Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 442. p.: Brīnos par paaudzes viedajiem, kā viņi palaiž garām pat vienu mirkli, lai stāvētu līdzās rabīnam Šimonam un mācītos Toru, kamēr rabīns Šimons atrodas šajā pasaulē.
Tomēr šajā paaudzē gudrība neizzūd no pasaules. Nelaime nāks pār to paaudzi, kurā gudrība aizies, un mazināsies viedo skaits, un šī gudrība izzudīs no pasaules. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 432. p.: … Visi pasaules iedzīvotāji zina, ka mirs un atgriezīsies pīšļos, tāpēc vairums no viņiem atgriežas pie sava Pavēlnieka šo baiļu dēļ, un bīstas grēkot.
Jautājums: Ko nozīmē „nomirt”?
Atbilde: „Nomirt” vai „dzīvot” – tas viss tiek sacīts par vēlmi. Saskaņā ar Zoar Grāmatu „dzīvs” – nozīmē „atdodošais”, bet „miris” – „saņemošais”. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 443. p.: Sodu tiesa peklē paredzēta, lai pasludinātu spriedumu grēciniekiem. Tomēr elle – tā ir uguns, kas deg dienu un nakti.
Līdzīgi tam kā grēcinieki ar ļaunuma sākotnes uguni visā karstumā ierosminās pārkāpt Toras vārdus, to izraisa viņos ļaunuma sākotne, tā viņi tiek sadedzināti elles ugunī. (vairāk…)
Mūsu ceļš saistīts ar vēlmes baudīt attīstību. Mēs visi kopā atrodamies šajā vienotajā vēlmē. Tajā ieliktas gaismas izplatīšanās četras stadijas, pasaules, parcufim, pakāpes… Viss atrodas tajā.
Citādi sakot, šī vēlme – salikta. Tāpat arī mūsu ķermenis sastāv no dažādiem orgāniem un daļām.
Starp vēlmes daļām vienas no tām vairāk attīstītas, bet citas – mazāk. No otras puses, tās atšķiras pēc sava „slāņa”, ko dēvē par avijut. Bez tam, vienas pēc savas uztveres atrodas tuvāk saņemšanai, bet citas – atdevei. Pastāv arī citas gradācijas. Tādējādi, ja sadalīt šo lielo vēlmi sastāvdaļās, tad katra izrādīsies īpaša pēc savām detaļām un ingredientiem. (vairāk…)
Ciešanas mūs noved mūs jautājumam: kādēļ mēs dzīvojam? Dzīvot, lai izjustu ciešanas kalpojot savam egoismam, es nevēlos. Labāk nāve, nekā tāda dzīve. Daudzi cilvēki pasaulē gatavi nomirt, citi patiešām izdara pašnāvību.
Kā lai izmaina situāciju, lai nevis es apkalpotu savu vēlmi, bet vēlme man kalpotu? Tas iespējams, ja atnāks gaisma, kas atgriež pie Avota. Man vajadzīgs šis slēptais spēks, kaut arī es nezinu, no kurienes tas nāk. Tikai šis spēks izmainīs manī prioritāšu kārtību, pacels garīgās dzīves, atdeves, iziešanas ārpus sevis pāri egoistiskajām rūpēm par eksistenci šeit un tagad svarīgumu. (vairāk…)
Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kad cilvēks iegūst altruistisko nolūku, un sagādā Radītājam labpatiku, tad, ietērpjoties šajā labpatikā, viņš izpelnas absolūtu mūžību, līdzīgi Radītājam, un tādā veidā atbrīvojas no nāves eņģeļa.
Nekas neizzūd, nekas nemirst un nedzimst, nekur nav nekā jauna, izņemot to, kā mēs izmantojam gaismu un tilpni. Radījums tikai vēlas pievienot savu attieksmi, savu gaismas un tilpnes – šo divu pamatu, no kuriem Radītājs izveidoja pasauli, izmantošanas paņēmienu. Radījums tās vēlas vadīt ar divu „grožu” palīdzību”: pa kreisi – tilpne, pa labi – gaisma. Izmantojot tās kopā, radījums pielīdzina sevi Radītājam, t.i., atrodas vidējā līnijā. Tā arī ir radījuma „piedeva”. Uz to ir virzīta visa radījuma attīstība. Vispirms tam jāpaņem rokās šie „groži” – jāpaceļas pāri saņemošajai vēlmei un pāri gaismai, atsakoties no egoistiskas to izmantošanas, un vēloties pāriet uz citu veidu. Nepieciešams vēl saprast, kā iegūt šo personīgo, patstāvīgo pieeju. (vairāk…)
Jautājums: Kā pasaulē attīstās notikumi, un ko tie prasa no mums?
Atbilde: Pasaulē noris vairums notikumu. Daļa cilvēku jau saprot, ka mēs pietuvojamies krīzei, katastrofai. Sarunājoties Eiropā ar tiem, kuri izprot ekonomiku, es sajutu trauksmes un baiļu mistrojumu. Zinoši cilvēki nesaprot, kas notiks tālāk, nespēj iedomāties, kā mēs iziesim no izveidojušās situācijas. (vairāk…)
Problēma tajā apstāklī, ka mēs pastāvīgi aizmirstam par Radītāju! Saprotams, ka mēs strādājam grupā – jo rakstīts, ka no tās viss ir atkarīgs, un tikai grupā mums ir gribas brīvība. Tikai tur es varu izdarīt to, kas no manis ir atkarīgs.
Cits līdzeklis – izplatīšana. Mēs saprotam, ja plaši izplatīsim, tad dziļi izjutīsim visu pārējo tieksmes, nodosim viens otram vēlmes.
Taču aiz visām šīm darbībām: mācībās, izplatīšanā, grupā – mēs aizmirstam, ka veicam tās tikai ar vienu nolūku, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Šī izpratne mums zūd. Mēs Viņu neizjūtam, un tāpēc Viņš it kā mums neeksistē. (vairāk…)
Jautājums: Kā kopīgā sevis labošanā jāpiedalās Israēla tautai, kura dzīvo mūsu pasaules materiālajā līmenī?
Atbilde: Līdzās garīgā Israēla labošanai, mums jālabo arī tā materiālā „hipostāze”. Tā ir Israēla dvēseļu pārdzimšanas riņķojumu rezultāts, tajā pašā laikā Israēls – visi tie, kuriem ir punkts sirdī, garīgā tieksme, ar kuru viņi pievienojas procesam.
Starpība starp viņiem ir tieksmē: cilvēks, kuram ir punkts sirdī, tiecas pēc garīgā, bet cilvēks, kuram šī punkta nav, pēc garīgā netiecas. Taču, ja cilvēks bez punkta sirdī tomēr pieder pie Israēla tautas, viņam jāsāk laboties. (vairāk…)
Tieši tam, kuru Radītājs vēlas virzīt uz priekšu garīgajā izaugsmē, Viņš arī sūta nepatikšanas un problēmas, izraisa uz viņu spiedienu – tas ir, iesēdina „tumšā pagrabā”.
Un jo vairāk cilvēks attīstās, jo skumjāk jūtas – jo nesaprot, kāpēc viņam salīdzinājumā ar citiem devuši tādu rūgtu dzīvi? Ko viņš saņem, un kā virzās uz priekšu savā garīgajā izaugsmē, pateicoties tam, ka strādā tumsā?
Pat ja viņš nesalīdzina sevi ar citiem, tad vienalga nespēj saprast, kādēļ Radītājs – tēvs tā izturas pret viņu. Kā var būt, ka labsirdīgais un labu darošais viņam sagatavojis tādu smagu un rūgtu dzīvi uz tik ilgu laiku. (vairāk…)