Category Archives: Izraēla un pasaules tautas

Jeruzaleme: ne akmeņi, bet gars

Jautājums: Ko nozīmē „Jeruzaleme” garīgajā nozīmē?

Atbilde: „Jeruzaleme” (Yerushalayim) garīgajā nozīmē – „pilnīgas svētbijīgas trīsas” (ijra šlema).

Kā skaidro Zoar Grāmata, jums ir bauslis par svētbijīgām trīsām un bauslis par mīlestību. Pirmais bauslis – tieši svētbijīgas trīsas, kurām ir daži veidi: šīs pasaules, nākamās pasaules, par sevi, par kopību, par Radītāju utt. Lūk, „Jeruzaleme” – pilnīgas svētbijīgas trīsas, Binas pakāpe, kura pēc tam sevi attīsta, lai kļūtu par pamatu hohma gaismas saņemšanai atdeves dēļ. Tādēļ šī pakāpe arī tiek dēvēta par pilnību: tajā hasadim gaisma un hohma gaisma kopā atrodas vienā tilpnē. Tādējādi svētbijīgas trīsas, tas ir, hasadim, notur hohma gaismu un šis pilnības stāvoklis tiek dēvēts par „Jeruzalemi”. (vairāk…)

Mīlestībā nav aprēķina

Katrā tautā slēpjas iekšējais spēks, kas to apvieno. Taču Israēla dēli, kā skaidro Bāls Sulams, nelīdzinās parējām tautām, kurām piemīt šī dabiskā savstarpējā saikne. Ja starp viņiem nav mīlestības, viņi viegli izklīst. Tikai citu tautu naids notur viņus kopā un pasargā no pilnīgas asimilācijas.

Bāls Sulams sniedz piemēru par riekstu maisu: viņi tik ļoti nevēlas apvienoties, ka pat atskan, atsitoties viens pret otru. Taču „maiss”, tas ir, antisemītisms, mums neļauj izbirt.

Tomēr tā nav ne mīlestība un ne vienotība. Cik tad ilgi viņi tā izvilks?

Tāpēc tagad pienācis laiks, lai viņi savstarpēji apvienotos, taču ne „maisa” dēļ, kurš viņiem pieguļ, bet uz mīlestības un savstarpējās saiknes pamata. Tad ārējais spiediens nebūs nepieciešam,s un tas pārtrauksies: negaidīti brālēni arābi nomainīs attieksmi un patiešām kļūs viņiem kā brāļi, jo lieta nav kādā citā – tādā veidā uz ebreju tautu iedarbosies augstākā gaisma. (vairāk…)

Egoistiskās izaugsmes griesti

Šodien mums ir nebijusi iespēja. Atklājas labošanās metodika, un ja mēs to izmantosim, mums būs ļoti viegli sasniegt tik nepieciešamo galvojumu, vienotību. Vairākums Israēla tautā to jau saprot, tam pietuvinās. Esam radījuši lielu organizāciju, kura realizē galvojuma principus un ir pilna cerību, ka labošanās virzīsies labvēlīgā gultnē. Pretējā gadījumā mūsu ceļš būs nepatīkams, taču jebkurā gadījumā atvedīs pie tā paša rezultāta. Tā vai citādi, mērķis ir skaidrs: visiem jākļūst kā vienam veselumam.

Jautājums: Kāpēc tieši šodien ir pienācis īstais laiks?

Atbilde: Mēs to redzam pēc cilvēces un dabas stāvokļa. Pasaule nonākusi pie vispārējās krīzes – galvenokārt tā daļa, kura nosaka dzīvesveidu, formu un cilvēces izaugsmes tempus. Pie tam runa iet nevis par tehnoloģijas, ekonomikas, izglītības, kultūras, zinātnes, personīgās dzīves, laulību šķiršanu, narkomānijas, depresijas, kas slimību sarakstā ieņem pirmo vietu u.c. problēmām. Nē, tā ir iekšējā, ļoti dziļa mūsu ego krīze, kas izraisīta ar to, ka kreisā, egoistiskā līnija ir pabeigusi savu attīstību. (vairāk…)

Galvot par visiem

Rakstā „Toras dāvāšana” Bāls Sulams skaidro mums, uz kādiem nosacījumiem Tora tika iedota cilvēkiem. Vispirms, tai jābūt cilvēku grupai, kuri vēlas kļūt kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Pārdzīvotās ciešanas neatstāj izvēli – viņi redz, ka nepieciešams bēgt prom, taču bēgt apzināti. Tā nav akla bēgšana no sāpēm, jo ciešanas atnāk pie viņiem no īpaša Spēka, no Radītāja, saskaņā ar Viņa programmu un šeit slēpjas noteikts mērķis.

Radītājs ar nolūku deva viņiem ciešanas. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni” – citiem vārdiem, radīju Faraonu, kurš pietuvina Israēla dēlus Radītājam. Tāpēc ļaunā sākotne tiek dēvēta „par palīdzību pretī” – tā mudina cilvēku izzināt Spēku, kurš viņu vada. Cilvēks uzdod sev jautājumus: „No kurienes pie manis nonāk viss šis ļaunums? Kādēļ es ciešu?” Gala rezultātā meklējumi noved viņu pie galvenā jautājuma: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, turklāt vēl: „Kāda ir mūsu dzīves jēga?”. Un tad cilvēks atrod kabalas zinātni. (vairāk…)

Taisns ceļš – mums un visai pasaulei

Jautājums: Kas lika Israēla dēliem saņemt Toru pie Sinaja kalna?

Atbilde: Nelaimes, problēmas un ciešanas. Kas vēl var kalpot tev kā stimuls, ja atrodies egoistiskajā vēlmē?

Taču ciešanas ir dažādas: tās atnāk pie tevis no apkārtējās pasaules vai arī tu pats tās iekšēji atmodini. Tā vai citādi, taču bez nelaimēm neiztikt un jautājums tikai tajā aspektā, vai tās tev tiek sūtītas no ārienes, vai arī tu tās izsauc no iekšienes ar mācību starpniecību, domās, sapratnē, apziņā? Sacīts: „Gudrais redz to, kam jāpiedzimst”. Ja tu rīkojies pats, tas ir pietiekami, lai attīstītos paātrinājuma ceļā, negaidot nelaimes, kuras pastums tevi uz priekšu. Tās arī liek mums paātrināt savu gaitu, taču starpība ir liela. (vairāk…)

Tauta, kas saliedējusies virs egoisma

Bāls Sulams „Galvojums”: Tora nepieciešamības dēļ tika iedota tieši Israēla tautai, Ābrama, Īzaka un Jēkaba pēctečiem. Bija neiespējami pat iedomāties, lai kāds svešs tajā ņemtu dalību. Tomēr rezultātā Israēla tauta kļuva kā pavadonis, caur kuru aizplūdīs attīrīšanās dzirksteles visai cilvēku dzimtai visā pasaulē.

Runa iet ne vienkārši par vienu no tautām, kurai piepeši tika dāvāta Tora. „Israēla tauta” – cilvēku kopa, kas iznākuši no Senās Babilonijas. Viņi apvienojās Ābrama vadībā, kurš mācīja viņus veidot mīlestības saites pār naidu. Protams, viņi to nevēlējās, līdzīgi visiem pārējiem babiloniešiem, taču pieņēma Ābrama mācību. Pateicoties dzirkstelei, kas viņos bija apslēpta, viņi saprata, ka tā būtībā – labošanās metodika, ka egoistiskā daba, naids doti, lai pār to apvienotos un izveidotu grupu, kurā viens otram pretdarbosies šie divi poli: naids lejā un mīlestība augšienē. Tādā veidā viņi nonāca pie „Sinaja kalna” – pie stāvokļa, statusa, kurā mēs atklājam Augstāko spēku. (vairāk…)

Jaunā Babilonija

Bāls Sulams „Galvojums”: Tikai Isrēla dēli uzņēmās prasīto galvojumu, nevis citas pasaules tautas, kuras neņēma tajā nekādu līdzdalību.

Tādā veidā sāka dalīties saņemošā vēlme. Senajā Babilonijā dzīvoja vienota tauta, bet pēc tam tā sašķēlās atsevišķās grupās, kuras izklīda pasaulē, par cik Augstākais spēks vairs neturēja tās kopā. Šī izsijāšanās nozīmē, ka saņemošās vēlmes atklāja savstarpējās atšķirības. Citādāk sakot, sāka izpausties daudzveidīgas vēlmes, kas attiecas uz dažādām pakāpēm: „Sīrija”, „Aizjordāna”, „Israēla zeme”, „Ēģipte” utt. Atkarībā no to atklāsmes mēs jutāmies arvien vairāk nošķirti, līdz atklājās, cik lielā mērā mēs tomēr esam iekšēji saistīti viens ar otru. (vairāk…)

Visas pasaules vēsture – ceļš uz galvojumu

„Galvojums” – svarīgākais no visiem Bāla Sulama rakstiem. Šis raksts klāsta par pirmpamatiem, par mūsu darba saknēm. Tas skaidro, kāpēc tika radīta Israēla tauta – vēsturē un vispārējā attīstības procesā – kāpēc nepieciešams pārejas posms metodikas nodošanā no Radītāja radījumiem, kāpēc šai metodikai jāatnāk caur īpašu grupu, kura atdalījusies no pārējās cilvēces vēl Senajā Babilonijā, kraha laikos, kuru tā simbolizē.

Tieši no turienes izcēlās šī grupa, kura pēc ilga laika, kas nepieciešams cilvēces un personīgajai sagatavošanai, nodod labošanās metodiku visai pasaulei. Bāls Sulams skaidro tāpat, kādas ir šīs grupas savstarpējās attiecības ar pasauli, kādi procesi jānoiet abām pusēm, būtībā tā arī ir visa mūsu vēsture. (vairāk…)

Pirmtēvi kā labošanās arhitekti

Bāls Sulams „Galvojums”: Radītājs neatrada nevienu tautu, kas būtu izpelnījusies pieņemt Toru, izņemot Ābrama dēlus, Īzaku un Jēkabu.

Viņi personificē trīs līnijas, kas tiek iegūtas ar saņemošo vēlmi, pateicoties tam, vēlme spēs sevi izlabot un sasniegt mērķi – pielīdzināties gaismai. Pastāvīgi tikai jāizmanto tā metodika, kuru šīs trīs līnijas, trīs Ābrama, Īzaka un Jēkaba īpašības izveidoja sākotnēji.

Pirmtēvi izpildīja visu Toru vēl arī pirms tam, kā tika tā dāvāta.

Šīs trīs līnijas atrodas arī pat stadijā KaHaB, „labošanās pirmajā trešdaļā”, kaut gan tas nav nepieciešams. Taču tās realizējas stadijā HaGaT un vēl vairāk – stadijā HeHI, tas ir, pārējās divās trešdaļās. Šodien pienācis beidzamā labošanās posma laiks (HeHI), kad realizējas ārējā saņemošā vēlme. (vairāk…)

Labošanās nāk no iekšienes

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 69. raksts „Sākumā labosies visa pasaule”: Sākumā būs pasaules labošanās, bet pēc tam – pilnīga atbrīvošanās. Sākumā labojas pasauļu iekšējā daļa, bet pēc tam ārējā. Turklāt Israēls attiecas uz iekšējo daļu.

„Israēls” – tie, kas tiecas „tieši pie Radītāja” (jašar–Eļ), kam ir punkts sirdī. Kādreiz Senajā Babilonijā cilvēku grupa atklāja šo vēlmi un atdalījās no pārējiem, dēvējot sevi atbilstoši savai virzībai uz mērķi. Tālāk šī grupa kļuva par tautu un izgāja caur tūkstošgadēm.

Un, lūk, patreiz vēsture atkārtojas: no jauna parādījusies grupa, kura organizējas pēc tāda paša principa un arī tiek dēvēta „Israēls” – saskaņā ar savas attīstības vektoru. Šī grupa attiecas uz iekšējo daļu, jo tā ir Galgaltas ve–Einaim vēlmes, atdeves tilpnes. (vairāk…)