Category Archives: Kabalas apgūšana

Toras grāmatas noslēpums

Zoar Grāmata. Nodaļa „Toras grāmatas noslēpums”, 217. p.: Toras grāmatas noslēpums šodien. Kā sacīts: „Un viņi lasīja Radītāja grāmatu Toru (mācību), traktējot un paskaidrojot, un saprata izlasīto”.

Toras grāmatas noslēpums mums atklājas tikai atrodoties savstarpējā saiknē. Ja spēsim radīt starp mums telpu, kas no vienas puses, tiks nosacīta ar mūsu savstarpējā naida lielumu, kas mūs attālina vienu no otra, bet no otras puses, mēs pāri naidam izveidosim saikni starp mums, tad naids dos mums pretestības spēku, „rezistoru”, bet savstarpējā saikne – „strāvu”, kuru mēs caur to izvadām. (vairāk…)

Īpašību kāpnes

Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 503. p.: „Un uzklāj galdu”. Galds atrodas Saiešanas Telts iekšienē, un tai pāri stāv augstākā svētība, un no turienes nāk ēdiens visai pasaulei.

Pat mirkli šis galds nedrīkst būt tukšs un uz tā jāatrodas ēdienam, jo svētība nemājo virs tukšas vietas.

Tādējādi uz tā vienmēr jāatrodas maizei ar nolūku, lai līdzās tai pastāvīgi būtu augstākā svētība. Un no šī galda nāk svētība uz visiem pārējiem galdiem pasaulē, t.i., tie top svetīti  pateicoties šim galdam. (vairāk…)

Zoar palīdzēs ikvienam

Jautājums: Vai mēs varam izmantot Zoar Grāmatas lasīšanu, lai izlabotu diezgan sarežģītus stāvokļus, kuros patreiz nonācis vairums cilvēku mūsu pasaulē? Kabalas zinātne jau atklājusies, un Zoar Grāmatu var lasīt jebkurš. Vai tas palīdzēs cilvēkam, ja viņš vēl neizjūt vajadzību pēc grupas, mācībām, sapratnes?

Atbilde: Nepieciešams saprast, ka patiesībā kabalas zinātnes izmantošana efektīva tajā gadījumā, ja cilvēks vēlas virzīties uz labošanos. Mēs redzam, ka paiet laiks, līdz cilvēki, kuri atnāk uz kabalas zinātnes studijām, iekļaujas grupā, sāk saprast un dzirdēt, par ko iet runa. Tās ir ļoti lēnas, pakāpeniskas pārmaiņas cilvēkā. (vairāk…)

Terminu definējums – kabalas apgūšanas atslēga

„Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda” beigās, 156. p., Bāls Sulams raksta, ka pats galvenais un visupirmais mācībās – apgūt pareizos definējumus. Tiem jābūt mūsu rīcībā, lai vajadzīgo terminu varētu izvilkt no prāta kā no lādes – tā, lai es pat neaizdomātos, kā jāsaprot, jāsajūt un jāiztēlojas jēga, kas slēpjas aiz katra teksta vārda.

Citādi tas jauks man prātu un novedīs pie nepareiza iespaida un uztveres, kas neatbilst īstenībai. Šeit atrodas ļoti svarīga kabalas apgūšanas atslēga. Ja tu neatšifrē pareizi to, kas uzrakstīts, tad pilnīgi sajauksi sev galvu. (vairāk…)

Cilvēks, kurš nācis, lai virzītu mūs augšup

Visa kabalas zinātne nonākusi pie mums no Zoar Grāmatas un ARI darbiem. Taču, ja ne Bāls Sulams, mēs nespētu to apgūt. Zoar grāmata pilna ar alegorijām, stāstiem, kas saprotami tikai cilvēkam, kurš atrodas tajā pašā garīgajā pakāpē, un spēj atšifrēt šos mājienus.

Kas attiecas uz ARI, tad viņš pats neko nerakstīja – viņš tikai runāja. Visus ARI darbus sarakstīja viņa skolnieks, Haims Vitals, un viss šis daudzo sējumu rakstu krājums balstīts uz to, ko ARI sacīja pusotra gada laikā. Tādu īsu laika posmu pastāvēja viņa grupa, kuru viņš apmācīja, un pēc tam nomira. (vairāk…)

Kabalisti – par pieeju Kabalas zinātnes apgūšanā, 3. d.

Piezīmes iekavās – manas.

Sagatavošanās svarīgums mācību procesam

Studējošais apņemas pirms mācību uzsākšanas nostiprināties ticībā Radītājam, un Viņa vadība ir kā atalgojums un sods. Savas pūles lai virza Toras (savas labošanās) baušļu labā. Ar to sasniegs Torā apslēptās gaismas iedarbību un viņa ticība (tādā labošanās darbībā) vairosies.

Viņa sirds būs gatava no “lo lišma” (sevis dēļ) nodarbībām nonākt līdz “lišma” (atdeves/ Radītāja dēļ) nodarbībām. Pat ja vēl nav sasniedzis ticību (atdeves īpašību), ir pārliecība sasniegt to ar Toras studijām. Turklāt, lai sasniegtu ticību (atdevi), virzīs sirdi un prātu tikai ar Toras palīdzību – tad nav dižāka baušļa par šo.

Bāls Sulams. TES priekšvārds, 17. p.

Avots krievu valodā

Labāk būt uzcītīgam kā gudram

Jautājums: Kāpēc lielākā virzība uz priekšu notiek tieši Zoar Grāmatas lasīšanas laikā – bez sapratnes, ar vienu un to pašu nolūku?

Atbilde: Kabalas apgūšana neprasa izcilas prāta spējas, jo „mācās ne ar prātu”. Gluži otrādi: cilvēki, kuri sevi uzskata par gudriem, teicami mācās, ātri uztver, un kuriem piemīt ass prāts, kā noteikums, pārāk nevirzās kabalā uz priekšu.

Prāts, prāta spēju sajūta viņus aptur, aizraujot uz racionālo šīs zinātnes apgūšanas ceļu, bet nevis apgūstot to uzticības ceļā pret grupu. Tā ir problēma. (vairāk…)

Brīnums tīrā veidā

Zoar Grāmatu nav iespējams apgūt cilvēkiem, kuri vēl nav izpelnījušies iekšējo izzināšanu. Viņi to var tikai lasīt, uztverot kā “brīnišķīgu īpašību”, kā “īpašu gaismas iedarbību” (sgula”).

Zoar Grāmatā nav ko apgūt. Ko mēs varam saprast šajā tekstā?… Ja kāds domā, ka viņam izdodas saistīt vienu ar otru, un kaut ko saprast, – tā vienkārši ir absurda nodarbe. Mēs saņemam kaut kādu iespaidu, taču tas ir juteklisks. Cilvēks iznāk no nodarbības un nespēj pateikt neko noteiktu. (vairāk…)

Vārti uz Zoar Grāmatu

Vispasaules kongress „We!”, 4. nodarbība, Ņūdžersija

Zoar Grāmatā ir vairums dažādu stāstu, kas uzrakstīti alegoriju (midraš) valodā – it kā par cilvēkiem un eņģeļiem (dabas spēkiem), dzīvniekiem un augiem, jo šīs Grāmatas autori vēlas mums paskaidrot visus radības līmeņus – nedzīvo, augu, dzīvnieku un cilvēka.

Bāls Sulams sagatavoja četrus priekšvārdus Zoar Grāmatai: (vairāk…)

Grāmatu grāmata

Vispasaules kongress „WE!”, 4. nodarbība, Ņūdžersija

Pastāv grāmatas, kuras saraksta parasti cilvēki par to, ko sajūt šajā pasaulē. Ir grāmatas, kuras uzrakstījuši kabalisti, kuri izzina garīgo pasauli un raksta par savām sajūtām garīgajā.

Šīs grāmatas dēvētas par īpašām, svētām grāmatām. „Svēts”/ „kadoš” – burtiskajā nozīmē – „nošķirtais”. Garīgā pasaule pilnībā atdalīta no mums, no mūsu ego, tāpēc cilvēks, aprakstot šo augstāko pasauli, vadoties no savām sajūtām, raksta svētu grāmatu – īpašu, nošķirtu. No visām grāmatām, kuras vēstures gaitā uzrakstījuši tūkstoši cilvēku, kuri izzināja augstāko pasauli, ir viena īpaša grāmata. Kabalas avotos to vienkārši dēvē par Grāmatu, pat nepieminot tās nosaukumu „Zoar”: „rakstīts Gramatā”, „lasīju Grāmatā”. (vairāk…)