Kabalisti – par kabalistiem, 25. d.
Posted on 26 septembris, 2010
Piezīmes iekavās – manas.
Galvenie kabalas avoti
Bāla Sulama komentārs ARI darbiem un Zoar Grāmatai
Kuram gan citam zināt, ja ne man, ka neesmu vispār cienīgs būt pat par sūtni, kurš klāsta par tādu noslēpumu atklāšanu, nerunājot jau par to, lai izprastu tos līdz pašām saknēm. Kāpēc tad Radītājs man to visu noteica darīt? Tikai tāpēc, ka paaudze to izpelnījusies, jo tā ir pēdējā paaudze, kura atrodas uz pilnīgas atpestīšanās sliekšņa un kura izpelnījusies Mašiaha šofara pirmās skaņas, kuru būtība – atklāt slēpto.
Bāls Sulams “Mašiaha šofars”
Šķiet, kāpēc gan nesapulcināt no visas pasaules malām tikai tos, kuri attiecas uz pašu aktīvāko daļu, dēvētu “600. 000 dvēseļu” un nodarboties ar viņu garīgo labošanu, neraizējoties par pārējiem? Nē. Šodien mums nepieciešams no paša sākuma atrasties kopējā, integrālā plūsmā. Mēs redzam, ka visā pasaulē norisinās globālās kataklizmas un vispārējā atmoda – visas parādības sāk kļūt tik savstarpēji saistītas un attiecas uz visiem, ka mums nepieciešams parūpēties par šo kopējo organismu. 
Zoar, nodaļa Leh-Leha (Lech-Lecha), 4. p.: Cik ļoti tomēr nepieciešams cilvēkiem ieskatīties Radītāja darbā. Jo visi cilvēki nezina un neapgūst, uz kā turas pasaule un uz kā stāv viņi paši. Uz kā turas pasaule? – Uz vēlmes. Uz kā stāv cilvēki? – Uz vēlmes. Runa iet par to, uz kādiem vēlmes veidiem stāvam mēs un pasaule, un kā mēs varam mainīt šīs vēlmes. Jo viss notiekošais mūsu vēlmes iekšienē – tā arī ir realitāte, kuru sajūtam. No tā, kā mainām mūsu vēlmes, atkarīga mūsu pasaules sajūta. Bāls Sulams, rakstā “Radītāja vaiga apslēptība un atklāšana”, raksta, ka ārpus mums nekas nemainās, un tikai mums pašiem jāmaina sava sajūta no šīs pasaules līdz pašai bezgalības pasaulei.
Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 373. p.: Netiek teikts “ievērojiet” par visām upurēšanām, kā sacīts: “Ievērojiet pienest (upurēt)”. Jo “ievērojiet” (tišmeru) – tas ir, “glabā” (šamor), tas ir, Nukva, kurai jātuvinās augšienei, pie Zeir Anpina, kā sacīts: “Ievērojiet pienest Man”. Proti, pietuvināt Nukvu “noteiktā laikā”, tas ir, Zeir Anpina vai Ābrama un Ichāka labajā un kreisajā [līnijā]. Visa upurēšanas būtība – pietuvināties, izveidot vidējo līniju, atlasot pie tam vēlmes – kādas var izmantot saplūsmē, saiknē, bet kādas nav iespējams, novērst visus traucēkļus, atlasīt un savienot labo un kreiso līniju tādā veidā, lai “uzliesmotu uguns” un atstarotā gaisma paceltos augšup pie Radītāja. Visas noskaidrošanas tiek realizētas tikai ar sava egoisma “upurēšanas” palīdzību.