Jautājums: Ko integrālā audzināšana dos cilvēkiem? Ko tā viņos izveidos?

Atbilde: Tā veido manī pareizu attieksmi pret personīgajām īpašībām un ļauj vislabākajā veidā izmantot tās citu labā. Nav svarīgi, kādas tieši man ir vēlmes.

Es kļūstu brīvs un atrodu izpausmi visam, kas manī ir. Ja esmu ieguvis nolūku, kas vērsts par labu citiem, tad man nav nepieciešams analizēt un šķirot savas īpašības labajās un sliktajās. Es tās visas vienkārši izmantoju, lai darītu labu.

Tieši tad es esmu brīvs: es nebaidos no apkārtnes, nebaidos no sevis, nebaidos no Radītāja, es varu veikt atdevi personīgajās īpašībās, es esmu spējīgs uz visu, viss man ir atvērts, un caur mani strāvo visa Bezgalības gaisma.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod” (Tauta), 27.09.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Raksts „Apslēptība” no „Šamati” grāmatas: Apslēptība – tā ir labošanās, bez kuras cilvēks nevarētu sasniegt nekādu pilnību, jo citādi viņš nav spējīgs izzināt garīgā svarīgumu.

Mūs radīja gaisma kā vēlmi baudīt, tāpēc arī pilnībā atrodamies tās varā, un nesajūtam sevi kā eksistējošus. Tāpat arī šodien mēs pagaidām vēl nesajūtam  savu eksistenci, taču tas, kas mums ir – tā ir viltus sajūta. Sajust sevi kā atdalītu, attālinātu, atšķirtu ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka stāvi pretī tam, no kura esi atšķirts.

Taču mēs nejūtam, ka atrodamies pretī Radītājam, pretī gaismai, un tāpēc nevaram nosaukt sevi par eksistējošiem. Turklāt mēs esam spiesti uztvert visu pretstatu kontrastā: kā „Es” un kaut kas ārpus manis. Tad attiecībā pret šo „ārpus” es varēšu noteikt, kāds es esmu pats. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Savstarpējais galvojums nozīmē, ka mēs savienojamies tā, ka katrs piepilda cita vēlmi.

Neviens no mums nevar pats sevi piepildīt – garīgajā pasaulē tā nenotiek. Es varu piepildīt tikai kāda cita vēlmes, uz visiem 100%.

Ja es sasniedzu Bezgalības pasauli – tas nozīmē, ka visas garīgās tilpnes, proti,vēlmes atrodas man priekšā, un tās visas es piepildu ar NARANHAJ gaismu, kura iziet caur mani kā bezgalīga gaisma, kas caur mani plūst pie tuvākā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Sacīts, ka „kopējais un atsevišķais ir vienlīdzīgi”, un tāpēc katrai grupai un katram cilvēkam sev jāsniedz atbilde: vai viņam dzīvē ir augstākais mērķis – pacelties no dzīvnieciskā līmeņa uz cilvēka līmeni, Ādama līmeni, kurš „līdzīgs” Radītājam? Tas ir, iegūt atdeves īpašību, kurā viņš sajutīs dzīvi atdevē – augstāko dzīvi.

Sākumā cilvēks tiecas uz to vienkārši tāpēc, ka nevēlas nomirt. Garīgo dzīvi viņš sev iztēlojas kā materiālo, tikai kā nedaudz labāku un galvenais bez nāves. Tas ir maksimums, ko spējam iedomāties par garīgo dzīvi.

Tas ir, es mācos un domāju, ka saņemu kaut kādas zāles, kuras nesīs man mūžīgu dzīvi, kura ir piepildīta un pilnīga, bez visām šīm problēmām, kuras es pašlaik sajūtu. Tāpēc cilvēks turpina. Turklāt tikai tā mēs esam spējīgi pašlaik iedomāties dzīvi, kura atrodas augstāk par mūsu pasauli. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama laikraksta „Narod”: Tautas attīstība pilnībā analoģiska atsevišķa cilvēka attīstībai, bet katra cilvēka loma – analoģiska atsevišķa ķermeņa orgānu lomai.

Tāpat kā katra cilvēka ķermenī jābūt pilnīgai tā orgānu savstarpējai harmonijai, lai katrs orgāns nostātos sardzē un gaidītu savu stundu (acis lūkotos, smadzenes tās izmantotu, lai domātu un komandētu, un tad rokas strādātu un cīnītos, bet kājas soļotu) – tāpat arī orgāniem, kuri ir tautas ķermenis, ir jārīkojas, balstoties uz pilnīgu savstarpēju harmoniju.

Un tas ir obligāts tautas normālas dzīves un drošas pastāvēšanas nosacījums. Indivīda dabiskā nāve ir orgānu savstarpējās harmonijas trūkums, – tāpat arī tautas dabiskais noriets ir noteikta traucējuma rezultāts, kas radies starp tās orgāniem. Kā apliecinājuši mūsu senči: „Jeruzaleme tika nopostīta tikai nemotivēta naida dēļ, kas valdīja tajā paaudzē”. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Pirms tikšanās ar gaismu, kura slēpjas Zoar grāmatā un atgriež mūs pie avota, mums jāsagatavo nepieciešamība, vēlme pēc šīs gaismas, kā sacīts: „Nenāciet Valdnieka pilī bez lūguma”.

Mums obligāti jāsagatavo lūgums, citādi tas tiek uzskatīts kā necienība, jo Valdnieks vēlas dot, bet tu atnāc pie Viņa bez jebkādas prasības. Sacīts: „Aizliegts mācīt Toru elku pielūdzējam” – tam, kuram nav īsta lūguma, lai labotos.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 18.07.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā lai izplata vēstījumu par atdevi, nezinot, kas tas ir?

Atbilde: Jūs vēl nevarat to zināt, jo jums pietrūkst lūgums par labošanos, vēlmi atdot. Kā tad tu pratīsi kaut ko saņemt pareizi? „Dodiet man atdeves spēku, – tu saki, – un tad es to izplatīšu pasaulē”. Taču šī prasība ir egoistiska, ar to nav iespējams vērsties pie garīgās sistēmas.

Vajadzībai pēc atdeves jāiet pa priekšu visam pārējam. Mums tās nav – tas patiešām tā ir. Ko darīt? Mums ir grupa – ar to arī sāksim. Mums ir pasaule – ar to arī sāksim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Pati svarīgākā īpašība, kas nepieciešama garīgajā ceļā – tā ir pacietība, gatavība izjust ciešanas, pārliecība gūt panākumu. Būt pacietīgam – tas nozīmē būt gatavam iziet visus etapus, kuri sastopami manā ceļā, lai manas šodienas pasaulīgās jūtas, saprāts nespētu novirzīt no ceļa un neuzstādītu man patiesības.

Es sākotnēji pieņemu ticību viedajiem kabalistiem, kuri jau izgājuši šo ceļu, un iesaka man, kā uzvesties. Un es mēroju ceļu saskaņā ar šiem norādījumiem, un tos īstenoju.

Tajā nav nekādas pazemības, kā tas šķiet vērotājam no malas. Gluži otrādi, tādā ceļā es visu grasos izzināt sajūtās un saprātā, katrā ceļa posmā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Man ir saprotams, kāpēc no mums slēpjas piepildījums. Taču kāpēc no mums slēptas mūsu savstarpējās saiknes?

Atbilde: Saikne un piepildījums ir nedalāmi viens no otra.

Kas ir gaisma? Kā lai paskaidro, kas ir sajūta? Piepeši savā iekšienē attiecībā pret kādu es sajūtu zināmas vibrācijas: naidu, mīlestību, bailes, rūpes. Šīs vibrācijas nav nākušas kaut kur no ārienes, tās dzima manī – manas attieksmes pret to cilvēku iekšienē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mums ļoti svarīgas ir „apaļās tilpnes” (igulim), jo tās satur visu Galīgās labošanās gaismu. Visa tā gaisma, kuru mēs vēl neesam spējīgi pieņemt, līdz galīgajai labošanai atrodas apaļajās sfērās un no turienes spiež uz mums, rūpējas, nonāk pie mums gaismas veidā, kas atgriež pie avota, kalpo kā apkārtējā un iekšējā gaisma.

Mēs visu saņemam no apaļajām sfērām. Pateicoties tām, norisinās visa mūsu attīstība, jo līdz tam brīdim, kamēr man nav garīgās tilpnes (un mums nekad nav tilpnes nākamajai pakāpei), es atrodos zem apaļo sfēru spiediena. Tilpne tiek mazgāta ar apkārtējo gaismu, un šī gaisma atrodas apaļajās sfērās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→