Israēls ir augsta pakāpe. Ikviens cilvēks, kurš atdalās no materiālajām interesēm un virza sevi tikai uz saplūsmi ar Radītāju, atdeves spēku atbilstoši īpašību līdzības likumam un  tikai tam velta katru mirkli – tāds cilvēks tiek dēvēts „jašar-eļ” (taisni pie Radītāja), Israēls.

Viens no šī ceļa posmiem ir Savienības noslēgšana, kad cilvēks iekļauj sevī tuvākos – citus, kuri arī tiek dēvēti par Israēlu. Kādreiz viņi jau bija savienoti, taču viņos iespraucās vēlme baudīt, ļaunā sākotne viņus atdalīja. Turklāt tagad, neskatoties uz to, ka viņi atklāj šo ļauno sākotni, tomēr pastāvīgi strādā, lai savienotos kopā, lai varētu sasniegt apvienošanos, lai dotu Radītājam tilpni baudas saņemšanai.

Radīšanas mērķis – sniegt baudu veidojumiem. Tā ir darbība no Radītāja puses, taču tādā gadījumā, kāpēc tas izvirzīts par uzdevumu radījumam? Tāpēc, ka radījumam jāvirza sevi uz tādu stāvokli, lai ļautu Radītājam sniegt baudu radījumam. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Kapēc garīgais ceļš izveidots no nelaimēm? Kāpēc pat tos, kuri tiecas uz mērķi, Radītājs virza uz priekšu ciešanu ceļā?

Atbilde: Radītājs nevirza. Pastāv gaismu un tilpņu savstarpējās mijiedarbības negrozāms likums, un Radītājs šajā mehānismā nepiedalās. Ne jau Viņš sarīko nelaimes un problēmas – mēs paši tās izraisām attiecībā uz sevi, neizmantojot likumu pareizā veidā.

Pieņemsim, es paņemu rokās burku ar etiķeti „Indīga skābe” un padzeros no tās. Kas to ir sarīkojis: Radītājs vai es? Praktiski, es pats esmu uzsūtījis sev nelaimi. Un lai gan Radītājs izdarīja tā, ka skābe ir kaitīga cilvēka organismam, taču būtībā lieta ir manī: es paļāvos uz izņēmumu no noteikumiem, uz brīnumu. Taču brīnumi nenotiek. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Tiem, kuros ir punkts sirdī, kas saņemts vēl senajā Babilonijā un kas nonācis līdz mūsdienām, vai arī mostas tikai pašlaik – vienīgi viņiem ir brīvā izvēle. Viņos ir divi spēki: saņemšana un atdeve. Turpretī visos pārējos darbojas tikai viens spēks – saņemšana, vēlme baudīt, kas pilnībā viņus vada. Atdeves dzirkstele pagaidām vēl viņos guļ un neizpaužas.

Tāpēc viņos nav šo divu spēku klātbūtnes, starp kuriem varētu izvēlēties un nosliekt sevi un visu pasauli uz vienu vai otru pusi. Ja cilvēkos atmostas atdeves dzirksteles, viņi spēj mainīt savu likteni un visas pasaules likteni. Tāpēc tādi cilvēki tiek dēvēti par Israel, kas nozīmē  „taisni pie Radītāja” (Isra-el), jo pateicoties saņemtajai no Radītāja īpašībai spēj izdarīt izvēli un vērst sevi un pasauli uz labošanos.

Viņi ļoti atšķiras pat ar savu pasaulīgo raksturu, pateicoties tai dzirkstelei, kas viņos darbojas. Tikai viņiem, tiem, kuriem ir atdeves īpašības dzirkstele, tiek dota izvēles brīvība. Un tāpēc viņi ir pasaules iekšējā daļa, jo atrodas vistuvāk gaismai, kas aptver visu esošo. Caur viņiem gaisma var nonākt visā sistēmā, visās pārējās vēlmēs, pie visiem cilvēkiem, kurus mēs redzam šajā pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Pastāv divi galvenie iekšējie stāvokļi: trimda un atbrīvošanās. Pēc savas būtības abi šie stāvokļi attiecas uz garīgo. Nav iespējams sajust sevi trimdā, ja līdz mums nenonāk atbrīvošanās atskaņa, atspulgs.

Bērni, kuri dzima Sibīrijas nometnēs, reizēm tur palika daudzu gadu garumā, bez jebkādas iespējas iznākt brīvībā. Viņiem tā bija vesela pasaule, visa planēta. Jā, viņiem stāstīja par kādu citu dzīvi, taču viņi paši dzīvoja un uzauga nometnes apstākļos, neredzot neko citu.

Jebkuru lietu mēs iepazīstam izejot no pretstata. Nav pietiekami tikai ar atšķirību – ainas pilnībai tai ir jākļūst diametrālai. Piemēram, ja es vēlos sasniegt mīlestību, tad man jānolaižas līdz ienaidam: jo vairāk naida, jo vairāk mīlestības es spēšu iegūt, līdz tā „nosegs visus pārkāpumus”, kļūstot absolūta. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Ābrama grupa iznāca no Babilonijas, sevi realizēja, kļuva par tautu, un sasniedza savas personīgās labošanās beigas Pirmā tempļa līmenī – mohin de-haja gaismas līmenī.

Pēc tam uzreiz sākās kritums – citiem vārdiem, trimdu rinda. Babilonijas trimdas laikā Israēla tauta arvien vēl atradās garīgajā līmenī, augstāk, salīdzinājumā ar iziešanu no Ēģiptes, un tikai pēc Otrā tempļa nopostīšanas Israēla tauta nokrita pilnīgi. Sākumā sašķēlās atdodošās tilpnes, tautas garīgā daļa, bet pēc tam jau – saņemošās tilpnes, tā rezultātā vēlme pakļāvās egoistiskajam nolūkam. Pirmajā posmā altruistiskā vēlme tikai nomainīja vektoru, taču vēl nesašķēlās pa īstam un tikai otrajā posmā sašķeltās saņemšanas tilpnes iekļāvās pasaules tautu vēlmēs, uzgāžot Israēlam visu trimdas smagumu un šodien tas jau nonāk pie sava beigu posma. Salīdzinājumā ar šo, iepriekšējās trimdas bija „īslaicīgi līkloči lejup”, un tikai pēdējā posmā Israēla tauta sajaucās ar visām pasaules tautām, pieslēdzās tām to autentiskajā pretestībā Radītājam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Tad, kad mēs runājam par Israēla tautu, par ebrejiem, ko mēs ar to domājam?

Atbilde: Ābrama mācekļi, kuri kopā ar viņu iznāca no Babilonijas, dēvēja sevi par „Israēlu”, tas nozīmē: „taisni pie Radītāja” (jašar-eļ). Tāpat arī viņi nosauca sevi par „jūdiem” (jehudim) – no vārda „vienotība” (ihud), par cik vēlējās apvienoties. Arī tāpat viņi nosauca sevi par „ebrejiem” (ivrim – עברים) – no vārda „pāriešana” (maavar – מעבר), par cik vēlējās pāriet no pakāpes uz pakāpi. Visi nosaukumi tiek doti saskaņā ar vektoru, atbilstoši tieksmei.

Kopumā pastāv saņemošā vēlme. Tās mazākā daļa tiek dēvēta „Bnei Baruh” (BB). Cita, lielāka daļa, tiek dēvēta „Israēla tauta Israēla zemē”. Vēl lielāka daļa tiek dēvēta „Israēla tauta trimdā”. Un visbeidzot ir daļa ar nosaukumu „pasaules tautas”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Miers pasaulē”: Pastāv divas varas, kas darbojas attīstības procesā:

•   viena no tām – „debesu vara”, kas garantē visa ļaunā un kaitējumu nesošā atgriešanos pie labā un noderīgā, taču „savā laikā” – lēnā un sāpīgā ceļā, kad „attīstības objekts” izjūt sāpes un briesmīgas ciešanas, atrodoties zem attīstības veltņa, kas piespiež to pie zemes ar ārkārtīgu cietsirdību.

•   otra – „zemes vara”, pārstāv cilvēkus, kuri paņēmuši savās rokās varu pār minētajiem attīstības likumiem un kuriem ir dots pilnībā atbrīvoties no laika važām. Viņi ievērojami paātrina galējās stadijas sasniegšanu – savas nobriešanas un labošanās nobeigumu, kas nosaka viņu attīstības beigas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Iekšējā piepūle nes cilvēkam ciešanas. Vai var sacīt, ka šīs ciešanas aizstāj viņam tās, kuras nāk tiešā ceļā no dabas – viesuļvētras un citas dabas katastrofas?

Atbilde: Principā, jā.

Tā vietā, lai atjaunotu viesuļvētras nopostītās mājas, tā vietā, lai ciestu trūkumu un tiktu pakļauti nāves briesmām, var pielikt dvēseliskās, iekšējās pūles. Taču tām jābūt ar kvalitatīvu raksturu, tai pašā laikā daba mūs piespiež veikt kvantitatīvās pūles.

Starpība starp kvantitāti un kvalitāti ir kolosāla. Mēs to zinām no piramīdas likumiem, tā dalās četros līmeņos: nedzīvais (N), augu (A), dzīvnieciskais (Dz) un cilvēciskais (C). Cilvēciskajā attīstības līmenī mēs ieguldām pūles nolūkā. Taču cilvēki atrodas viszemākajā līmenī. Cik milzīgas pūles viņiem jāiegulda visā piramīdas pamatnes platumā! Cik lielu vēlmes teritoriju viņiem nāksies aptvert, cik tonnu dzelzsbetona uzlauzt, cik daudz darba stundu patērēt, cik daudz problēmu un slimību pārdzīvot, cik lielu trūcību izjust! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Radītājs prasa ievērot likumus, par kuriem mums nekas nav zināms?

Atbilde: Šodien mēs atrodamies uz materiālās dabas pakāpēm: nedzīvās (N), augu (A) un dzīvnieciskās (Dz). Šeit mēs pilnībā varam eksistēt, šeit mums ir zinātne un vairums citu līdzekļu.

Taču runa iet par cilvēciskās pakāpes likumiem, šī pakāpe attiecas uz garīgo dabu. Mēs neesam ar to pazīstami un neko nespējam ar to darīt. Tomēr mums jāpaceļas līdz šai garīgajai dabai un tieši tāpēc mēs izjūtam ciešanas, kuras stumj mūs uz priekšu. Tādējādi ciešanas nozīmē augstāku pakāpi, kura šodien sāk mūsos jau atklāties, taču tikai negatīvā formā.

Dzīvnieciskajā līmenī tu dzīvoji pārtikušu dzīvi un izjuti augstākā mērā pozitīvas (!+) sajūtas. Šķita, viss ir lieliski. Taču piepeši sāka atklāties pretstats – liels mīnuss, ciešanas. Ko darīt? Tu nezini.

Bāls Sulams skaidro, lai gan zinām arī no vēstures, ka katrā stāvoklī izpaužas ciešanas, lai tas liktos tev nepanesams un tu paceltos augšup uz nākamo pakāpi. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 5. p.: Kāpēc Tora tika iedota tieši Israēla tautai, nevis visiem pasaules iedzīvotājiem vienlīdzīgā mērā? Viedie jau atbildēja uz šo jautājumu, sakot, ka Radītājs piedāvāja Toru visām tautām un dialektiem, taču tie, kā zināms, to nepieņēma. Tomēr vēl aizvien nav skaidrs, kāpēc Israēla tauta dēvēta par „izredzēto tautu”? Sacīts: „Tevi izredzēja Radītājs” – par cik neviena no citām tautām nevēlējās pieņemt Toru.

Augstākā gaisma babiloniešiem atnesa sašķeltības, kraha, krīzes izjūtu, kad viss sabrūk acu priekšā. Cilvēki sajuta naidu un nespēju savstarpēji sadzīvot.

Ko tad viņi izdarīja? To pašu, ko darām mēs, kad ģimene vairs nespēj dzīvot kopā, – izšķīrās, izklīda, attālinājās viens no otra.

Principā tā bija saprātīga izeja, un viņi rīkojās pareizi: „Kādēļ mocīt vienam otru? Labāk tu dodies uz vienu pusi, bet es – uz citu”. Tāpat arī Ābrams sacīja Lotam: „Tu pa labi, es pa kreisi vai tu pa kreisi, es pa labi. Izvēlies, kurp doties. Mums nav vērts atrasties kopā – kādēļ ķildoties?” (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→