Jautājums: Kāds ir pirmais priekšnosacījums plašām tautas masām, lai tās sāktu uztvert labošanās metodiku?

Atbilde: Masas vēl nesaprot, no kurienes nāk nelaimes. Problēma nav ne valdībā, ne bezdarbā, arī ne politiskās un ekonomiskās manipulācijās un aizkulišu spēlēs.

Amerika spiež, Ķīna atņem visu darbu – tas viss ir ārējais faktors, bet cilvēki domā, ka kādam pasaulē pār viņiem ir vara. Ahmadinežads, Obama, Merkele – it kā no līderiem kaut kas būtu atkarīgs. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.

Vēlāk tas pats Ābrama darbs īstenojās caur Israēla tautu, kura nokrita no garīgā līmeņa Tempļa nopostīšanas laikā, un līdz ar to veicināja reliģiju rašanos. Tādā veidā ticības, kuras aizsākās Ābrama laikos, un reliģijas, kuras aizsākās Tempļa nopostīšanas laikos, būtībā ir Israēla metodikas iekļaušanas etapi pasaules tautās. Jūdaisms, kristietība, islāms – visas šīs konfesijas virzīja cilvēci uz priekšu uz Dievišķības izpratni. Bez tām cilvēce būtu palikusi pilnīgā barbarismā. Mūsdienās, pēc tūkstošu gadu attīstības, mums grūti iedomāties cilvēku, kurš neaizdomājas par šo pasauli un nākamo, par Radītāju, par labo un ļauno. Bez reliģijas šodien nebūtu kultūras, izglītības un pašas cilvēku sabiedrības mūsdienu izpratnē. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Macība”, 1. d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (14.): Kas ir gaismas izplatīšanās (itpashtut)?

Gaisma, kas nāk no Radītāja būtības, un ienāk radījumā, tiek dēvēta par gaismu, kura „izplatās”. Patiesībā tas neietekmē augstāko gaismu, līdzīgi kā aizdedzina sveci no sveces, kura nenodara nekādu kaitējumu pirmajai svecei, bet tā tiek dēvēts, jo tā uztver pats radījums.

Nepastāv dažādas gaismas, kas atrodas Radītājā vai radījumā. Gaisma pati par sevi vispār nepastāv. Par gaismu dēvē radījuma iespaidu par piepildījumu, kas tajā atradās jau iepriekš. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1.d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”

Jautājums (17.): Kas ir tumsa?

Ceturtā vēlmes stadija, kura samazinājuma dēļ nesaņem sevī augstāko gaismu, tiek definēta kā tumsas sakne.

Turklāt tas neskatoties uz to, ka samazinājums 4. stadijā bija veikts saskaņā ar tās personīgo vēlēšanos. Pati par sevi tā pārspēja savu vēlmi saņemt un vēlējās kļūt līdzīga Radītājam, Veidotājam, saskaņā ar savu brīvo izvēli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (15.): Kas ir gaišs, smalks (zah)?

Vēlmes saņemt 1. stadija tiek noteikta kā gaišāka (zah) attiecībā pret trijām sekojošām stadijām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (5.): Kas ir gaisma hohma (or hohma)?

Gaisma hohma – gaisma, kura ienāk radījumā ar pirmo taisnās gaismas izplatīšanos, un ir radījuma dzīvības un būtības pamats.

No Radītāja puses radījums tiek pabeigts četrās taisnās gaismas izplatīšanās stadijās, Bezgalības pasaules Malhut. Tas ir, Viņš izveido punktu „no nekā” (ješ mi ain), kurš attīstās četrās stadijās tam apkārt esošās augstākās gaismas iedarbībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Iekšējais vērojums”, 36. p.: Vēlme saņemt – katras būtības sākotnējā forma un sākotnējo formu mēs definējam kā materiālu, jo būtību mēs neizzinām.

Pastāv 5 sajūtu veidi: redze, dzirde, oža, garša, tauste. Taču sajust kādu priekšmetu kā materiālu – nozīmē to sataustīt. Tikai ar tausti es varu pārliecināties, ka tas eksistē un ir materiāls. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (28.): Kas ir dvēseļu atšķelšanas avots (mahcevet ha-neshamah)?

Vēlme saņemt baudu, kas dvēselēm piemīt no dabas, tās atdala un „atšķeļ” no augstākās gaismas, jo īpašību atšķirība – garīgajā sašķeļ. Jēdziens „dvēseles atšķelšana” – tā ir pāreja no Acilut pasaules uz Brija pasauli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (27.): Kas ir Radītājs (Maacil)?

Katrs cēlonis dēvēts par Radītāju attiecībā pret savām sekām, pakāpi, kuru tas rada. Pie tam nosaukums Radītājs ietver arī saņemto gaismu un tilpni, kura šo gaismu saņem.

Tas ir saprotams, kad tiek runāts, ka augstāko pakāpi dēvē par Radītāju attiecībā pret zemāko, tās radīto pakāpi. Taču kāpēc šeit izdarīts pielikums, ka jēdzienā „Radītājs” tiek ietverta ne vien saņemtā gaisma, bet arī tilpne, kura šo gaismu saņem – tas ir, mana tilpne, vēlme? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs - Nav komentāru→

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (26.): Kas ir „augšiene”?

Zemākā īpašību izlīdzināšana ar augstāko – tā ir zemākā pacelšanās „augšup”.

Nav nekādu pacēlumu augšup un kritumu, kustību pa labi – pa kreisi, tas viss tiek vērtēts tikai attiecībā pret īpašībām, un runa iet par to izmainīšanu, zemākā un augstākā īpašību līdzības sasniegšanu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→