Category Archives: Kabala

Taisnais – tas, kurš attaisno Radītāju

Ar cilvēces attīstību mūsu materiālā dzīve kļūst aizvien komfortablāka, bet cilvēks mūsos jūt sevi aizvien iztukšotāks. Tad tiekam dēvēti par “grēciniekiem”, – jo sajūtot ciešanas nenovēršami vainojam tajā Radītāju. Tikai redzot, ka Radītājs nes mums baudu, mēs varam Viņu attaisnot, kā sacījuši viedie: “Taisnais ir tas, kurš attaisno Radītāju, proti, teic, ka Tas vada pasauli taisnīgi”.
Tas ir, mums nepieciešams izlabot sevi tā, lai sajustu, ka augstākais spēks, kurš mūs vada, nes mums labu, nevis ļaunu, kuru sajūtam šodien. Visa mūsu dzīve dalās divās daļās: dzīvnieciskā ķermeņa dzīve un cilvēka dzīve, kā apkārt esošās sabiedrības sociuma daļas. Un mēs varam sevi izlabot tā, lai it visā sajustu savu dzīvi pilnīgu. Tāds cilvēks, kurš izlabojis savu uztveri, tiks dēvēts par taisno, jo attaisnos Radītāju, redzot Viņa labestīgo vadību. Šī vadība sākotnēji bija labestīga un taisnīga, bet esam radīti par egoistiem un visu uztveram negatīvi, ar mīnus zīmi – no mums apkārt esošā atdeves pozitīvā lauka, Radītāja, jo esam viņam pretstatā. (vairāk…)

AR”I (Rabīns Īzaks Lurija), Radītāja cilvēks

Bāla Sulama raksts “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”, 8. p.: Viedie sacījuši: “Nav paaudzes, kurā nebūtu Ābrama, Īzaka un Jēkaba”. Tomēr tas ir Radītāja cilvēks: Rabīns Īzaks Lurija – pūlējās un atstāja mums mantojumā zinības, tās vairojot, pārspēja savus priekšgājējus. Un ja es prastu runāt, tad slavinātu to dienu, kad atklājās šī viņa gudrība, gandrīz kā Toras dāvāšanas diena. Nav vārdu, lai paustu viņa garīgā darba svarīgumu paredzētu mums. (vairāk…)

Lai šodien atnāk labošanās!

Jautājums: Neviens negaidīja tādu vētrainu izlaušanos, kas pēkšņi notika kabalas zinātnes izplatīšanā Izraēlā un visā pasaulē. Kāda ir jūsu prognoze nākamajam gadam?
Atbilde: Mums nav vērts darīt tālejošus aprēķinus. Nepieciešams vienkārši strādāt un censties darīt visu, kas atkarīgs no mums. Kā pasaule reaģēs – tas mūs neraizē, atstājiet to augstākajam spēkam, augstākajai programmai. Ja esmu izdarījis visu iespējamo, tad atklāsies nākamais stāvoklis. Kāds tas būs manās sajūtās, – ja es domāju par atdevi, man tas nav jāaprēķina. Man tikai jāskatās, kā labāk izplatīt kabalu – labošanās metodiku. Iespējams, kā atbilde uz mūsu pūlēm, atnāks grūts, stagnātisks periods, – bet kā lai to zinām, kas tiek gatavots tā iekšienē, kādas tautas agrāk par citām sāks savu labošanos. Viss var negaidīti mainīties. Tāpēc neveiksim nekādas prognozes gadu uz priekšu. Lai šodien atnāk visu kopīgā izlabošanās!

Avots krievu valodā

Pēdējais līdzeklis

Visa labošanās sākas no ļaunuma apzināšanās, kā sacīts: “Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru – līdzekli tā labošanai”. Ja neatklātos ļaunums, kuru speciāli radījis Radītājs, kurš tad vēlētos laboties?
Bet ļaunuma sajūta, ciešanas mūs pat dzen uz sevis mainīšanu! Kaut gan sākumā mēs vēlamies mainīt visu no ārienes, visu pasauli, bet pēc tam tomēr piekrītam tam, ka nepieciešams mainīt sevi! Šīs izmaiņas jāiziet jebkuram cilvēkam, katrai tautai, katrai sabiedrībai un visai mūsu civilizācijai kopumā. Labošanās nevar sākties bez nepieciešamības, proti, man jāsajūt, ka man ir slikti tieši no tā, ka sevi nelaboju! Tāpēc mums jāattīstās, jāizaudzina savs egoisms, un jāatklāj tajā visdažādākie triecieni un problēmas, tukšums, piepildījuma un cerības zaudējums, – un pilnīgu nespēju to kaut kādā veidā mainīt! Un mēs meklējam, kā mainīt mūsu pasauli, līdz atklājam, ka it visā vainīgs ļaunums mūsos – un atklājam sev kabalu, it kā nejauši… Bet kādam vajadzēja to sagatavot priekš manis grāmatu, saitu veidā, jo mana personīgā daba, kas iekļauta īpašībā saņemt un piepildīt sevi, nav spējīga uz kontaktu ar augstāko pasauli, lai atklāti sajustu Radītāju. Šim nolūkam sākotnēji man nepieciešami ārējie līdzekļi: skolotājs, grāmatas. Parasti šī mācība tiek nodota no cilvēka cilvēkam – no cilvēkiem, kuri jau saņēma saikni ar garīgo pasauli. (vairāk…)

Solis pretī Radītājam

Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 83. p.: …Sacīts: “Lūk, Ķēniņš tavs atnāks pie tevis” – tieši tā, nevis tu pie Viņa. Viņš atnāks pie tevis, lai salabtu ar tevi; atnāks pie tevis, lai tevi paceltu augšup; atnāks pie tevis, lai aizpildītu tevi visā; atnāks pie tevis, lai paceltu tevi līdz Savai pilij un savienotos ar tevi vienotā saiknē uz mūžiem. Par to sacīts: “Saderināšu tevi ar uzticību Man”. Problēma: vai mums pašiem jāpaceļ Malhut no pīšļiem, vai Žēlsirdīgais Radītājs pacels mums kritušo Dāvida telti? Vai mums jāgaida, atrodoties trimdā, – un tad viss atklāsies no augšienes? Vai mums jāatšķir, ka Ķēniņš atnācis, izdarījis savu darbu un sniedz mums roku un mums jāpieķeras tai – un jāpaceļas? Ir cilvēki, kuri teic, ka viss atnāks un atklāsies no augšienes, no debesīm “kritīs” Trešais Templis un mums nekas nav jādara, tikai jāgaida. Tā ir “galutas” (trimdas perioda) domāšana. Kabalisti skaidro, ka mums bija jāuzspiež sev trimda (no garīgā) noteiktu laiku, līdz 20. gs. beigām. (vairāk…)

Zelta vienprātība

Komentāra Sulam ievads: “Trīs iznāk no viena, bet viens eksistē trijos”.
Parcufa Išsut labā un kreisā līnijas nespēj gaismot, kamēr Zeir Anpin nepaceļas tajā ar lūgšanu (MAN) un neaizpilda tās ar vidējo līniju, kura samierina šīs divas Binas līnijas.
Binā ir divas līnijas: labā, visa Hasadim (žēlsirdība) un kreisā, visa Hohma (gudrība) – un tās nav spējīgas savienoties.
Jo katra ir gatava ar savu gaismu ieņemt uz visiem 100% visu vēlmi un paliek pretestībā.
Bet tās nevar starot viena bez otras! Abas nonāk no augšienes. Bet labā līnija teic: “Es esmu radījuma pamats! Es esmu gaisma Hohma, kurai radījumā jāatklājas! Kā var bez manis?”
Tādā veidā tās ir pretrunā viena ar otru bez kompromisa iespējas. To savstarpējā saskaņā arī atrodas risinājums – saņemšanā atdeves dēļ. (vairāk…)

Kā no gaismas un tumsas dzimst burti

Zoar, nodaļa „Tecave” (Tetzaveh), 18. p.: Un kad sāka starot gaisma „bucini” burtā „jud”, tad no starojuma daļas izplatījās burta „jud” trīs punkti… bet vidējā līnija pārtapa par divām…
Un izplatījās šie četri punkti izveidojot vienu pili… Bet divos burtos „hei” katrā no tiem ir tikai četri punkti, bet ne visi deviņi kā „jud”, jo katram no tiem ir tikai viena īpašība no „jud”: vienam – toh, bet otram – sof.

Bāls Sulams skaidro, ka burtā jud iekļauts viss – tā punkta iekšienē, kuru Radītājs radījis „no nekā”. (vairāk…)

Bezgalīga gaisma vai bezgalīga tumsa?

Studējot kabalu mēs nonākam kontaktā ar pašu gaismu.
Jo savienojoties ar tiem, kuri vēlas sasniegt to pašu mērķi un mācoties kopā, mēs aktīvi iekļaujamies Bezgalības pasaules Malhutā, kur visi cilvēki atrodas savā iekšējā vienotībā kā viens veselums.
Bet ņemot vērā, ka mēs vēlamies eksistēt tādā stāvoklī aktīvi, mēs pievelkam pie sevis no šī absolūtā stāvokļa slēpto gaismu – un ar to paātrinām savu garīgo attīstību.
Tas tiek dēvēts kļūt par Isra-el – par tiem, kuri tiecas “taisni pie Radītāja”, kurš “paātrina laiku”, ar savām mācībām pats pievelk pie sevis gaismu un liek tai atklāties. (vairāk…)

Bāls Sulams. Cilvēka un sfirot saikne (Šamati, 68.) – konspekts

1.Līdz grēkā krišanai Ādama Dvēsele sastāvēja no nolūka saņemt, kurš piepildīts ar Acilut pasaules gaismu.
2.Pēc grēkā krišanas Dvēsele krita nolūkā saņemt sev (Mišha de hivija – čūskas āda, absolūts egoisms). Tāpēc visas cilvēka domas un vēlmes ir tikai saņemšana sevis dēļ. Bet šī nolūka sevis dēļ iekšienē atrodas neitrāls nolūks, kuru var virzīt uz sevis dēļ vai citu dēļ. Tāpēc tas tiek dēvēts klipa Noga, puse labais/ ļaunais (citiem/ sev). (vairāk…)

Pārejā uz jauno pasauli

Analītika: Mēs ieejam jaunā attīstības fāzē, par kuru mums nekas nav zināms.
Zinām tikai, ka pāreja – pats problemātiskākais stāvoklis, kurā iespējamas milzīgas ciešanas un zaudējumi, pat ja nākotne, iespējams, būs labāka par tagadni. Bet kā to iziet?
Replika: Sāk parādīties pareizas domas. Mēs patiešām atrodamies pārejā no pasaules, kura dibināta uz egoistisko saņemšanu, uz pasauli, kura balstās uz altruistisko atdevi. (vairāk…)