Lūgšana – tā ir cilvēka saikne ar augstāko spēku, kura pauž visu viņa šī spēka uztveri. Ir cilvēki, kuri lūdz, prasot labāku dzīvi šajā pasaulē, ir cilvēki, kuri lūdz par nākošo pasauli, ir tādi, kuri it kā vispār nelūdz, un netic augstākā spēka esamībai.

Tomēr viņi domā par savu nākotni, un katra tāda doma tiek dēvēta par lūgšanu. Taču pie kā es tādā gadījumā vēršos, tas ir jau cits jautājums: pie dabas, likteņa, pie kaut kā nezināma, pie sava nākamā stāvokļa vai pie augstākā spēka, kas atkarībā no mana lūguma šodien var būt slikts, bet rītdien labs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Mums jāievēro dabas likumi, vēlamies to vai nē. Viss atkarīgs tikai no tā, cik labi mēs zinām šos likumus un to pielietošanas sekas.

Patreiz pasaulē atklājas jauns dabas likums – visas dabas un cilvēces vienotības Likums. Mēs to dēvējam “globālā un integrālā pasaule”.

Mums tas tāpat jāievēro, kā visi parējie dabas likumi, – t.i., mums jādomā par vienotību un mūsu savstarpējo savienošanos. Mūsu pasaule ar milzīgu ātrumu ieiet saiknes atklāšanā starp visām tās daļām. Ar katru dienu mēs arvien vairāk atklājam, cik lielā mērā šajā pasaulē viss savstarpēji saistīts, cik cieši savijas un atkarīgs viens no otra. Mēs redzam, lai kā mēs vēlētos izjaukt šīs mūsu savstarpējās saiknes starp valstīm un tautām, attālināties viens no otra, – mēs nespējam to izdarīt. Tieši otrādi, no dienas dienā mēs atklājam arvien ciešākas saiknes starp mums, arvien lielāku savstarpējo atkarību – un tā notiek bez mūsu vēlēšanās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Grāmata „Šamati”, no raksta „Zizlis un čūska”: … Mozus atbildēja: „Taču viņi man nenoticēs…”. Radītājs viņam sacīja: „Kas atrodas tavā rokā?” Viņš atbildēja: „Zizlis”.

Radītājs sacīja: „Nomet to zemē”. Viņš nometa, un zizlis pārvērtās par Čūsku – un Mozus skrēja prom no tā (Šmot 4).

Pastāv tikai divi stāvokļi: svētums (šķīstība, atdeve, „Radītāja dēļ”) vai nešķīstais spēks, sitra ahra (egoisms, „sevis dēļ”). Nav stāvokļa, kas atrastos vidū starp tiem – tas pats zizlis pārvēršas par Čūsku, ja to nomet zemē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro). Raksts “Divas pērles”, 533. p.: Tās ir divas pērles un ekrāns starp tām. Augšējai pērlei, to atklājot, nav krāsas un nav izskata.

534. p.: Malhut tiek dēvēta par “pērli” (margalit), jo tā turas pie Zeir Anpin NEHI, kas dēvēts par “kājām” (raglaim). Dēļ Malhut pacelšanās uz Binu, Bina arī tiek dēvēta par “pērli”, un tā – augšējā pērle. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, ZOAR - Nav komentāru→

Rabašs, Dargot Sulam, 71. raksts, “Trimda”: “Trimda nozīmē, ka cilvēks atrodas pašmīlības varā, un nespēj strādāt atdeves dēļ.

Pašmīlība par trimdu tiek dēvēta tikai tad, kad viņš vēlas iziet no šīs varas ietekmes, jo izjūt ciešanas no tā, ka nespēj neko izdarīt atdeves dēļ”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Dvēseles reakcija uz stāvokļiem, kādi tai jāiziet, atklājas vārdos, ko ir pierakstījuši kabalisti un apkopojuši Lūgšanu grāmatā, ko sauc par „Sidur” (izejamo stāvokļu sidur/„kārtība”). Mēs nesaprotam, par ko lūgšanās ir rakstīts, un par kādiem dvēseles iespaidiem runā šie nosaukumi, burti, burtu savienojumi, vārdu savienojumi teikumos.

Visa lūgšanu grāmata ir veidota tā, lai katrai dvēselei, kas sajūt izmaiņas, kuras tai jāpiedzīvo noteiktā stāvoklī, šis process atspoguļotos vienos un tajos pašos lūgšanas vārdos. Šie vārdi nav obligāti jāizrunā balsī – dvēsele iekšienē tos sajutīs, šī lūgšana kļūs par tās iekšējo struktūru.

Katrs burts – tā ir noteikta kārtība, saņemšanas un atdeves spēku secība. Katra burta iekšienē ir „vokalizācija” – piepildījums, TANTA (taamim, nekudot, tagin, otiot – gaismas, punkti, kronīši virs burtiem, burti) – proti, stāvokļi, kurus mēs izejam.

Vēlmes mūsu iekšienē mainās un pieņem dažādas formas, kas mūsos izsauc dažādas sajūtas. Savukārt šīs sajūtas, kas fiksētas uz papīra, pieņem tādu garīgo elementu veidolu kā burts, vārds, teikums.

Tātad lūgšana – tā ir ārēja iekšējo garīgo sajūtu izpausme. Patiesībā cilvēkam obligāti nav nepieciešama lūgšanu grāmata. Ja viņš savā iekšienē iziet tādus stāvokļus, tad tie arī kļūs par viņa lūgšanu.

Lūgšanu grāmata nepieciešama, lai paskatītos uz burtu formu un iedomātos (ja mēs uz to jau esam spējīgi), kādi stāvokļi mums jāiziet – iztēloties, kas mūs sagaida. Ja es jau esmu augstākajā pasaulē, tad pēc tā, ko lasu lūgšanu grāmatā, varu nedaudz atklāt to, kas ar mani notiks, kādos stāvokļos es nonākšu.

Kā tas ir mūsu pasaulē, kur man ir pazīstami dažādi cilvēku pārdzīvojumi un tāpēc, lasot kādu romānu, varu just līdzi notiekošajam un pārdzīvot to sevī. Tāpat ir arī garīgajā pasaulē.

No nodarbības pēc Ari grāmatas „Nodomu vārti”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 537. p.: … Pastāv divi AVAJA vārdi, kas atrodas pirms 13 žēlsirdības pakāpēm. … Šo divu vārdu īpašība, ka tukšās kelim, kas palika iekš Arih Anpin roš pēc gaismu de-GAR de-GAR iziešanas, nevarēja palikt iekš Arih Anpin roš sava avijut dēļ, un izgāja no Arih Anpin roš un nokārās no ārpuses uz Arih Anpin roš ādas. Tie tad arī tiek dēvēti par de-Arih Anpin matiem (searot). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Neko nevar darīt, katrā stāvoklī mums vienmēr jānonāk pie nepietiekamības sajūtas, t.i., esošajā stāvoklī jāiedomājas nākamais stāvoklis.

Ja es šo stāvokli veidoju pareizi, tad, neskatoties uz visiem saviem mēģinājumiem to veidot, es sajutīšu, cik lielā mērā tajā neatrodos, un cik tāls no tā esmu. Proti, es ļoti stipri to vēlos – un neskatoties uz to, neesmu spējīgs to sasniegt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa “Šemot” (Shemot), 246. p.: Kādēļ Radītājs vēlējās nosūtīt Israēlu trimdā, un kāpēc tieši uz Ēģipti?

Ja tu neattiecies uz “Israēlu” (ivritā “Isra-Ēls” – “Tieši pie Radītāja”), tas ir, ja netiecies sasniegt Radītāju, kļūt Viņam līdzīgs pēc atdeves un mīlestības īpašības, tev nav jānolaižas lejup Ēģiptē, – t.i., jācieš no saiknes trūkuma ar Radītāju, bet turpini dzīvot bez šīm problēmām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā Zoar Grāmata mūs apmāca savstarpējās savienošanās metodēm?

Atbilde: Bāls Sulams papildina Zoar ar komentāru, kurš novērš Zoar Grāmatas teksta materializāciju. Tas sagatavo mūs garīgā stāvokļa formēšanai mūsos ārpus telpas un laika, ārpus mūsu pasaules tēliem, lai mēs vēlētos to sajust sevī, nevis no ārienes.

Komentārs “Sulam”, kā arī visas kabalistu grāmatas, uzrakstīts cilvēkiem, kuriem jau piemīt garīgā izzināšana, lai palīdzētu viņiem izprast to, ko viņi jau sajūt. Man skaidro, ko tieši es patreiz sajūtu, es atrodos līmenī, kad “cilvēka dvēsele viņu māca”. Tad lasot kabalas tekstus, es sāku saprast, ko tieši es sajūtu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, ZOAR - Nav komentāru→