Jautājums: Kāpēc mēs dzīvojam šajā pasaulē?
Atbilde: Bērnībā to jautā katrs bērns, sākot no 5 – 6 gadu vecuma un līdz brīdim, kad sākas dzimumbrieduma problēmas.
Mēs uzdodam šo jautājumu, jo mūsos ir tā saucamais „rešimo” – garīgais gēns, kurš pieprasa savu attīstību, kurš iekšēji spiež uz mums. (vairāk…)
Cilvēkam sevi jāiepazīst: kas viņš ir, kā radīts, no kurienes nācis un uz kurieni dosies. Mēs sevi nepazīstam un galvenais, nesaprotam, kas mūs vada?
Mums nav zināms, kas notiks ar mums pēc mirkļa, kādēļ pēkšņi mums parādās kaut kādas vēlmes – kas mūs virza un uz kādu mērķi? Kādu ceļu esam nogājuši, lai sasniegtu šodienas stāvokli?
Beigu beigās mums noliktais laiks uz šīs zemes beidzas un ko mēs esam ieguvuši šajā dzīvē kopš dzimšanas līdz nāvei: vai esam ieguvuši dvēseli, lielu garīgu tilpni, kurā var sajust nākamo pasauli? Kā teikts: „Savu pasauli atklāsi šajā dzīvē”. (vairāk…)
Jautājums: Visās senajās garīgajās mācībās ir jēdziens „garīgā apgaismība”. Vai kabalā tāds jēdziens pastāv?
Atbilde: Kabalā ir jēdziens „pagaisma”, tas ir, neliela gaisma, kas visā pilnībā neatklājas. Tādēļ to dēvē nevis par „gaismu”, bet „pagaismu” – tā nav visa gaisma, tā ir ierobežota. Ir daudzas situācijas, kurās mēs izmantojam šādu ierobežotu gaismu.
Jautājums: Daudzās senās garīgajās mācībās stāstīts, ka laika gaitā daudzās paaudzēs ir bijuši cilvēki, kuri atklāja gaismu un šis mirklis mainīja visu viņu dzīvi. Viņi pārdzīvoja to, ko nespēj sajust parasti cilvēki un kļuva par apgaismotiem cilvēkiem. (vairāk…)
Kabala ir vispraktiskākā metodika. Mūsu pasaulē nav citu līdzekļu, kas spēj ietekmēt likteni, mūsu dzīvi, dabas spēkus, kuri to visu pārvalda.
Ienākot jaunajā laikmetā un saņemot savās rokās visus līdzekļus savas dzīves vadīšanai, mēs pēkšņi redzam, ka patiesībā mēs neko nepārvaldām un nezinām, kas ar mums notiks nākamajā dienā. Tā ir ļaunuma apzināšanās, ko nāksies iziet visai cilvēcei.
Taču kabalas zinātne nodrošina mums saikni, kontaktu ar vienīgo spēku, kas darbojas realitātē. Mēs varam to atmodināt, piesaistīt un ar tā palīdzību sasniegt vēlamās izmaiņas, ja mūsu programma sakritīs ar šī augstākā spēka programmu. (vairāk…)
Ābrams novilka precīzu robežu starp īstenību, dabu, cilvēcisko prātu, kas to izpēta, iespēju virzīties uz priekšu, lai sasniegtu līmeni „cilvēks”, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka – un, no otras puses, visdažādākajām mistikām un ticībām. Tā pat nav reliģija, kur viss ir stingri organizēts, bet tumša māņticība.
Ābrams atklāja kabalas zinātni, kas sniedz cilvēkam zināšanas par Radītāju, un ir reliģija, kur arī darbojas precīzi likumi, kas uzliek cilvēkam stingrus ierobežojumus.
Reliģija ir sabiedriskie ierobežojumi, kas cilvēku pamatīgi sasaista un neļauj viņam patvaļīgi rīkoties. Tas ir tāds kā papildu spiediens, kas sola atalgojumu vai sodu šajā pasaulē un nākamajā pasaulē, tas ir, paradīzi vai elli. (vairāk…)
Jautājums: Par Radītāju interesējas tikai divas cilvēku grupas: reliģiozie vai izcili zinātnieki, dabas pētnieki, tādi kā Einšteins, kuri cenšas saprast, vai pastāv augstākais spēks un cenšas to atrast. Taču visus pārējos Radītājs pilnīgi neinteresē. Kā Viņš ietekmē parasta cilvēka ikdienas dzīvi?
Atbilde: Šim jautājumam nav nekāda sakara ar to, vai cilvēks ir reliģiozs, vai nē. Viņš dzīvo un kopā ar visu cilvēci savas dzīves laikā iziet dažādus attīstības posmus. Ja viņš uzzina, saskaņā ar kādiem likumiem viņš pats un visa cilvēce attīstās, tad savu dzīvi var izveidot daudz veiksmīgāk.
Zinot, kas viņu rīt un parīt gaida, uz kurieni visi virzās, viņš spēs labāk orientēties. Pieņemsim, tu gribi zināt, kādu profesiju labāk dot dēlam, kurš beidz skolu? Tad tev viss būs skaidrs: kā mācīties un ko, ko labāk pirkt. Viss būs jau iepriekš zināms, jo tu zināsi vispārējo programmu saskaņā ar kuru attīsties un iekļausies tās plūsmā. (vairāk…)
Pastāv lieli maldi par to, kas ir kabalas zinātne. Cilvēki domā: „Kālab mācīties kabalu: vai tad mums ir interesanti zināt, cik eņģeļu debesīs un kā viņus sauc? Vai tad ir svarīgi, kā saucas pasaules, parcufim, sefirot? Kamdēļ sēdēt un mācīties tādas nepraktiskas lietas, kas neattiecas uz reālo dzīvi?”
Mēs atveram grāmatu un lasām: „Pirms tika radīti visi radījumi, bija tikai augstākā bezgalīgā gaisma, kas piepildīja visu Universu…” Kur tas viss atrodas? Tas ir tik tālu no mums, ne mūsu pasaulē un Visumā, ne šajā kosmiskajā telpā, kurā eksistējam mēs visi un mūsu Zemeslode, Saule un visas zvaigznes. Tas viss ir pilnīgi abstrakts un atrauts no mūsu pasaules. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc kabalu dēvē par „slepeno zinātni”? Kāds ir kabalista slēptais darbs?
Atbilde: Kabalista praktiskais darbs ir tajā, ka viņš kā liftā var pacelties un nolaisties pa sava egoisma vai altruisma pakāpieniem.
Viņš var no nulles stāva nolaisties lejā – egoismā, tad pacelties no nulles stāva pirmajā stāvā un sākt pa stāviem pacelties uz augšu, mērojot ceļu pa 125 pakāpieniem.
Šajā laikā cilvēkā notiek dažādas iekšējas izmaiņas. Viņam ir iespēja pacelties no bērna līmeņa uz jaunieša, pieauguša vai veca cilvēka līmeni un tad pēc kārtas nolaisties atpakaļ katrā no šiem līmeņiem, līdz pašam zemākajam. (vairāk…)
Jautājums: Ko nozīmē būt praktizējošam kabalistam?
Atbilde: Praktizējošs kabalists ir cilvēks, kurš mūsu pasaulē atklāj Radītāju un vēlas šīs zināšanas nodot visai pasaulei. Viņš strādā pie tā, lai mainītu egoismu uz altruismu, naidu uz mīlestību, mūsu savstarpējo nošķirtību uz vienotību. Viņš īsteno mūsu pasaulē Radītāja nodomu, to pēta un realizē. (vairāk…)
Kabala ir zinātne, kas nodarbojas nevis ar mūsu pasaules izzināšanu, bet spēkiem, kuri to vada.
Pirmo cilvēku, kurš pirms 5775 gadiem atklāja šo sistēmu, dēvēja par Ādamu. Diena, kad tas notika, ir aprakstīta Torā kā pasaules dzimšanas diena.
Pirms tam cilvēki dzīvoja kā dzīvnieki, apmierinot savas bioloģiskās vajadzības. Protams, viņi ticēja, ka pastāv kādi spēkiem, kuri viņiem palīdz, var aizstāvēt vai, tieši pretējii, viņiem kaitēt. Taču tāda zemapziņas sajūta ir arī dzīvniekiem. (vairāk…)