Category Archives: Kabalas apgūšana

Kubiki garīgajai realitātei

Jautājums: Zoar Grāmatas lasīšanas laikā domas izklīst uz visām pusēm. Kā iespējams pastāvīgi atrasties domās par mērķi?

Atbilde: Mēs atrodamies spēku laukā. Šie spēki ar nolūku aizrauj mūs uz visām pusēm, tieši tādēļ, lai mēs ar savām pūlēm spētu tos savienot vienā virzienā, novest līdz vienotai realitātei.

Un tādēļ mums tāpat ir jāizturas pret mūsu stāvokļiem, – juceklīgiem, nestabiliem, jo tie visi paredzēti tam, lai modinātu mūs uz daudzkārt augstāka spēka meklējumiem salīdzinājumā ar šiem pretstata spēkiem, kuri mūsos rodas, lai šis augstākais spēks varētu pār tiem valdīt, tos savienot, novest tos kopā kā pareizu daļu kopumu pie garīgās realitātes. (vairāk…)

Tur, kur nešķiras…

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 763. p.: Saiešanas pils, kura atrodas septītajā pilī, visu saņem no taisnā, Acilut pasaules Zeir Anpin Jesoda, un pēc tam no Derības Šķirsta iznāk dvēseles un ieiet apakšējā taisnajā, pirmajā pilī, Jesodā.

Pēc tam iznāk no apakšējā taisnā un ietērpjas cilvēkos. Un pēc tam, kad šo pasauli atstāj, viņi ienāk Derības Šķirstā, kurš atrodas septītajā pilī, lai visas dvēseles sastāvētu kā no augstākajām īpašībām, no Binas, septītās pils, tā arī no zemākajām, no Jesoda pilīm, lai izpaustos savā pilnībā no visām pusēm.

Nepieciešams censties katram vārdam, darbībai, jēdzienam, par kuriem mēs lasām Zoar Grāmatā, piešķirt savienošanās formas, mūsu savstarpējās saiknes veidus. Izņemot šo, nekā cita nav. Runa iet vienīgi par to, cik lielā mērā, un kādā veidā savienojas vienotās dvēseles daļas, kuras pagaidām Zoar dēvē dažādos vārdos, darbībās, attiecību veidos starp tiem.

Taču būtībā tas viss paredzēts tam, lai mūs virzītu uz vienīgo stāvokli, kurā nav daļu, bet ir tikai vēlme vienotajā gaismā. Tādējādi viss, ko mēs lasām Zoar Grāmatā, mums jāiztēlojas kā vienota sistēma.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 09.11.2011

Avots krievu valodā

Zināšanas, kuras uzkrājas sirdī

Jautājums: Es jūtu, ka pilnīgi nesaprotu, neuztveru un nesajūtu „Desmit Sfirotu Mācību”. Ko ar to darīt?

Atbilde: Man grāmatā ierakstīts, ka esmu mācījies šo nodaļu, kura klāsta par Acilut pasaules iekārtu, 1982. gadā (kaut gan iespējams, ka tas nebija pirmoreiz). Pagāja gandrīz 30 gadi, un es nespēju sacīt, ka pilnīgi visu saprotu…

Acilut – tā ir labošanās pasaule. Jūs nesaprotat, cik lielā mērā tā ir sarežģīta sistēma, jo neredzat tālāk par šo pasauli. Jūs neizjūtat, cik liels un varens ir radījums, kurš sevī ietver veselas pasaules un bezgalību! Mēs neapzināmies, kas tas ir, jo esam ieraduši darboties tikai sava mazā loka iekšienē, un ar šo mērauklu mēram visu pārējo. (vairāk…)

Zoar Grāmata – visai cilvēcei

Jautājums: Kada nozīme ir Zoar Grāmatai globālās integrālās audzināšanas procesā? Vai šī grāmata atklājās mūsu paaudzē kā zāles pret krīzi, vai arī Zoar atklāšanās paātrina šo procesu? Kurš no šiem diviem aspektiem nāk vispirms?

Atbilde: Vispirmām kārtām, mums ir ļoti svarīgi pusstundu lasīt Zoar Grāmatu mūsu ikdienas rīta nodarbības laikā. Tā darīja Rabašs, un tādēļ es sekoju tam pašam „dozējumam”, tikai mēs lasām Zoar ne vakara, bet rīta stundās, kas ir daudzkārt efektīvāk.

Mēs tāpat gatavojam grāmatu „Zoar tautai”, tas ir, tiem, kuri vēlēsies pievienoties un sapratīs, ka, lasot šo grāmatu, mēs piesaistam gaismu, kas palīdz mums savienoties, un tikai ar tās palīdzību cilvēku savstarpējā savienošanās var gūt panākumus. (vairāk…)

Pretim gaismai!

Zoar Grāmatas lasīšanas laikā katram jāprasa tas, ko viņš uzskata par pašu galveno. Taču nepieciešams saprast, ka lasot visas kabalas grāmatas, īpaši Zoar Grāmatu, mēs atmodinām gaismu, kas atgriež pie avota. Šī gaisma iedarbojas uz mums tajā mērā, kādā mēs tai pielīdzināmies.

Pieņemsim, uz mani pūš vējš. Ja es virzos tieši tam pretī, precīzi pa to pašu līniju, tad tieku pakļauts tā maksimālajai iedarbībai. Turpretim, ja virzos pretim vējam leņķī, tad atkarībā no leņķa, samazinu tā iedarbību uz mani. Ja mans virziens ir tam perpendikulārs, es sajūtu vēja iedarbību tā, it kā tas mani atmestu malā. Ja esmu tam pretējs, tas ir, novēršos no tā par 180 grādiem, – tad vējš uz mani iedarbojas atgriezeniskā virzienā. (vairāk…)

Šajās grāmatās ir patiesības gaisma

Neviens cilvēks pirms Bāla Sulama neatklāja patieso mīlestības pret tuvāko jēgu. Šī tēma lielā vairumā attēlota visos avotos, uzrakstīts milzums brīnišķīgu romānu un citu darbu, kuros apdziedāta mīlestība pret tuvāko, brālīgā mīlestība, mīlestība starp biedriem, nepieciešamība atsacīties no sevis. Kurš tikai par to nav runājis! Katrs politiķis, kurš vēlas izlauzties pie varas, runā par to, ka mīl visus. Katrs zaglis sevi uzskata par cīnītāju taisnības vārdā.

Taču Bāls Sulams radīja kritēriju īstai pārbaudei, viņš visu uzliek uz pareizajiem svariem, pamato ar tādu analīzi, ka nav iespējams kļūdīties. Kad lasām to, ko viņš raksta, varam būt pārliecināti, ka nav iespējams pieturēties pie iepriekšējiem uzskatiem. Vai tev jāaizver acis un jāmēģina aizmirst viss, ko viņš raksta, un tad kaut kā vēl varēsi eksistēt pa vecam, turpinot sava egoisma dēļ dzīvot savu dzīvniecisko dzīvi. Vai arī tev ir jāmainās! (vairāk…)

Nezināmā planēta, kura tevi gaida

Nav svarīgi, vai es pareizi saprotu izlasīto grāmatā vai nepareizi, cik lielā mērā man tas ir neskaidrs, – svarīga ir mana vēlme saprast! Cilvēks savā garīgajā augšupejā saņem no augstākās sistēmas iedarbību, pateicoties tam, ka mācās, klausās par to un vēlas tajā iekļauties, šim nolūkam veic daudzveidīgas darbības, strādā ar savu apkārtni un izplatīšanas labā.

Un pakāpeniski, iztālēm, viņš sāk sajust šo sistēmu – atšķir, ka tas ir Aba, Ima, iekšējās un ārējās daļas, gaismas Hasadim un Gvurot, kuras uz viņu iedarbojas atbilstoši tam, kā viņš iekļaujas šīs sistēmas iekšienē. (vairāk…)

Arih Anpin uz papīra un dvēselē

Kad mēs studējam „Desmit Sfirotu Mācību” vai „Ptihu” (Ievads kabalas zinātnē), vispirms tīri mehāniski jāiemācās shēma. Pēc tam, kad tev acu priekšā pavērsies šī sistēma, varēs uzdot jautājumu: „Kāpēc tas tā ir?”

Sākumā vienkārši jāpieņem viss kā ir, kā dotība – un pēc tam tu sāksi izprast, kāpēc tas tieši tā ir iekārtots. Nav iespējams aptvert visu zinātni vienā reizē, ņemot vērā, ka mūsu tilpnes aug, tiek analizētas un savienojas noteiktā kārtībā.

Šeit nedrīkst pašiem veidot kādas jaunas teorijas, un tāpat kā visā pārējā jāmācās no dabas. Dabā mēs izzināšanā virzamies no ārējā uz iekšējo: sākumā apgūstam tehnisko zīmējumu, bet pēc tam sāksim iekļūt arvien dziļāk iekšienē – līdz nonāksim pie būtības. (vairāk…)

Skrejošas domas par „Šamati”. Ievads

Kongress Toronto, 6. nodarbība

Katram vārdam, kuru mēs lasām kabalas zinātnē, jādod precīzi apzīmējumi, jo tā izmanto vairākas valodas, lai mums izskaidrotu visu radību.

Mūsu pasaulē, lai viens otram nodotu savus iespaidus, mēs izgudrojam dažādas metodikas – kā kādam kaut ko pateikt, uzrakstīt, uzzīmēt, nospēlēt uz mūzikas instrumenta, nodejot. Taču kādā veidā mēs varam viens otram nodot iespaidus par to, ko sajūtam garīgajā? (vairāk…)

Lasīšana – tā ir atklāšana

Zoar Grāmata. Nodaļa „Toras grāmatas noslēpums”, 226. p.: Toras grāmatu atļauts lasīt tikai vienam cilvēkam, bet visiem pārējiem uzmanīgi un klusuciešot jāklausās, lai sadzirdētu vārdus, kas nāk no viņa mutes, it kā viņi to patlaban būtu saņēmuši no Sinaja kalna. Un līdzās tam, kurš lasa Toru, jānostājas „augšupejošajam pie Toras”, un jāstāv klusuciešot, lai dzirdētu tikai vienu runu, bet ne divas.

Nevajag aizmirst, ka runa iet par vienu cilvēku. Tas, kurš lasa un klausās Toru, tauta, Radītājs un radījums, kalns un stabs, pie kura skaita lūgšanu, – visas šīs īpašības atrodas vienā cilvēkā. Tas viss – viņa iekšējie stāvokļi. Mums tie ir sevī jāatpazīst, jāsameklē, uz ko tieši attiecas katrs vārds, katra īpašība. (vairāk…)