Category Archives: Ikdienas nodarbība

Kritiskais punkts

Bāls Sulams, laikraksts „Narod”: Pakāpe, kura seko pēc mūsdienu iekārtas sagraušanas, – tā ir nacistu vai fašistu vara. Tas nozīmē, ka mēs vēl atrodamies cilvēces attīstības starpposmos, un cilvēce vēl nav sasniegusi augstāko pakāpi. Un kurš var paredzēt, cik daudz asiņu tiks pasaulē izliets, pirms mēs sasniegsim šo vēlamo pakāpi?

Mums priekšā ir problēma: kā no šodienas etapa pāriet uz altruistisko etapu? Vienlīdzība un taisnīga sadale – tie nav vienkārši vārdi, aiz tiem jāstāv lielam sagatavošanas darbam masu audzināšanā un jauna sociālā tīkla izveidošanā, kas ir reāls, nevis virtuāls. Šīs lietas nav acīmredzamas, un evolūcija mūs pie tām nenoved dabiskā ceļā. Šajā gadījumā tā prasa no mums apzinātu līdzdalību un personīgā ļaunuma apzināšanos. (vairāk…)

Septiņi miljardi mājinieku

Kabalas pieeja ir augstākā pakāpē zinātniska. Taču mēs to neuzspiežam. Mēs tikai vēlamies norādīt savstarpēji saistītajā pasaulē uz acīmredzamiem faktiem, kurus nav iespējams ignorēt.

No šiem faktiem mēs virzīsimies tālāk, uz pārmaiņām cilvēka būtībā. Turklāt patreiz, saņemot integrālo izglītību, viņš sāk domāt integrālās sistēmas terminos. Iepriekš viņš redzēja un centās visu aptvert no sava egoisma skatpunkta: „es un pārējie”.

Taču tagad viņš pakāpeniski caur šo prizmu sāk sajust pasauli, kura iesūc sevī visus redzamos starus. Viņš noskaņots nevis uz personīgo labumu, bet uz labumu visas cilvēces labā. Viņa rakurss kļūst kopējs, prāts iegūst citādu domāšanas veidu, sajūta iziet cauri visiem. (vairāk…)

Pacelties pāri karam

Bāls Sulams, laikraksts „Narod”: Kā piemēru izskatīsim Zemeslodi. Periodu laika gaitā, kad bargā cīņā sadūrās divi spēki, kas ietverti zemeslodē – pozitīvais un negatīvais, – atvēsinošais spēks pārvarēja šķidrās liesmas spēku, atvēsināja apkārt lodei esošo garozu un tajā nostiprinājās. Taču spēku cīņa nenoklusa, un pēc kāda laika šķidrās liesmas spēks no jauna guva pārsvaru.

Un no jauna sākās cīņu periods, līdz atvēsinošais spēks atkal guva virsroku pār uguns spēku. Un otrreiz apkārt lodei atdzisa cietā un aukstā garoza. Taču šoreiz tā bija biezāka un izturīgāka pret šķidruma izvirdumiem no lodes dzīlēm, un tās spēks bija pietiekams ilgākam laikam. (vairāk…)

Lepoties nevis ar sevi, bet ar gaismu

Jautājums: Kā nesākt lepoties ar savu atdevi Radītājam?

Atbilde: Lepoties var tikai ar to, ka saņēmu atbalstu no augšienes, un ar tā palīdzību pārvarēju grūtības, savu egoismu. Tas ir, jālepojas ar Radītāju, gaismu, Viņa palīdzību, nevis ar sevi!

Un kas ir mums pašiem – nekas! Nedz personīgo vēlmju, nedz gaismas, nedz darbību. Pat savas lūgšanas mums nav – mēs saņemam to no apkārtnes. Tāpēc, jo tālāk cilvēks virzās uz priekšu, jo mazāk viņš saņem – un vairāk pateicas!

Kad viņš atgriežas atpakaļ pie Bezgalības pasaules Malhut, viņš saņem to pašu Nefeš de-nefeš gaismu, kura bija Malhutai pašā pirmajā stāvoklī, taču cilvēks palielina tās starošanu par 613 reizēm – ar savu pateicību, labestības izzināšanu, Dodošā dižuma izjūtu.

Tomēr pati gaisma nemainās, tai nav nekāda mēra. Pati gaisma tā arī paliek Nefeš de-nefeš – tikai neliela starošana. Tas ir cilvēks, kurš uzpūš no tās milzīgu liesmu.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Rabašs. Dargot Sulam, 856. raksts „Mazuma vērtība”

Avots krievu valodā

Nulle arī var būt bezgalīga

Jautājums: Kāpēc pēc tik daudziem mācību gadiem mēs arvien vēl jautājam, kāds ir šo mācību mērķis? Iznāk, ka mēs visu laiku sākam no sākuma, no nulles?

Atbilde: Nē, mēs ikreiz sākam no vēl lielākas „nulles”! Jo egoistiskā vēlme pastāvīgi pieaug, palielinās sapratne. Mūsu vēlmes kļūst arvien precīzākas un asākas, tāpēc arī mūsu „nulle” kļūst arvien dziļāka un noteiktāka.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Avots krievu valodā

Mums viegli atgriezties

Ņemot vērā pasaules mūsdienu stāvokli, mūsu virzība uz priekšu būs ātra. Klausoties ziņas, jūs redzat, kā pieaug tempi. Mēs ātri iziesim šo periodu – jo arī pasaulei nepieciešama mūsu virzība uz priekšu. Tādēļ jāturas visiem spēkiem un nedrīkst noiet no ceļa.

Ļoti svarīgs patreiz ir darbs vietās, masveida izplatīšana. Ja tu nodibini ar kādu saikni, lai veiktu attiecībā pret viņu atdevi, tad caur tevi ātri izies visi nepieciešamie etapi. Es vēršos pie visām mūsu grupām Izraēlā un silti iesaku virzīt uz priekšu izplatīšanas darbu. Par to raksta Bāls Sulams, par to raksta visi kabalisti. Pat arī bez viņiem mēs redzam, ka cita ceļa nav. Tikai tā mēs atklāsim augstāko realitāti. (vairāk…)

Mīlestība un naids

Jautājums: Kur ir robeža, kas atšķir jūsu padomu īstenošanu no aklas pielūgsmes?

Atbilde: Par robežu tiek uzskatīta kritiskā analīze. Cilvēks, kurš strādā pareizi, nepiekrīt skolotājam, izjūt pret viņu naidu, antipātiju un pilnīgu nicinājumu, un līdzās tam to visu pārvar, paceļas sev pāri, ar dvēseli un sirdi pieņem skolotāja dižumu un pilnībā sevi anulē attiecībā pret viņu.

Pielūdzējam ir tikai viena medaļas puse, viņš noliec galvu bez jebkādas kritikas. Kā no uguns viņš bēg no jebkuras neatzinīgas domas. Taču pie mums tā nav. Tas nenozīmē, ka mākslīgi sevī jāizraisa protests un noliegums. (vairāk…)

Solis pretī pasaulei

Jautājums: Pēc laikraksta „Narod” mēs redzam, ka neaprobežojoties tikai ar kabalas darbiem, Bāls Sulams izdarīja krasu pavērsienu pretī masām, vērsās pie tautas un pasaules. Vai arī mēs šodien ejam viņa pēdās?

Atbilde: Vispirms kabalistam jāizpilda pamatdarbs, lai viņam būtu ar ko nākt klajā. Bāls Sulams uzrakstīja „Desmit Sfirotu Mācību” un skaidrojumu „Sulam” Zoar Grāmatai, ka arī citus pamatmateriālus.

Taču kabalas zinātne jāīsteno dzīvē, jārealizē, lai atklātu to, par ko tā klāsta. Un darbs tiek veikts tikai starp mums. Patreiz savās egoistiskajās savstarpējās attiecībās mēs starp mums atklājam šodienas realitāti, taču altruistiskajās savstarpējās attiecībās atklāsim garīgo pasauli. (vairāk…)

Darba pietiks visiem

Jautājums: Visi saprot audzināšanas svarīgumu, taču cilvēki vēlas momentānus lēmumus, vēlas kaut ko darīt tūlīt pat…

Atbilde: Audzināšana – izteikti praktiska lieta. Mums ar savu darbu sev jāparāda jauns „iesaiņojums”, sevi jāizmaina. Runa iet par lielu, reālu radīšanu.

Vispirms nepieciešams radīt milzīgu materiālu daudzumu, kuri plūdīs pie katra pie jebkuras iespējas, visās valodās, attiecīgi jebkuram raksturam un mentalitātei. Iedomājies, cik daudz spēka un resursu tas prasīs no cilvēces. Rīkojoties radoši un profesionāli, mums visiem jābūt pakļautiem šim „presingam” – pie tam tā, lai mēs zem tā justos labi. Tā plūsmai jābūt tik spēcīgai un prasmīgai, lai tas mūsos ieplūstu kā svešvaloda miega laikā, bez jebkādiem šķēršļiem no mūsu puses. (vairāk…)

Gaismas un tumsas teātris

Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 333.p.: Un šīs dvēseles, kuras dzīvo apakšējā Ēdenes dārzā, klejo visās jaunmēneša dienās un sestdienās, un paceļas augšup uz vietu, dēvētu „Jeruzalemes sienas”, kas ir Acilut pasaules Malhut ārējā daļa, un tur atrodas vairums valdnieku un kaujas ratu (merkavot), kuri apsargā šīs sienas…

Tās paceļas uz šo vietu, taču neienāk iekš Malhut līdz tam brīdim, kamēr neattīrās. Tur, dziļi paklanoties, tās izjūt prieku no gaismas un atgriežas apakšējā Ēdenes dārzā. (vairāk…)