Mēģināsim noskaidrot, kādās savstarpējās attiecībās ir kabalas zinātne ar filozofiju.

Principā filozofija pēta, kas ir dzīve, kāda ir tās jēga, mērķis, kāda ir cilvēka attieksme pret dzīvi un dabu. Īsāk sakot, filozofija it kā aptver visu. Pie tam tā nav zinātne, par cik pēta cilvēku un realitātes cilvēcisko līmeni – citiem vārdiem, to sfēru, kuru mēs nevaram izmērīt. Šeit nav skaidru un precīzu tēžu, kuras varētu pieņemt kā faktus.

Ar zinātniskām metodēm mēs pētam nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu – zemākos līmeņus, uz kuriem cilvēks raugās no augšienes, no nākamās attīstības pakāpes. Mums ir iespēja nolaisties lejup pie tiem, apvert ar prātu, izpētīt, saprast šos līmeņus. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni, kurš attiecas uz dzīvniecisko dabu.

Taču „cilvēku” mūsos mēs neesam spējīgi izpētīt ar precīzām metodēm. Mēs cenšamies zinātniski izšķirot un klasificēt visas iespējamās iekšējās parādības, reakcijas, priekšstatus, domas un vēlmes – taču nesanāk. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir mūsu personīgais līmenis, tā pati pakāpe, turpretim izzināt es varu tikai to, kas atrodas zem manis. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Kabalas zinātne sastāv no divām daļām – slepenās un atklātās.

„Slepenā”  daļa nozīmēja to, kas tika aizliegts atklāšanai. Un kāda jēga atklāt? Grāmatās var būt uzrakstīts viss, kas tikai iespējams, bet tas, ko cilvēks no tām var izvilkt, atkarīgs jau no tā, cik lielā mērā viņš ir spējīgs izprast uzrakstīto. Tādējādi viena no kabalas zinātnes daļām tiek dēvēta par slepeno, par cik atklājas tikai pēc noteiktiem nosacījumiem, kuri cilvēkam ir jāiziet sava egoisma attīrīšanā.

Bez tam, par slepeno šo zinātni dēvē, tāpēc ka Acilut pasaules augšējā daļa mums nav pieejama. Ja es apgūstu garīgās augšupejas kāpņu pat mazu sākuma pakāpienu un atrodos vēl pasaulē Asija, Ecira, Brija un tikai pēc tam ienāku Acilut pasaulē, tad vienalga pat maza daļa, kurā atrodos, pirmās desmit daļas, kas dēvētas „viena pakāpe” (pakāpe sastāv no desmit sfirot), jau sniedz man priekšstatu par visu universu – tikai mazā veidā, mazā mērogā. Pēc tam es paceļos un redzu vairāk, gluži kā ģeogrāfiskajā kartē, kuru es lasu lielākā mērogā un palielinātā veidā redzu visu, kas tur atrodas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala - Nav komentāru→

„Priekšvārds Desmit Sfirotu Mācībai” ir galvenais no visiem esošajiem Bāla Sulama priekšvārdiem, par cik klāsta par kabalas zinātnes apgūšanas jēgu un nepieciešamību.

Zināms, ja mēs mēģinām kādam piedāvāt kabalas zinātni, tad rodas ļoti daudz problēmu. Cilvēki nezina, kas tas ir, bīstas, domā, ka tā ir mistika, visāda veida buramvārdi un no tā viņi it kā var justies labi vai slikti, vispār runā visu, kas tikai ir iespējams, izņemot to, kas šī zinātne ir īstenībā.

Jāsaka, ka šāda viedokļa tapšanā par kabalu panākumus guva pagātnes kabalisti, kuri ar nolūku to apvija ar neticamiem izdomājumiem un uzcēla tādu sienu, kuru nav iespējams pārvarēt. Tādējādi šodien, kad kabala mums ir jāatklāj masām, mēs redzam, cik tas ir sarežģīti. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 37. p.: No kabalas nav jābīstas, jo kādreiz cilvēki novērsās no Radītāja ceļa divu iemeslu dēļ:

1)      viņi pārkāpa gudro vārdus tajās lietās, kuras aizliegts atklāt,

2)      vai arī tādēļ, ka Kabalas vārdus uztvēra to ārējā nozīmē, tas ir, atbilstoši materiālajiem norādījumiem un pārkāpa bausli: „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu”.

Tāpēc šo zinātni patiešām ieskāva nepārvarama siena līdz pat mūsdienām. Daudzi mēģināja, uzsāka studijas, taču nespēja turpināt apgūt šo zinātni aiz nesapratnes un dēļ materiālajiem terminiem.

Vispirms tas attiecas uz pagātni, kad cilvēki vēl nebija pietiekami attīstīti. Tāpēc viņi „baudīja negatavu augli”, kas ir ļoti bīstami. Cilvēkam nedrīkst dot informāciju, kuru viņš vēl nespēj uztvert un kura neder viņa līmenim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saplūst un noved pie viena ļoti cēla mērķa, kas dēvēts par Radītāja Dievīguma atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē.

Kabalas zinātne atklāj atsevišķam cilvēkam vai visai cilvēcei kopumā obligātu, posmsecīgu attīstības ceļu, kas pakļaujas absolūtiem likumiem un kas no tekošā stāvokļa virza uz labošanās beigām. Kabala skaidro, kādi līdzekļi cilvēkam palīdz iziet šo ceļu un kādi spēki iedarbojas uz viņu nepārtrauktas virzības uz priekšu gaitā saskaņā ar  Dabas gribu, vai arī pateicoties apzinātai dalībai, kad viņš iegulda savu artavu personīgajā attīstībā. Visas mūsu attīstības detaļas, sākot no esošā stāvokļa un līdz labošanās beigām, mēs atklājam sistēmā ar nosaukumu „kabalas zinātne”.

Tādējādi nav svarīgākas un mums nepieciešamākas zinātnes – īpaši tagad, kad esam pabeiguši attīstību nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā līmenī. Iepriekš mēs vēl nespējām apgūt kabalas zinātni un to izmantot, tāpēc tā neatklājās. Taču tikko mēs iegūstam spēju to pielietot un savai dabiskai, savlaicīgai attīstībai pievienot paātrinājuma elementu, citiem vārdiem, forsēt attīstību, to saprast un apzināties, – kabalas zinātne atklājas un liek mums to izmantot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta: „TES priekšvārds”: Ja mēs uzsāksim meklējumus, lai rastu atbildi tikai uz vienu visizplatītāko jautājumu, esmu pārliecināts, ka visas šīs problēmas un šaubas (attiecībā uz kabalas zinātni) izzudīs no redzes loka un, paveroties to virzienā, tu redzēsi, ka šo problēmu un šaubu vienkārši nav.

Runa iet par mokošo jautājumu, kuru uzdod visi cilvēki: „Kāda ir manas dzīves jēga?”. Mūsu dzīves gadi mums izmaksā ļoti dārgi, mēs izciešam šo gadu dēļ vairums ciešanu un moku, lai galu galā tos pabeigtu. Kurš tad izjūt no tiem baudu? Vai pareizāk sakot, kam es sagādāju baudu?

Cilvēce izjūt ciešanas, cieš ikviens cilvēks, visa šī dzīve – nepārtrauktas mocības. Tikai reizēm uz dažiem gadiem mums tiek dota atpūta, bet visu pārējo laiku esam spiesti veikt nepārtrauktu karu par savu eksistenci – un tādu dzīvi cilvēkam ir sagatavojusi daba. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Bāls Sulams raksta, ka no kabalas mūs atdala dzelzs starpsiena, kuru nepieciešams uzspridzināt?

Atbilde: No savas puses Bāls Sulams jūt absolūtu nepieciešamību atklāt kabalu, taču no ļaužu puses viņš neredz tajā nekādu vajadzību. Kabalu atgrūž visiem spēkiem, izmanto visas iespējamās atrunas. Tauta izskatās gluži kā sasirgusi, nevēloties atzīt vienīgās zāles, kuras var glābt tās dzīvību. Tādējādi jāpūlas nogādāt tai šīs zāles jebkurā veidā, gluži kā bērnam: pievilcīgā iesaiņojumā un ar jebkuru pierunāšanu, iepriekšējiem paskaidrojumiem. Kaut kas taču ir jādara!

Vienkāršs cilvēks nejūt, kāda starpsiena atdala viņu no kabalas zinātnes. Tikai vēlāk mēs sākam to atklāt. Kabala – Radītāja atklāšanas metodika cilvēkam šajā pasaulē. Turklāt šāda atklāšana ir pretmetā mūsu dabai. Ja vien mēs sajustu, ka Radītāja atklāšana būs salda un nāks par labu mūsu egoismam, nesīs mums vairāk naudas, vairāk uztura, labklājību ģimenē, slavu, varu, zinības – mēs ar prieku to pieņemtu. Ja Radītājs piepilda mūsu pasaulīgās vēlmes, tad jebkurš ir gatavs tiekties pēc Viņa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Pastāv tikai viens līdzeklis, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi – kabalas zinātne. Visus pārējos mērķus, kuri mums paveras šajā pasaulē, ir iespējams sasniegt izmantojot savus spēkus. Taču mums nav spēka, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi, nav nekādas iespējas to izprast. Mēs sākotnēji neesam iekārtoti tā, lai prastu šo mērķi saskatīt un sasniegt.

Taču mūsu attīstības procesā ielikts stāvoklis, kurā mēs jutīsimies slikti bez radījuma mērķa sasniegšanas, pat dzīvojot vienkāršu pasaulīgi dzīvi, kas it kā pilnīgi nav saistīta ar augstāko mērķi. Tomēr materiālajā pasaulē mēs eksistējam tieši tādēļ, lai no tās paceltos augšup un sasniegtu radījuma mērķi.

Tādējādi pienāk tāds mūsu attīstības posms, kad mēs piepeši jūtam, ka jau diezgan, tā nedrīkst turpināt un nepieciešams noskaidrot dzīves jēgu. No šī brīža cilvēks sāk meklēt šo jēgu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Kabala – zinātne un sistēma un Radītāja izzināšanas realizācija. Mūsu mērķis ir atklāt Viņu, tādējādi nav augstākas un savarīgākas zinātnes par šo. Jebkura gudrība tiek vērtēta atbilstoši tās mērķim. Kabala ir kompleksa: tā ne tikai skaidro darbību kārtību, bet arī pavada mūs visa realizācijas procesa garumā.

Rakstā „Kabalas zinātne un tās būtība” Bāls Sulams raksta: „Kopumā kabalas zinātne – Radītāja atklāšana visos iespējamos ceļos, visās stadijās, kas atklājas pasaulēs un kuras jāatklāj nākotnē visās izpausmēs, kādas reizēm var atklāties tikai pasaulēs, līdz visu paaudžu beigām”. Bez tam Ramhals grāmatā „138 gudrību vārti” raksta: „Visa kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai izzinātu augstākās gribas pārvaldi: pamatojoties uz ko, tā ir radījusi visus šos radījumus, ko vēlas no tiem un kāds būs pasaules visu apgriezienu rezultāts”.

Lūk, Bāla Sulama vārdi no raksta „Kabalas zinātnes būtība”: „Šī zinātne ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu kārtība, tās nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar negrozāmiem un absolūtiem likumiem, kuri nosaka vienu ļoti cēlu mērķi, kas dēvēts par Radījuma Dievīguma atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

Līdz Otrā Tempļa nopostīšanai kabalas zinātne bija Izraēlas tautas mācība – tās pašas grupas, kuru Ābrams izveda no Babilonijas un organizēja no tās tautu, dzīvojošu saskaņā ar kabalas likumiem. Tempļa nopostīšana izpaudās viņu  kritumā no mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu pakāpes  – nemotivētā naidā.

Kopš tā laika kabalas zinātne pārstāja pastāvēt tautā, kuru mēs joprojām turpinām dēvēt par Izraēlas tautu, neskatoties uz to, ka tā vairs neapvienojas atbilstoši mīlestības pret tuvāko likumam, tādējādi tai nav tiesību tikt dēvētai Israel (jašar-eļ), kas nozīmē tiekšanos „tieši pie Radītāja”. Tādēļ tika zaudēta sapratne par kabalas zinātnes vajadzību vispār. Bāls Sulams par savām bažām raksta, „lai tikai kabala netiek pilnīgi aizmirsta Izraēlas tautā”.

Viņš no tā baidās, taču pārējie par to vispār nedomā, jo nezina, kādam nolūkam kabala ir nepieciešama. Šajā sakarā Bāls Sulams raksta rakstu „TES priekšvārds”, lai paskaidrotu, kāpēc nepieciešams studēt grāmatu „Desmit Sfirotu Mācība” (TES) un vispār kabalas zinātni kopumā. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabalas izplatīšana, Senā Babilonija - Nav komentāru→