Category Archives: Kabala

Ko sēsi, to pļausi

Kongress Bulgārijā, 4. nodarbība

Jautājums: Pašlaik visā pasaulē notiek kari. Vai to var apturēt ar kabalas studiju palīdzību?

Atbilde: Kabala nerada brīnumus. Ja tikai spēsim kabalas zinības pielietot attiecībā pret sevi tā, lai augstākā gaisma, kas aizpilda Augstāko pasauli, sāktu caur mums aizpildīt arī mūsu pasauli, ja mēs pielīdzināsimies pēc savas struktūras un vienotības augstākiem elementiem, tad arī mūsu pasaulē sāks ieplūst augstākā enerģija. (vairāk…)

Par kabalistu kļūdām un par Absolūtu

Bāls Sulams „Kabala un tās būtība”: Šem Tovs izskaidroja grāmatu „Apjukušo ceļvedis” saskaņā ar kabalas zinātni. Taču „Apjukušo ceļvedī”, protams, uzrakstītais nenozīmē to, kas tajā traktēts…

Jautājums: Tātad kabalisti mēdz kļūdīties?

Atbilde: Jā, protams. Tieši tāpat arī kļūdās zinātnieki. Piemēram, pasaulslavenais Stīvens Hokings, kurš pirms dažiem gadiem publiski atzina savu kļūdu. Tas liecina par viņa dižumu. „Jūs man ticējāt, – viņš sacīja, – taču es kļūdījos”. (vairāk…)

Zinātne, kas sagaidījusi savu laiku

Kabalas zinātne atrodas savrup no visām zinātnēm un visiem cilvēciskās darbības veidiem šajā pasaulē. Šī zinātne slēpta no cilvēkiem un vienkārša pirmavotu studēšana mums nelīdzēs to apgūt. Kabalu nesaprast vienatnē, šeit nepieciešama personiska vadība, kas ļaus to apgūt pa īstam un sasniegt to, par ko sacīts kabalas grāmatās.

Kabala nav vienkārši zinātne, tā ir Visuma gudrība. Taču to izzināt iespējams tikai ar īpaša spēka palīdzību, kurš atnāk pie cilvēka un viņu maina, piepildot ar saprāta un jūtu „gaismu”, apgaismojot prātu un sirdi. Tikai tad cilvēks apgūst kabalas zinātni, kļūst par kabalistu. (vairāk…)

Kabala nepieciešama visiem

Jautājums: Kādā mērogā kabalas zinātne izplatīsies pasaulē?

Atbilde: Vienkāršajā dzīvē mēs mācāmies un apmācām savus bērnus. Cilvēkam ir jāzina, kādā pasaulē viņš dzīvo, viņam ir jāzina vispārējās sistēmas likumi, valsts vadīšanas mehānismi, valsts un vietējās varas funkcionēšanas kārtība.

Nedrīkst palikt par nekulturālu cilvēku, līdzīgi dzīvniekam, kurš tikai zina, kur meklēt barību un guļvietu. Nedrīkst aprobežoties tikai ar nopelnīto, ikdienas izpriecām un naktsmītni. Lai gan vairums piekopj tieši tādu dzīvesveidu, taču drīz tas beigsies. Tāpēc, ka radījuma mērķis ir sasniegt Radītāja līmeni, nevis pavadīt dzīvi darbā, bārā un gultā. (vairāk…)

Kabalas uzdevums

Jautājums: Kāpēc jūs daudz veltāt laiku tam, kas notiek pasaulē un sabiedrībā? Vai tas arī attiecas uz kabalu? Kabala taču apraksta augstāko pasauli, nevis mūsu pasaules sabiedrību?

Atbilde: Bāls Sulams rakstā „Kabalas zinātnes būtība” definē kabalu kā „Radītāja atklāšanas metodiku cilvēkiem mūsu pasaulē” – tas ir, viņiem atrodoties dabiskajā (egoistiskajā) attīstības līmenī. Tieši audzināt viņus līdz tādam saiknes līmenim starp viņiem (izlabot vienotās dvēseles sašķeltību, Ādama grēkā krišanu), lai viņos atklātos Radītājs, ir kabalas misija un uzdevums. (vairāk…)

Pasaules izzināšanas gudrība

Cilvēks attīstās pakāpeniski un ir cēlies no pērtiķa, kā uzrakstīja izcilais kabalists ARI pirms 300 gadiem, vēl pirms Darvina. ARI rakstīja, ka cilvēka pasaulīgais ķermenis ir pērtiķa attīstības rezultāts, bet cilvēka garīgo, iekšējo saturu nosaka augstāko spēku kopums. Kabala nodarbojas ar cilvēku, ne ar viņa materiālo ķermeni.

Katrs cilvēks attīstās, pateicoties saiknei ar apkārtējo sabiedrību, iekļaujot sevī no citiem viņu raksturīpašības, domas. Cilvēks nekad neattīstītos, ja vientulībā augtu mežā. Visa mūsu attīstība noris uz savstarpējas iekļaušanās pamatiem. (vairāk…)

Garīgās pasaules fizika un lirika

Savā vēlmē baudīt, radījuma materiālā mēs runājam sajūtu, pārdzīvojumu valodā. Taču, ja mēs runātu spēku valodā, kā to dara kabalas zinātne: ekrānu, vēlmes līmeņu (avijut), pievilkšanās un atgrūšanās spēku terminoloģijā, proti, par to, kas darbojas dabā, nevis par to, kā mēs sajūtam šo spēku iedarbības rezultātu savā materiālā, tad sanāktu ļoti konkrēta saruna.

Piemēram, kas ir „Valdnieka nozīmība”? Tas ir spēks, kas cilvēkam sniedz iespēju pildīt kādas darbības noteiktā virzienā – Radītāja, Viņa diženuma, nozīmības pievilkšanas spēks., ticības, atdeves spēks vai saņemšanas spēks. Ja mēs runātu šajā konkrētajā valodā, tad netērētu daudz vārdu un nenonāktu pretrunās. (vairāk…)

Palūkoties uz sevi no Radītāja līmeņa

Kabala ir augstākā garīgā psiholoģija. Katrai cilvēka kustībai, katram viņa nolūkam, vēlmei, rīcībai tā piešķir dimensiju. Tieši tas pietrūkst mūsu pasaulīgajai psiholoģijai, kas runā par daudzām lietām, taču tas viss paliek gaisā karājoties.

Nav iespējams izmērīt, sataustīt, precīzi pierakstīt (cilvēks taču ir kā dators), graduēt visas mūsu vēlmes, nolūkus un savstarpējās mijiedarbības, tāpēc ka attiecībā uz šo mums jāatrodas pakāpi augstāk, jāpaceļas no mūsu šodienas līmeņa uz mūs radījušā līmeni, proti, Radītāja līmeni.

Atbilstoši līdzībai ar Radītāju, mēs sākam uz sevi raudzīties jau no Viņa līmeņa. Tad mēs varam mērīt sevi, mūsu jūtas, gluži kā nolaižot taustekli katrā vēlmē, katrā īpašībā, nolūkā, virzienā utml. Mums rodas iespēja ne vien tos mērīt, bet arī pierakstīt, nodot tālāk, apmainīties, salīdzināt, savstarpēji savienoties, proti, rodas vesela komutācijas sistēma. (vairāk…)

Ja es varētu satikties ar Ādamu…

Jautājums: Kādā veidā radījuma pasaulē, kas radīts no nekā, radās metodika, kas atklāj patieso būtību, kura ir pretstatā radījuma būtībai? Kas vai kurš kalpo par tiltu starp pasaulēm un mūs savieno?

Atbilde: Pirms 5772 gadiem mūsu pasaulē parādījās cilvēks, kurš pirmoreiz uzdeva sev jautājumu: „Kas notiek pasaulē? No kurienes tā nākusi un ar kādu nolūku radīta? Kurš to „griež” un vada? Kāpēc viss griežas apkārt tai un kopā ar to?”

Šī cilvēka vārds bija Ādams. Uzdodot sev šo jautājumu, viņš pūlējās atklāt šo mīklu un rezultātā ne vien to atklāja, bet arī aprakstīja grāmatā „Apslēptais eņģelis”, kas nozīmē „apslēptais spēks”. Eņģelis – nozīmē spēks.

No šīs grāmatas var uzzināt, ko viņš bija izzinājis, kā viņš to sajuta, ko redzēja un aprakstīja alegoriskā veidā. (vairāk…)

Brīnum skaists ceļš uz virsotni

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Kabalas zinātne klāsta: „Savu pasauli ieraugi vēl dzīves laikā”, tas ir, atklāj vēl dzīves laikā. Cilvēks atrodas šajā pasaulē, pašreizējās sajūtās, nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā dabas līmenī, – lai sasniegtu nākamo, autentisko cilvēcisko līmeni. Runājot citādi, mums ir nepieciešams dzīvot šajā pasaulē savus 70 – 100 gadus (cik kuram), lai sevi attīstītu, paceltos augstākās pasaules sajūtā un tālāk tur attīstītos.

Jauna sajūta, jauna paradigma, jauna esamība, viss, ko mēs iegūstam kopā ar citu sajūtu orgānu un citu pasaules uztveri, tiek dēvēts „Augstākā pasaule”. Līdz šādai pakāpei mums ir jāpaceļas. Un tad – tas, ko uztver mūsu ķermenis, vienkārši aizies, paliks novārtā, netiks vairs sajusts, jo stiprākās sajūtas vienmēr apspiež zemākās. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni: sava organisma „dzīvnieciskajā” līmenī es griežu matus, taču man nesāp. Kapēc nesāp? Tāpēc, ka mati ir augu līmenis un es, atrodoties līmeni augstāk, varu zaudēt matus pilnīgi bez sāpēm. Analoģiski notiek arī paceļoties uz mūsu nākamo, cilvēcisko pakāpi.

Šī pacēluma problēma pastāvīgi mūs motivē. Būtībā dēļ tā mēs arī dzīvojam. Cilvēces vēstures gaitā mēs tā arī virzījāmies uz priekšu – mūsu egoisma mudināti, lai tas attīstītos līdz mūsdienu stāvoklim, kad redzam, ka cilvēks visu it kā ir sasniedzis – un viņam nekā nav. (vairāk…)