Category Archives: Ikdienas nodarbība

Krīze – jauna dzimšana

Lasot Zoar Grāmatu, nepieciešams iztēloties saikni starp visiem Zemes iedzīvotājiem un šīs augstākās sistēmas atklāšanu. Tad mēs sapratīsim, ka Aba ve Ima, IŠSU”T, ZO”N, par kuriem stāsta Zoar, tie ir mūsu savstarpējās saiknes veidi.

Mēs atrodamies šajā sistēmā, kura mūs savieno. Šajās mūsu savstarpējās saiknēs ir desmit sfirot. Desmit sfirot – tā ir vesela pasaule: Z”A un Malhut – tas ir ZON, hohma un bina – tie ir augstākie Aba ve Ima un IŠSU”T (Israēls Saba ve Tvuna), keter – tas ir Atik un Arih Anpin, puse no augstākā, puse no zemākā.

Tas ir, saikni starp mani un tevi mēs varam dalīt piecās pasaulēs vai piecās sfirot – keter, hohma, bina, Z”A, malhut vai ZO”N, ABA ve Ima un Keter utt. Visu šo uzbūvi mēs apgūstam Acilut pasaulē. (vairāk…)

Monētas divas puses

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Vienreizīgumam, kurš pāriet mums no Radītāja, jārealizējas tikai formās, kas vērstas uz atdevi tuvākajam, altruistiski, ne egoistiski, ne ar nolūku saņemt savā labā.

Radījumā ielikta liela, pārspīlēta vēlme pēc baudījumiem. Tās izpausmes mēs redzam materiālajā līmenī mūsu pasaulē, kura tiek šodien plosīta ar radikālām pretrunām. Palielinās plaisa starp nabagajiem un bagātajiem, starp pārvaldītājiem un vienkāršajiem cilvēkiem, kuriem nav balss tiesību un iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā. Konflikti saasinās. Mēs visapkārt vēlējāmies nodibināt vienlīdzību un demokrātiju, taču negaidīti pasaule parādīja savu īsto seju, pilnīgu pretstatu rožainajiem sapņiem. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem par nevienlīdzību, tieši ASV, demonstrējot drausmīgo plaisu starp nabadzību un bagātību, ir negatīvs piemērs visiem. (vairāk…)

Privilēģija mīlēt

Radītājs radīja radījumu, lai apveltītu viņu ar visu labo, – un tas nozīmē, sniegt mums iespēju dot un mīlēt. Tas nozīmēs, ka Viņš mūs piepilda ar visiem baudījumiem.

Sniegt baudījumu radījumam – tas nenozīmē jebkādā veidā piepildīt viņa egoistiskās vēlmes. Taču tas, ka mana vēlme no egoistiskās mainās uz atdodošo, atklāj man atdeves, kas kļūst par manu baudu, iespēju. Tas arī tiek dēvēts „piepildīt sevi ar Radītāja sniegtajām baudām” – gaismu, kas aizpilda visu universu.

Mūsu attieksme pret šo jauno gara darbu, kas mums paveras ceļā sākumā, līdzinās iestāšanai kādā priviliģētā klubā, kurā ieeja atļauta tikai cilvēkiem ar īpašām, izcilām īpašībām, un ar speciālu ielūgumu. Pirms ienākšanas šajā klubā, tev nepieciešams saņemt atļauju, caurlaidi, bet lai to saņemtu, iepriekš jāapgūst attiecību sistēma, kas pastāv starp kluba biedriem.

Šajā „klubā” ir svarīgāki dalībnieki un mazāk svarīgi, kuri atrodas daudzveidīgās attiecībās viens ar otru: radu, draudzīgās, darījumu, tas ir, attiecībās, kas saistītas visos saišu veidos. Un ja tu, nodibinādams kontaktu ar katru un iekļaudamies šajā savstarpējā saiknē, pareizi harmonē ar visu šo sistēmu un zini, kā likt tai darboties, tad spēsi no tās saņemt labumu. (vairāk…)

Nezināmā planēta, kura tevi gaida

Nav svarīgi, vai es pareizi saprotu izlasīto grāmatā vai nepareizi, cik lielā mērā man tas ir neskaidrs, – svarīga ir mana vēlme saprast! Cilvēks savā garīgajā augšupejā saņem no augstākās sistēmas iedarbību, pateicoties tam, ka mācās, klausās par to un vēlas tajā iekļauties, šim nolūkam veic daudzveidīgas darbības, strādā ar savu apkārtni un izplatīšanas labā.

Un pakāpeniski, iztālēm, viņš sāk sajust šo sistēmu – atšķir, ka tas ir Aba, Ima, iekšējās un ārējās daļas, gaismas Hasadim un Gvurot, kuras uz viņu iedarbojas atbilstoši tam, kā viņš iekļaujas šīs sistēmas iekšienē. (vairāk…)

Magnāts kā sitamais zēns

Es nesaprotu cilvēkus, kuri iznāk uz ielām un pieprasa, lai viņiem kaut ko dotu. Uz kāda pamata? Ja tu būtu mans bērns, tad cita lieta. Tomēr tas nebiju es, kas izsauca tavu nākšanu pasaulē – tad kāpēc man būtu tevi jānodrošina?

Pat ja arī esmu magnāts. Un tad? Es nopelnīju savu naudu – un kāds tev ar to sakars? Kas šeit neatbilst taisnīgumam? Kas nav pēc likuma? Kāpēc no manis kaut ko pieprasa? Kāpēc man ir jākautrējas par savu peļņu, savu statusu?

Ņemsim, piemēram, sportistu, kurš divdesmit gadus nodarbojās ar sportu, un pārpumpēja ar trenažiem metāla tonnas. Lūk, viņš stāv kā muskuļu kalns, lepni skatoties uz apkārtējiem. Piepeši pie viņa pienāk manifestanti un pieprasa „nopūst” daļu no tā, ko viņš uzpumpēja. Kā viņš uz to paskatīsies? (vairāk…)

No kā veidojas Radītāja tēls

Parasti mēs pieļaujam ļoti izplatītu kļūdu, domājot, ka mums jāatklāj pats Radītājs. Mēs gaidām: „Kad beidzot Viņš atklāsies?!” – it kā galvenais, lai Viņš parādītos.

Turklāt tas nekad nenotiks. Jāparādās tieši samazinājumam, mūsu vēlmei apslēpt Viņu no savas vēlmes gūt baudījumu, no savas sapratnes, lai mums būtu iespēja strādāt ar Viņu tikai ar noteikumu, ka sniedzam Viņam labpatiku.

Tad par mūsu tilpni kļūst apslēptība – īsta tieksme uz atdevi, kuru dēvē „lišma”. Turklāt šīs apslēptības iekšienē mēs būsim spējīgi izveidot Dodošā tēlu un saprast, kas ir atdeve. Ņemot vērā, ka mēs tieksimies tikai uz atdevi bez jebkādas citas baudas ietērpšanas mūsu vēlmēs, tad patiešām sāksim izzināt, ko nozīmē garīgais. (vairāk…)

Aiz vienkāršības slēpjas gudrība

Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.

Visa mana saņemšana var būt tikai atdeves dēļ, tas ir, es veidoju 4 apslēptības līmeņus: apslēptība uz apslēptību uz apslēptību… – tāda veidā izzinu arvien lielāku Radītāja dižumu.

Taču Viņa īsto varenumu mēs nekad tā arī nespēsim saprast (varbūt kādreiz jaunā realitātē pēc labošanās beigām). Patreiz Viņa dižums veidojas no tā, cik daudz mēs esam spējīgi uztvert apslēptību iekšienē, kuras mēs paši esam izveidojuši. (vairāk…)

SMS no sirds uz sirdi

Mēs vienmēr domājām, ka mūsu savstarpējās attiecības analoģiskas attiecībām, kas darbojas nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā. Dabas sakariem mēs pievienojam savus personīgos: precamies, noslēdzam tirdzniecības un rūpniecības līgumus, pelnam viens no otra… Mēs uzturam šajā pasaulē ierastos materiālos sakarus, kuri balstās uz egoistisku vēlmi, – tā, lai ievērotu savas intereses, taču lai arī „neaprītu” viens otru, lai gūtu baudījumu, un tajā pašā laikā sadzīvotu.

Visi šie sakari, tajā skaitā arī virtuālie, līdz šim bija pilnīgi pārredzami un kontrolējami. Piemēram, mēs vadījām ekonomiku ar zinātnes un statistisko datu palīdzību. Patiesībā materiālie sakari veidojas kā papildinājums dabiskajiem. Tie – evolūcijas sekas. Katra paaudze sev veido aizvien jaunus sakarus starp cilvēkiem.

Un, lūk, patreiz mums pirmoreiz jāatzīst tas fakts, ka esam savstarpēji saistīti domās. Jau ir pētījumi, kuri to apliecina, taču domu sakari vienalga mums ir apslēpti. Runa iet nevis par datu nodošanu ar bezvadu sistēmas palīdzību, kas tiek veikts ar mūsu  pilnīgu kontroli saskaņā ar izpētītajiem fiziskās pasaules likumiem. Pār domu saistošajiem pavedieniem mums nav varas un tikai pēc atsevišķām ārējām pazīmēm, pēc sekām daudzkārt zemākajos līmeņos, mēs atklājam, ka esam savstarpēji saistīti domās. (vairāk…)

Altruisms – precīzs aprēķins

Mums nepieciešams izlabot pašu sistēmu, lai tā līdzinātos Radītājam, atdevei, Dabai. Šodien netrūkst pētījumu, kuri parāda, ka kapitālisms – sava veida egoistiskās slimības uzliesmojums uz zināmu laiku, un šīs slimības beigas mēs redzam mūsdienās. Īpaši tas izpaužas ekonomiskajā krīzē un ekoloģiskajās katastrofās.

Tālāk tā nevar turpināties. Cita lieta, ja mums būtu neizsmeļamas dabas bagātības un enerģētiskie resursi. Taču to nav. Mēs tērējam pēdējo un iedzenam sevi strupceļā: aug plaisa starp bagātajiem un nabagajiem, sabiedrība sabrūk, bet Zeme kļūst arvien neviesmielīgāka vieta. (vairāk…)

Arih Anpin uz papīra un dvēselē

Kad mēs studējam „Desmit Sfirotu Mācību” vai „Ptihu” (Ievads kabalas zinātnē), vispirms tīri mehāniski jāiemācās shēma. Pēc tam, kad tev acu priekšā pavērsies šī sistēma, varēs uzdot jautājumu: „Kāpēc tas tā ir?”

Sākumā vienkārši jāpieņem viss kā ir, kā dotība – un pēc tam tu sāksi izprast, kāpēc tas tieši tā ir iekārtots. Nav iespējams aptvert visu zinātni vienā reizē, ņemot vērā, ka mūsu tilpnes aug, tiek analizētas un savienojas noteiktā kārtībā.

Šeit nedrīkst pašiem veidot kādas jaunas teorijas, un tāpat kā visā pārējā jāmācās no dabas. Dabā mēs izzināšanā virzamies no ārējā uz iekšējo: sākumā apgūstam tehnisko zīmējumu, bet pēc tam sāksim iekļūt arvien dziļāk iekšienē – līdz nonāksim pie būtības. (vairāk…)