Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.
Vēlāk tas pats Ābrama darbs īstenojās caur Israēla tautu, kura nokrita no garīgā līmeņa Tempļa nopostīšanas laikā, un līdz ar to veicināja reliģiju rašanos. Tādā veidā ticības, kuras aizsākās Ābrama laikos, un reliģijas, kuras aizsākās Tempļa nopostīšanas laikos, būtībā ir Israēla metodikas iekļaušanas etapi pasaules tautās. Jūdaisms, kristietība, islāms – visas šīs konfesijas virzīja cilvēci uz priekšu uz Dievišķības izpratni. Bez tām cilvēce būtu palikusi pilnīgā barbarismā. Mūsdienās, pēc tūkstošu gadu attīstības, mums grūti iedomāties cilvēku, kurš neaizdomājas par šo pasauli un nākamo, par Radītāju, par labo un ļauno. Bez reliģijas šodien nebūtu kultūras, izglītības un pašas cilvēku sabiedrības mūsdienu izpratnē. (vairāk…)
Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Krīze un globalizācija -
Nav komentāru→