Skrūvīte, kuras dēļ salūza pasaule
Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Katrs indivīds sabiedrībā līdzinās zobratiņam, kas savienots ar citiem zobratiem, kuri sastāda vienotu mehānismu.
Vienam zobratiņam pašam par sevi nepiemīt kustības brīvība, bet iesaistīts kopējā zobratu kustībā, kuri tiecas noteiktā virzienā, tas paredzēts, lai mehānisms varētu izpildīt kopējo uzdevumu. Ja zobratiņš salūzīs, tā lūzums tiek izskatīts un novērtēts ne pēc attieksmes pret sevi pašu, bet samērā ar tā funkciju un nozīmi attiecībā uz visu mehānismu kopumā.
Pieņemsim, tu esi skrūvīte dzinējā un esi salūzis. Tad kopā ar tevi ir salūzis arī viss dzinējs. Tā sekas – mašīna kopā ar pasažieriem stāv uz vietas, pie tam vēl norobežojot ceļu citām mašīnām, kurās arī atrodas pasažieri. Un tam visam par iemeslu tikai maziņa skrūvīte. (vairāk…)
Visbeidzot cilvēks atzīst, ka jāmainās viņam pašam.
Jautājums:
Pastāv tikai viena radīta vēlme – saņemt labpatiku un baudu, bez tā nav nekā cita, ko varētu attiecināt uz radījumu. Viss pārējais – tie ir labojumi attiecībā pret radījumu, ārējā forma, kuru var pieņemt tā pati vēlme, pateicoties tam, ka uz to iedarbojas gaisma.
„Desmit Sfirotu Mācība”, 2. daļa „Iekšējais vērojums”, 96. p.: Augstākajās pasaulēs darbojas brīnumains likums, saskaņā ar kuru jebkurā sfirā, lai kādu mēs izvēlotos, mēs atrodam 10 atsevišķas sfirot. Turklāt jebkurā no šīm 10 atsevišķajām sfirot mēs tāpat atrodam 10 sfirot – un tā līdz bezgalībai.
Mūsdienās atklājas īstenības momenti: visa pasaule līdzinās bērnudārzam bez audzinātājas. Tā nezina, kurp doties un apjukumā raugās uz to, kā izzūd ierastie orientieri.
Šodien mēs runājam par pilnīgi jaunu attieksmi pret pasauli, cilvēkiem, pret sevi kā integrālo sistēmu, pie kuras mūs noved daba: atklāj mums sabiedrību, krīzi, savstarpējo saikni. Ja mēs reāli pavērtos uz lietu būtību un labi izanalizētu šo faktu, tad atklātu, ka darbojoties pret citem, es darbojos pret sevi, pie tam ar daudzkārt pastiprinātu negatīvo iedarbību.
Jautājums: 
