Category Archives: Ikdienas nodarbība

Vēlme un tieksme

Jautājums: Ar ko atšķiras „vēlme” (hisaron) no „tieksmes” (ištokekut)?

Atbilde: Vēlme (hisaron) nozīmē, ka es vienkārši vēlos kaut kādu piepildījumu. Piemēram, es gribu dzert. Savukārt, „tieksme” (ištokekut) ir atkarīga no tā, cik ļoti dotajā brīdī man tiešām tas ir vajadzīgs, cik ļoti es ciešu no šī piepildījuma trūkuma.

Tātad, „tieksme” – tas ir papildinājums vēlmei, ar kuras palīdzību izmēra cik tā ir asa, izteikta dotajā brīdī, kādā mērā mūsu ego ir gatavs ciest, lai sasniegtu vēlamo.

Citiem vārdiem: cik tu esi gatavs par to maksāt? – tūliņ mēs paskatīsimies. Tu vēlies to saņemt – lūdzu! Cik tu dod?

Pēc tavas atbildes mēs varam izmērīt tavu tieksmi. Tu saki: „Dodu simts” – „Nē, dod tūkstoti” – „Tūkstoti??”. Lūk, te arī pārbauda, cik esi gatavs samaksāt – ar to tiek mērīta tava tieksme pēc vēlamā mērķa.

Taču pati vēlme ir vienkārša. Ja dod par velti, tad es paņemšu.

Protams, ka cilvēks tiek vērtēts pēc viņa tieksmes. Vēlme atnāk pie mums no Radītāja, bet tieksmi mēs pievienojam atkarībā no vides. Tieksme ir mūsu darba augļi, pielikto pūļu rezultāts.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”

Avots krievu valodā

Mazie bērni

Paveroties pasaulē uz cilvēkiem, mums jāsaprot, ka viņiem nepieciešama palīdzība.

Nesen pagāja mūsu kongress Krievijā. Tur es sniedzu intervijas plašsaziņas līdzekļos, sarunājos ar pazīstamiem cilvēkiem un tostarp novadīju divas interesantas tikšanās.

Viens no maniem sarunu biedriem pieturas pie uzskatiem, kas atzīst izolēšanos. Viņš iestājas par to, lai Krievija norobežotos no pasaules, noslēgtos sevī un rūpētos tikai par sevi. Es paskaidroju viņam globalizācijas procesa jēgu. Šis process nav atkarīgs no mums, tā ir dabas likumu, mūsdienu izpausme. Vai tad mēs varam nostāties pret Dabu, būdami tās mazie veidojumi? Lec no jumta, kliedz visas dienas garumā – nekas nelīdzēs. Tāpēc mums nepieciešams apgūt Dabas likumus un tos ievērot. (vairāk…)

Kad atklāsies Zoar Grāmata…

Radījuma mērķis – iegūt atdeves īpašību un ar tās palīdzību sasniegt saplūsmi ar Radītāju. Mēs atrodamies pretējā īpašībā, nolūkā saņemt sevis dēļ.

Lai izlabotu mūsu nolūku no saņemšanas uz atdevi, mums jāpiesaista sev gaisma, kas atgriež pie avota, pie Radītāja. Šī gaisma, kas atrodas uz daudzkārt augstākas pakāpes kā mēs, katrreiz mūs labos un pacels mūs augšup uz šiem atdeves un mīlestības pakāpieniem. (vairāk…)

„Kas” radīja „To”?

Jautājums: Kā cilvēks var atklāt savu misiju?

Atbilde: Tas atnāk tūlīt pēc jautājuma par dzīves jēgu: „Kamdēļ es dzīvoju?” Turklāt ikreiz šis jautājums kļūst arvien augstāks, paceļoties pāri visiem sirds jautājumiem.

Manā sirdī ir daudz jautājumu/vēlmju un man tie ir jānoskaidro, jāsaliek secīgā kartībā un jāpaņem pats augstākais – tā, lai tas nenotušētos. Tieši ar šo jautājumu man ir jāiet, lai visi pārējie – tikai atbalstītu mani atbildes sasniegšanā uz šo pašu galveno jautājumu. (vairāk…)

Tikai no Viņa ielīksmosies mana sirds

Bina izaug un uzņem spēku, pateicoties tam, ka vēlas kļūt par atdodošo, līdzināties Radītājam, Keter, bet Malhut – pateicoties tam, ka vēlas saņemt vēl vairāk Hohmas gaismu nekā pie tās nonāk no Radītāja. Tā vēlas atdot Viņam! – un tas nozīmē, ka tai vairāk no Viņa jāsaņem. Ar to tiek noteikts Malhut atdeves lielums.

Piepildījums, kuru Radītājs sākotnēji dod Malhut, un kas atrodas tajā Bezgalības pasaulē līdz tam brīdim, kad tā sāk strādāt – tas ir tikai pats sākotnējais, „nedzīvais” līmenis, Nefeš de-Nefeš. Tāda bija Bezgalības pasaules Malhut līdz visiem samazinājumiem. Tāpēc ka radījums nebija spējīgs sajust vairāk! (vairāk…)

No Toras Dāvāšanas – pie Toras Dāvātāja

Raksts „Toras Dāvāšana” no grāmatas „Šamati”: Ko izsaka Toras Dāvāšana Sinaja kalnā? Tas nenozīmē, ka kādreiz Radītājs dāvāja Toru, bet tagad – nē. Toras Dāvāšana ir uz mūžīgiem laikiem.

Radītājs to dāvā vienmēr, bet tikai mēs neesam spējīgi to saņemt. Taču tad, pie Sinaja kalna, saņēma Toru, jo apvienojās kā viens cilvēks ar vienotu sirdi, un visiem bija tikai viena doma – par Toras saņemšanu.

Turklāt Radītājs no savas puses vienmēr dāvā Toru. Sacīts, ka cilvēkam katru dienu jādzird desmit baušļi, kuri tika saņemti pie Sinaja kalna. (vairāk…)

Attīstības programma ar kodu „AVAJa”

AVAJa (jud-kei-vav-kei) – vienīgais modelis, kuru Radītājs atveidoja vēlmes iekšienē, kuru Viņš radījis „no nekā”. Viss universs iekļauts šo četru stadiju iekšienē, kuras arvien vairāk izplatās un atklājas pasaulēs.

Taču mēs nekad neizejam no Bezgalības pasaules Malhut, kura sāk attīstīties savā iekšienē – un tas tiek dēvēts par Adam Kadmon pasauli, Acilut, šķelšanos, Brija, Ecira, Asija pasaulēm, par šo pasauli, par mums šajā pasaulē… Tas viss atrodas tās pašas Bezgalības pasaules Malhutā. (vairāk…)

Rešimot – atmiņas par nākotni

Radījuma mērķis – līdzināties Radītājam. To arī nozīmē vārdi: „nest labumu Saviem radījumiem”. Kādā veidā tad radījums var pielīdzināties Radītājam? Turklāt, ko nozīmē šī līdzība?

Pirmkārt, to vajag vēlēties. Kā to izdarīt? Jābūt pretstatā Radītājam un jāvēlas līzināties Viņam. Tā arī ir vēlme: man nav tā, ko es vēlos, un es ļoti vēlos, lai man būtu tas, kā man nav.

Radītājs labs un dara labu sliktiem un labiem. Viņš ir mīlestība un atdeve, Hesed, Gvuras, Tiferet, Necah, Hod, Jesod… īpašības. Ir vairums īpašību, kuras neizprotu, taču man ir iespēja tās vēlēties – vajadzība pēc tām, vēlme, kas atbilst katrai no tām. (vairāk…)

Aizlūgums vai pateicība?

Jautājums: Ko simbolizē dvēseles aizlūguma lūgšana (Kadiš)?

Atbilde: Kad kāds nomirst, mēs pateicamies Radītājam. Liktos, par ko gan? Par tuva cilvēka nāvi? Tomēr mēs izsakām pateicību no garīgā līmeņa. Es skatos no gara augstumiem uz saņemošo vēlmi, kas ir atbrīvojusies no savas egoistiskās formas, pateicoties gaismas, Radītāja ietekmei. Beidzot Viņš ir izdarījis tā, ka šī daļa ir nomirusi, un tagad es varu ar to veikt „mirušo augšāmcelšanos” – paņemt šo vēlmi, kas palikusi bez egoistiskā nolūka, un sākt ar to strādāt atdeves dēļ. Pēc egoisma, t.i., nolūka, lai saņemtu nāves, paliek tikai vēlmes „ķermenis”. Tas sadalās, un tad es varu sākt strādāt ar to. Iznāk, ka es esmu saņēmis lielu palīdzību no augšienes, par ko arī pateicos Radītājam. Tie nav tikai vārdi, bet gan jūtas, kas izlaužas no cilvēka, kad viņa egoistiskā vēlme beidzot mirst. Mūsu pašreizējā egoistiskajā izpratnē Kadiš šķiet kaut kas pretrunīgs. Patiesībā visas lūgšanas, baušļi un ieražas, dziļāk tos izpētot, neatbilst mūsu dzīves likumiem. Visi tie ir absolūti neloģiski, mūsu skatījumā iracionāli, jo ir garīgās pasaules likumu projekcija.

Nodarbības tēma „Izraēlas tauta”

Avots krievu valodā

Spēle ar Bezgalības gaismu

Viss, kas notiek pēc četrām gaismas izplatīšanās stadijām vēlmē, tā ir tikai radījuma reakcija uz savu  Radītāja atklāšanu. Viss universs, izņemot bezgalības pasaules Malhut, ir tās iespaidi par to, ko tā atklāj savā iekšienē. Tas tiek dēvēts par pasaulēm, par izplatīšanos no augšienes uz leju, par šķelšanos un atgriešanos atpakaļ no lejas uz augšieni.

Viss noris tikai Malhut iekšienē, izņemot to, nekā cita vairāk nav. Visa realitāte – tie ir pārdzīvojumi, sajūtas, Malhut reakcija – līdz tā nonāk līdz galīgajai noskaidrošainai, dēvētai par „Galīgo izlabošanos”. (vairāk…)