Krīze – jauna dzimšana
Lasot Zoar Grāmatu, nepieciešams iztēloties saikni starp visiem Zemes iedzīvotājiem un šīs augstākās sistēmas atklāšanu. Tad mēs sapratīsim, ka Aba ve Ima, IŠSU”T, ZO”N, par kuriem stāsta Zoar, tie ir mūsu savstarpējās saiknes veidi.
Mēs atrodamies šajā sistēmā, kura mūs savieno. Šajās mūsu savstarpējās saiknēs ir desmit sfirot. Desmit sfirot – tā ir vesela pasaule: Z”A un Malhut – tas ir ZON, hohma un bina – tie ir augstākie Aba ve Ima un IŠSU”T (Israēls Saba ve Tvuna), keter – tas ir Atik un Arih Anpin, puse no augstākā, puse no zemākā.
Tas ir, saikni starp mani un tevi mēs varam dalīt piecās pasaulēs vai piecās sfirot – keter, hohma, bina, Z”A, malhut vai ZO”N, ABA ve Ima un Keter utt. Visu šo uzbūvi mēs apgūstam Acilut pasaulē. (vairāk…)
Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Vienreizīgumam, kurš pāriet mums no Radītāja, jārealizējas tikai formās, kas vērstas uz atdevi tuvākajam, altruistiski, ne egoistiski, ne ar nolūku saņemt savā labā.
Radītājs radīja radījumu, lai apveltītu viņu ar visu labo, – un tas nozīmē, sniegt mums iespēju dot un mīlēt. Tas nozīmēs, ka Viņš mūs piepilda ar visiem baudījumiem.
Nav svarīgi, vai es pareizi saprotu izlasīto grāmatā vai nepareizi, cik lielā mērā man tas ir neskaidrs, – svarīga ir mana vēlme saprast! Cilvēks savā garīgajā augšupejā saņem no augstākās sistēmas iedarbību, pateicoties tam, ka mācās, klausās par to un vēlas tajā iekļauties, šim nolūkam veic daudzveidīgas darbības, strādā ar savu apkārtni un izplatīšanas labā.
Es nesaprotu cilvēkus, kuri iznāk uz ielām un pieprasa, lai viņiem kaut ko dotu. Uz kāda pamata? Ja tu būtu mans bērns, tad cita lieta. Tomēr tas nebiju es, kas izsauca tavu nākšanu pasaulē – tad kāpēc man būtu tevi jānodrošina?
Parasti mēs pieļaujam ļoti izplatītu kļūdu, domājot, ka mums jāatklāj pats Radītājs. Mēs gaidām: „Kad beidzot Viņš atklāsies?!” – it kā galvenais, lai Viņš parādītos.
Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.
Mēs vienmēr domājām, ka mūsu savstarpējās attiecības analoģiskas attiecībām, kas darbojas nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā. Dabas sakariem mēs pievienojam savus personīgos: precamies, noslēdzam tirdzniecības un rūpniecības līgumus, pelnam viens no otra… Mēs uzturam šajā pasaulē ierastos materiālos sakarus, kuri balstās uz egoistisku vēlmi, – tā, lai ievērotu savas intereses, taču lai arī „neaprītu” viens otru, lai gūtu baudījumu, un tajā pašā laikā sadzīvotu.
Mums nepieciešams izlabot pašu sistēmu, lai tā līdzinātos Radītājam, atdevei, Dabai. Šodien netrūkst pētījumu, kuri parāda, ka kapitālisms – sava veida egoistiskās slimības uzliesmojums uz zināmu laiku, un šīs slimības beigas mēs redzam mūsdienās. Īpaši tas izpaužas ekonomiskajā krīzē un ekoloģiskajās katastrofās.
Kad mēs studējam „Desmit Sfirotu Mācību” vai „Ptihu” (Ievads kabalas zinātnē), vispirms tīri mehāniski jāiemācās shēma. Pēc tam, kad tev acu priekšā pavērsies šī sistēma, varēs uzdot jautājumu: „Kāpēc tas tā ir?”