Category Archives: Krīze un globalizācija

Skrūvīte, kuras dēļ salūza pasaule

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Katrs indivīds sabiedrībā līdzinās zobratiņam, kas savienots ar citiem zobratiem, kuri sastāda vienotu mehānismu.

Vienam zobratiņam pašam par sevi nepiemīt kustības brīvība, bet iesaistīts kopējā zobratu kustībā, kuri tiecas noteiktā virzienā, tas paredzēts, lai mehānisms varētu izpildīt kopējo uzdevumu. Ja zobratiņš salūzīs, tā lūzums tiek izskatīts un novērtēts ne pēc attieksmes pret sevi pašu, bet samērā ar tā funkciju un nozīmi attiecībā uz visu mehānismu kopumā.

Pieņemsim, tu esi skrūvīte dzinējā un esi salūzis. Tad kopā ar tevi ir salūzis arī viss dzinējs. Tā sekas – mašīna kopā ar pasažieriem stāv uz vietas, pie tam vēl norobežojot ceļu citām mašīnām, kurās arī atrodas pasažieri. Un tam visam par iemeslu tikai maziņa skrūvīte. (vairāk…)

Viss pret mums

Visbeidzot cilvēks atzīst, ka jāmainās viņam pašam.

Tāda sapratne nenāk uzreiz – kurš tad sākumā to vēlēsies? Taču pakāpeniski noskaidrojas, ka krīze nevājinās un nelaimes tikai pieaug. Šodien mēs jau redzam: visās mūsu darbības jomās cilvēce pieļāvusi milzums kļūdu un nonākusi pie kraha. Tādējādi rodas jautājums: kur slēpjas notiekošā cēlonis? Kāpēc viss, ko esam izveidojuši, strādā pret mums?

Visu sistēmu trūkumi atklājas diendienā – mūsu egoisms tās bojā arvien vairāk. Piemēram, veselības aprūpe: milzīgais zāļu daudzums būtībā ir inde, kas sagrauj mūsu organismu. Tās speciāli tiek izstrādātas tā, lai mēs uz tām „uzsēstos” un lietotu tās visu atlikušo dzīvi, pievienojot aizvien jaunus nosaukumus.

Speciālisti rada jaunākās medicinīskās iekārtas un aparātus izmeklēšanām un analīžu veikšanai. Lai gan tie nav nepieciešami: cilvēku jau bez tā nogurdina un nogāž gar zemi tik lielā mērā, ka viņš vairs nezina, kur viņam likties no tādas dzīves. Un to dēvē par „žēlsirdību”? Mēs arī paši nezinām, ko vēlamies. (vairāk…)

Krīze – piedzimšana jaunā pakāpē

Jautājums: Kāpēc esošo krīzi jūs tik neatlaidīgi dēvējat par jaunu attīstības pakāpi?

Atbilde: Krīze, kas izpaužas arvien vairāk, sākusies ne šodien, bet 20. gadsimta vidū. Krīze nav ne finanšu, ne ekonomiskā, bet vispārējā – visā, ar ko nodarbojas cilvēks: izglītības, audzināšanas, ģimenes uc. krīze… Tās ilgums runā par to, ka tas nav pārejošs process, bet jauns sabiedrības stāvoklis.

Cilvēce, savā attīstībā pārejot no pakāpes uz pakāpi, vienmēr nelabprāt, ar problēmām un sāpēm sķīrās no iepriekšējā stāvokļa un pārgāja uz nākamo. Tā ir kā dzimšana – ar sāpēm, asinīm, saspringumu. (vairāk…)

Bez tiesībām kļūdīties

Pastāv tikai viena radīta vēlme – saņemt labpatiku un baudu, bez tā nav nekā cita, ko varētu attiecināt uz radījumu. Viss pārējais – tie ir labojumi attiecībā pret radījumu, ārējā forma, kuru var pieņemt tā pati vēlme, pateicoties tam, ka uz to iedarbojas gaisma.

Pastāv augstākais – atdeve, zemākais – saņemšana un šis zemākais var saņemt tādu ietekmi no augstākā, kas mainīs zemākā ārējo formu. Gluži kā vilks, kas pārģērbjas par aitu. Taču viņš paliek vilks! Tieši to būtībā mēs darām ar savu ego, ar to ļaunumu, kas atrodas mūsos, cenšoties piedot tam formu, kas līdzinās Radītājam.

Svarīgi ir saprast, ka viss norisinās vēlmes baudīt iekšienē, jo tas uzskatāmi nostāda mūs tā vienīgā fakta priekšā, ka viss atkarīgs tikai no mums, viss tiek uztverts iekšēji. Nav nekā, kas atrastos ārpus mums, visa realitāte jau eksistē mūsos, mūsu vēlmē. (vairāk…)

Integrāls no mūsu pasaules līdz bezgalībai

„Desmit Sfirotu Mācība”, 2. daļa „Iekšējais vērojums”, 96. p.: Augstākajās pasaulēs darbojas brīnumains likums, saskaņā ar kuru jebkurā sfirā, lai kādu mēs izvēlotos, mēs atrodam 10 atsevišķas sfirot. Turklāt jebkurā no šīm 10 atsevišķajām sfirot mēs tāpat atrodam 10 sfirot – un tā līdz bezgalībai.

Mūsu prāts nespēj aptvert visus šos garīgos principus – sfirot iekļaušanās viena otrā līdz bezgalībai, jo ikvienā no 10 sfirot atrodas vēl 10, bet katrā no šīm 10 – vēl 10 utt.

Kā saprast, kas ir bezgalība? Kur tā beidzas un kur sākas? Mums tas nav saprotams, jo mūsu prāts veidots nevis uz kvalitatīviem vērtējumiem, bet uz skaitliskiem. Un mums šķiet, ka šeit arī iet runa par kvantitāti: 10, 10 un vēl 10 reiz, gluži kā ciparu, diskrētā sistēmā. Taču tas nav pareizs iespaids. Visas izmaiņas un dalījumi norisinās uz kvalitatātes pamata, pēc kvalitatīvi atšķirīgiem apļiem. (vairāk…)

Mākoņi virs horizonta

Mūsdienās atklājas īstenības momenti: visa pasaule līdzinās bērnudārzam bez audzinātājas. Tā nezina, kurp doties un apjukumā raugās uz to, kā izzūd ierastie orientieri.

Tas ir lielisks stāvoklis. Mēs jau sen par to runājām, kaut gan uzskatījām, ka tas iestāsies ātrāk. Tagad nepieciešams novērst nemierus un nekārtības, kas var kļūt par haosa sekām.

Mums draud ļoti sāpīga krīze un pasaules karš. Mēs noslīdam līdz tam saskaņā ar universa likumiem. Šodien tie, kuri „valda” pār pasauli, zaudējuši bijušo spēku un tāpēc aizdomājas: „Vai nepāriet pie kara karadarbībām, lai visu sāktu no baltas lapas”. (vairāk…)

Atver acis – tu nodari sev ļaunumu!

Šodien mēs runājam par pilnīgi jaunu attieksmi pret pasauli, cilvēkiem, pret sevi kā integrālo sistēmu, pie kuras mūs noved daba: atklāj mums sabiedrību, krīzi, savstarpējo saikni. Ja mēs reāli pavērtos uz lietu būtību un labi izanalizētu šo faktu, tad atklātu, ka darbojoties pret citem, es darbojos pret sevi, pie tam ar daudzkārt pastiprinātu negatīvo iedarbību.

Es iedarbojos uz apkārtējo sabiedrību, uz tās iekārtu, spēku, viedokli un no visas sistēmas, pret kuru dotajā brīdī esmu nostājies, man tas atgriežas kā bumerangs. Taču pretestība, kuru es sajūtu, tā ir visa mehānisma summārā kustība un man tam ir jāpretojas.

Rezultātā es nonāku līdz bezspēkam, iztukšotībai, pie motivācijas trūkuma, jo redzu, ka nevienā jomā nespēju gūt panākumus, – pasaule arvien vairāk saceļas pret mani visos tās līmeņos (lielāko tiesu sabiedriskajā un ekoloģiskajā). Tādēļ man nekas neizdodas. (vairāk…)

Vai cilvēcei draud iznīcināšana?

Jautājums: Šodien visu Zemeslodi pārņēmusi instinktīva, neapzināta vajadzība pēc iznīcināšanas. Kā to apturēt?

Pieņemsim, cilvēks, kurš sevi iznīcina ar alkoholu, nonāk līdz noteiktam punktam un iet bojā, vai arī kardināli mainās un uzsāk normālu dzīvesveidu.

Atbilde: Es ceru, ka pozitīvs pavērsiens notiks tuvākajā laikā un šeit. Es ceru, ka tas notiks, kamēr vēl neesam pilnībā izsmēluši visu Zemi un iznīcinājuši iedzīvotāju lielāko daļu, pēc kā nepaliks pat pamati, kā fantastikas filmās par nākotni, kur cilvēki klaiņo pa Zemi kā pirmatnējās būtnes un barojas no kādām saknēm, pārdzīvojuši šo katastrofu – bifurkāciju.

Lai pozitīvs pavērsiens notiktu pēc iespējas ātrāk, mēs cenšamies izplatīt integrālās izglītības un audzināšanas metodiku. Taču, atklāti sakot, pagaidām nerodam pietiekamu atbalstu plašu iedzīvotāju aprindu vidū, mums maz spēku. Tādējādi es nevaru sacīt, ka izjūtu dziļu gandarījumu. (vairāk…)

Tuvojas jauna globālā krīze

Paziņojums (Deutsche Bank analītiķi): Pats briesmīgākais pasaules finanšu krīzes etaps mums vēl priekšā. Tas sāksies, kad būs beigušies centrālo banku programmu, kas virzītas cīņai ar krīzi, darbības termiņi. Valsts līdzekļi ir izsmelti, krīze neizbēgama. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi būs iespējams samierināties ar neizsīkstošo naudas drukāšanu. Vērienīgās naudas iešprices nebūt nav novedušas pie ekonomiskās izaugsmes palielināšanās, tikai nodrošinājušas nelielu atpūtu, bet problēmu tās viennozīmīgi nav novērsušas.

Replika: Vai tiešām mēs nespēsim darīt zināmu analītiķiem iespēju izmainīt pasaules ekonomiku caur izmaiņām sabiedrības atiecībās?

Cik gan ciešanu nāksies pārdzīvot pasaules tautām, kamēr politiskās un ekonomiskās varas apzināsies vienīgo iespēju krīzes izlabošanai – caur sabiedriskajām atiecībām. Par to runā gandrīz visi zinātnieki, bet viņos, kā parasti, vara nevēlas ieklausīties, bet rīkojas sava šaurā egoisma ietvaros.

Avots krievu valodā

Kāpēc FRS nespēj novērst krahu?

Viedoklis (G. Sammers, finanšu analītiķis):

Mēs nepārdzīvojām REĀLU krahu, kādu es biju gaidījis, tāpēc ka iejaucās Federālās Rezerves. Un kāpēc šoreiz visam jābūt savādāk?

Daži jauni nosacījumi:

1. Krīze, kas tuvojas no Eiropas, izvērsīsies daudz plašākā mērogā.

2. Federālās Rezerves uz šo brīdi ir toksiskas un nevar iesaistīties agresīvā kredītpolitikā.

3. Federālo Rezervju līdzekļi ir iztērēti, un FRS var tikai paziņot par milzīgu naudas programmu, kas izsauks krīzi pati par sevi. (vairāk…)