevar pāriet uz nākotni, iekāms netiks izjaukts vecais.

Daudz no vecā izjūk pats – ģimene, kultūra u.c., taču tas, kas ir izdevīgi valdošai elitei, pats neaiziet un noturas, lai gan velk visiem spēkiem atpakaļ.

Ja elite apzinās pārejas nepieciešamību, tad arī veidojas ideja, kas nepieciešama pāriešanai uz nākotni.

Pagātnē pārejas, parasti, notika revolūciju, sabiedriskās cīņas veidā.

Tas norisinājās tāpēc, ka jaunais stāvoklis netika izprasts, trūka tā redzējums, rašanās iemesls un nebija uz to virzības spēku. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Šodien daudzi domājoši cilvēki mierina sevi „ar ekoloģiskiem” sapņiem: „Mēs aprijam planētas resursus. Apstāsimies un saglabāsim mūsu bērniem apkārtējo vidi…”

Atbilde: No vienas puses, tāpat arī es biju domājis. Taču, no otras puses, mēs atklājam, ka tas īsti nav pareizi. Patiesībā, interesentu netrūkst abās „zaļās” frontes pusēs. Reizēm cīņa par „zaļumiem” maksā daudz dārgāk nekā ekoloģiskais zaudējums.

Vispirms ir janoskaidro, ka tieši mēs nopostām dabu: ar savām savstarpējām attiecībām vai tehnogēno iedarbību?

Savā laikā maltusiānisti un demogrāfi kliedza, ka Zeme nespēs mūs nodrošināt ar iztiku. Taču rezultātā mums ir pārtikas pārpalikums un dažām valdībām jāsubsidē fermeri, lai viņi neražotu par daudz. Patiesībā, ja ēdienu nemest atkritumos, tas pietiktu visiem. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: Klimats uz Zemes ir mainījies. Naftas platformas sprādziena rezultātā, 2010. gada 20. aprīlī notika naftas noplūde Meksiskas jūras līcī. Urbuma bloķēšanas laikā 480 milj. barelu naftas nokļuva okeānā un izjauca silto Golfa straumi, kura nosaka laika apstākļus Ziemeļu puslodē. Aukstā Kurosavas straume, kuras iedarbība kompensēja Golfa straumi, palēnām sāk „apsaldēt” Eiropu.

Tā visa rezultātā, periodā līdz 2025. gadam, vasarā iestāsies karstums, turpretī ziemā –aukstums un mūžīgais sasalums izplatīsies līdz pat Parīzei un Romai. Sibīrijas upju notece Ziemeļu Ledus okeānā atdursies ledus zonā un divu-trīs gadu laikā applūdinās sibīrijas zemienes, pārvēršot tās milzīgos purvos. Sahāra un Ziemeļāfrika, kā senās Grieķijas un Ēģiptes laikā, pārtaps par mežiem. Daži zinātnieki pareģo, ka, Saules darbības krituma rezultātā, jau 2014. gadā iestāsies mazais ledus laikmets.

Replika: Vienotās Dabas nedzīvā, augu, dzīvnieciskā daļas ir pilnībā savstarpēji saistītas un tikai cilvēka uzvedība nosaka Dabas stāvokli. Ja cilvēka uzvedība sāk pielīdzināties Dabai, tad izraisa milzīgu pozitīvu efektu, tāpēc ka cilvēks, paceldamies pāri Dabai, ja ar sava egoisma izlabošanu sasniedz ar to līdzību, tad kļūst par visaugstāko Dabas spēku un visas Dabas sistēmas apvienojas, līdzsvarojas un bagātinās.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Pieņemsim, es ar saviem biedriem dibināju uzņēmumu. Es – šī uzņēmuma direktors, viņi – mani vietnieki. Starp mums ir draudzīgas attiecības, un viņi var atļauties nokavēt sēdes uz 5 – 10 minūtēm. Taču es ļoti cienu disciplīnu. Kā rīkoties? Ko jūs ieteiktu? Vai viņi ir jāsoda?

Atbilde: Es domāju, ka 10 minūšu kavējumam nav lielas nozīmes. Cilvēkam ir jājūt, ka pret viņu izturas saudzīgi un viņu sapratīs, bet viņam, savukārt, tas, protams, ir jākompensē.

Sodīt var tikai par nevērīgu attieksmi pret kolektīvu, biedriem, uzņēmumu, tā īpašumu; par necilvēcīgu, neģimenisku attieksmi pret cilvēkiem un iekārtām. Katram ir jājūt, ka kolektīvs ir viņa ģimene. Vai tad viņš tā uzvestos savā ģimenē? Vai ģimenes gods, tās labklājība stāv augstāk par visu, vai nē? (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc pēdējā laikā ļoti veiksmīgi ir tie biznesmeņi, kuriem nav izglītības? Kur slēpjas viņu spēks? Kāpēc labākos rezultātus reizēm sasniedz vadītāji, kuriem nav pieredzes un pat zināšanu?

Atbilde: Tas notiek tāpēc, ka vecā lineārā, egoistiskā saiknes sistēma „tu man, es tev”, tas ir, tīri kapitālistiskā sistēma, pārstāj strādāt. Pasaule ienāk integrālajā savstarpējā saiknē, kurā visi saistīti ar visiem, tāpēc ka caur piecu pazīstamu cilvēku ķēdi katrs cilvēks uz Zemes ir saistīts ar visiem pārējiem.

Šādā sistēmā iepriekšējās iemaņas jau nenostrādā – vajadzīgas citas, kas balstītas uz sapratni vai vienotības sajūtu starp cilvēkiem. Tāpēc pirmajā vietā izvirzās nevis staļiniskie stingrā presinga principi, ne arī amerikāniskie, kas balstās uz konkurenci, bet gan savstarpējās saiknes principi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Pasaule virzās uz to, lai pilnībā „pārformatētos”. Pakāpeniski izzudīs visas liekās specialitātes, ražošanas, paliks tikai vitāli nepieciešamais. Esam pārdzīvojuši patēriņa kalngalu – cilvēki zaudē vēlmi, lai iegādātos jaunas preces, zūd uzkrāšanas tieksme. Daudzus vairs neinteresē ne mode, ne fasoni, ne īpašas preces. Viņi pārstāj just, ka tas uzlabo viņu garastāvokli, attieksmē pret viņiem izraisa apkārtējo cilvēku cieņu vai sajūsmu. Tas viss jau ir pagājis.

Mūsu egoisms, attīstoties ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, noved mūs pie pilnīgi cita stāvokļa – pie jaunas dzīves kvalitātes, kad mūsu fiziskajam ķermenim nepieciešams tas, kas tam ir veselīgs un nes labumu: mazliet sporta, pareizs uzturs, normāla ģimene. Pakāpeniski atgriežas sajūta, ka tieši tas mums pietrūkst, ka nerimstoši dzenoties pēc patēriņa, esam pazaudējuši visu.

Jaunā integrālā sistēma, kas homeostāzē ar dabu padara mūs integrālus, izraisa nepieciešamību atstāt tikai nepieciešamākās ražotnes un tirdzniecības saiknes. Dabiski, ka šajā saiknē pieaugs bezdarbs. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Bāls Sulams raksta, ka mūsu laikmetā ir radusies iespēja paātrināt attīstības procesu un pacelties augšup, lai sasniegtu Radītāju. Kā šo iespēju saskatīt un kā to realizēt?

Atbilde: Mēs dzīvojam īpašā laikā, kurš patiešām dod mums iespēju. Vispirms tāpēc, ka rešimot, kas mūsos atklājas, mudina mūs atklāt zinības par Radītāju, par dzīves būtību. Tas arī ir galvenais jautājums, kas mostas cilvēkos. Pēc tūkstošiem gadu ilgās attīstības cilvēks pa īstam sāk meklēt savas dzīves jēgu, nevis nodzīvot dzīvi pēc iespējas komfortablāk.

Vēl pirms kādiem piecdesmit gadiem mēs uzskatījām, ka materiāliem labumiem nebūs gala un līdz bezgalībai ekstrapolējām patēriņa sabiedrības perspektīvas. „Viss ir iespējams: mēs lidosim uz zvaigznēm, iegūsim varu pār dabas spēkiem, baudīsim dzīvi pārpilnībā…” Tāds bija mūsu egoisma vektors. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir „apaļais” egoisms?

Atbilde: Mūsdienās visa cilvēce kļuvusi par kopēju globālu savstarpēji saistītu sistēmu. Visās jomās izpaužas mūsu atkarība vienam no otra: biznesā, kultūrā, saskarsmē, politikā, ekonomikā. Taču mēs neprotam ar to strādāt, jo paši par sevi esam mazi individuāli egoisti. Šobrīd, kad mēs ienākam jaunā sistēmā, mēs nesaprotam tās likumus, tāpēc ka no lineārās, diskrētās sistēmas pārejam uz analogo.

Diskrētajā sistēmā viss atkarīgs tikai no manis, no manām rīcībām, bet savstarpēji noslēgtajā, savstarpēji atkarīgajā sistēmā no manis nav daudz atkarīgs. Sanāk, ka tiešā, diskrētā attieksmē pret manu uzņēmumu, biznesu, es redzu, ka esmu atkarīgs no vairums faktoriem un tos visus nespēju paredzēt. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Var meklēt visas iespējamās atrunas, taču, ja mēs saduramies ar dabas likumu, tad esam spiesti tam pakļauties. Kabalas zinātne klāsta par nemainīgiem likumiem. Kabalisti mums skaidro, kā iekārtota realitātes sistēma. Turpretī mēs domājam, ka tie nav stingri likumi, bet kas tāds, ko varam mainīt pēc savas izvēles: attiecības starp cilvēkiem, cilvēka saikne ar dabu, liktenis, laiks, kādi vakardienas vai rītdienas notikumi.

Visas šīs ilūzijas notiek tāpēc, ka nezinām sistēmu, nesaprotam, ka tā ir precīzi definēta un mainīt to nav mūsu spēkos. Neko nevar darīt, tā tas ir – ne citādi! Pat pret zinātni mēs izturamies tā, it kā varētu to zināmā veidā apiet. Tas notiek tāpēc, ka nejūtam, ka esam saistīti ar sistēmu tūkstošiem savstarpēji savienotiem pavedieniem, miljardiem nervu šķiedru.

Iedomājies, ka no tevis nāk bezgalīgs daudzums vadu, kas savieno tevi ar visu universu, un tie visi ir superjutīgi, gluži kā atkailināti nervi. Visiem ir zināms, cik neciešamas ir sāpes, kad piepeši pieskaras atkailinātam nervam zobā. Ikviens to reiz ir izjutis. Lūk, šādi atkailināti nervi nāk no tevis miljoniem, miljardiem, sasaistot tevi ar citiem. Tu viscaur esi apvīts ar šīm smalkajām baltajām šķiedrām, it kā iegremdēts želejā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Mēs nevaram runāt par konkrētu nākotnes sabiedrības tēlu, jo tas pastāvīgi mainīsies, transformēsies.

Līdz ar audzināšanu, līdz ar dabisko, nepiespiesto visas megapolises reorganizāciju izzudīs nevajadzīgie uzņēmumu, ražošanas atkritumi, pārtrauksies apkārtējās vides piesārņošana.

Pakāpeniski atmirs viss liekais, gluži kā iztek visi liekie tauki, kuri nevienam nav vajadzīgi, tie tikai kaitēja gan patērētājiem, gan ražotājiem un arī ekoloģijai. Savā dzīvē un patēriņā mēs kļūsim optimāli, racionāli. To diktē tikai mūsu pareizā mijiedarbība. Tāpēc visa pamatā ir tikai integrālā audzināšana.

Šāda transformācija būs pastāvīga. Attiecīgi tam, kā mēs arvien vairāk un dziļāk nodarbosimies ar savstarpējo „iekļūšanu” viens otrā, savstarpējo apvienošanos, integrāciju, savstarpējo galvojumu, kad ikviens pūlēsies jebkādā veidā iekšēji atbalstīt citus, tad kļūs redzams, ko un kā darīt. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→