Category Archives: Ikdienas nodarbība

Gudrības gaisma un mūžīgās šaubas

Tas, kurš bez apstājas iet uz priekšu, un nebaidās pastāvīgi atrasties minimālās gaismas „Nefeš” stāvoklī – mūžīgās noskaidrošanās, sajukumā un miglā, tas kļūst arvien gudrāks un izzina savus iepriekšējos stāvokļus.

Viņš kļūst par viedo, taču attiecībā uz katru esošo stāvokli, viņš tā arī neko nezinās. Tāpēc ka mēs ejam ar ticību augstāk pār zināšanām.

Ja pašlaik viņš iet ar ticību augstāk pār saprātu, tad saņems saprātu, kura iekšienē sapratīs savus iepriekšējos stāvokļus. Tā viņa saprāts augs – tikai uz šī vienīgā nosacījuma.

Tas, kurš iet augstāk pār saprātu – visos savos iepriekšējos pakāpienos, izņemot pašu pēdējo, sajūt gudrības gaismu (Hohma).

No nodarbības pēc „Ievada kabalas zinātnē” (Ptiha), 13.07.2011

Avots krievu valodā

Pasaule atmostas

Jautājums: Šodien cilvēki visā pasaulē atmostas un sāk runāt par apvienošanos. Kāpēc tas notiek?

Atbilde: Tas izriet no iekšējās sajūtas. Cilvēks var mācīties desmit gadus, katru dienu klausoties par to, cik svarīga ir vienotība, – un viss veltīgi. Ja nav vajadzības, viņš neko nesaklausīs.

Taču neviļus iestājas brīdis, kad viņš sāk to saprast no iekšienes, dabiskā veidā. Negaidīti viņā dzimst jauna sajūta: izrādas mēs visi esam savstarpēji saistīti, visi esam saliedēti, un mums ir nepieciešams sociālais taisnīgums, nepieciešama taisnīga sadale, mums jānonāk pie līdzsvara vienam ar otru un ar dabu, – pretējā gadījumā dzīve vienkārši beigsies. (vairāk…)

Izveidot no sevis Cilvēku

Jautājums: Mēs runājam par mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Taču kā var uzskatīt biedrus augstāk par sevi, kad tu esi pārliecināts un uzskatāmi redzi, ka esi labāks par viņiem?

Atbilde: Pārliecība par to, ka viņš ir labāks par citiem, ir katram cilvēkam. Pat ja viņš to neapzinās, tad jebkurā gadījumā tas tā ir. Bez šaubām katrs uzskata, ka viņš ir labāks par citiem, vairāk saprot un vairāk izlabots.

Tā izpaužas šķelšanās spēks starp mums, liekot katram uzskatīt sevi augstāk par citiem. Cilvēks aizmirst, ka atrodas Veidotāja rokās kā bezveidīgs nedzīvs materiāls, kā māla gabals, un viss, kas ir viņā, viņa vēlmēs un domās, atnāk pie viņa no Radītāja. (vairāk…)

Atdeves strāva

Jautājums: Kāda ir īsta gaismas sajūta?

Atbilde: Man nav ko dot citam, taču kad es patiešām vēlos viņam kaut ko dot – manī, manā attieksmē pret viņu, tieksmē uz atdevi un mīlestību, atklājas īpaša „strāva”, kuru arī dēvē par gaismu.

Lai uztvertu kādu ārējo parādību, ir tai jāpielīdzinās. Kā radiouztvērējs, kurš noskaņots uz noteiktu vilni, es pats ģenerēju šo vilni, šo īpašību, kas atrodas ārpus manis. Es it kā radu sevī piemēru, atdeves īpašības modeli, kas atrodas ārpusē. Un tad es uztveru šo īpašību.

Ja es patiešām vēlos attiekties pret kādu saskaņā ar atdeves likumu, tad piepeši savā attieksmē pret viņu atklāju kādu piepildījumu, kas nāk no ārpuses, bet īstenībā izpaužas no iekšpuses. Šī atbalss, kuru es sajutu savā tieksmē uz atdevi, arī ir gaisma.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 20.07.2011

Avots krievu valodā

Mēs – apgaismotāji

Jautājums: Daudzi pasaulē propogandē saliedētību un rūpes par tuvāko. Kā mums ar viņiem apvienoties?

Atbilde: Mēs ar viņiem neapvienojamies. Ir ne mazums apveltītu ar labu sirdi, kuri brīvprātīgi strādā slimnīcās, palīdz trūkumcietējiem, piedalās labdarības organizāciju un fondu darbībā. Viņi palīdz cilvēkiem, un tas ir ļoti labi. Kā raksta Bāls Sulams, un kā apgalvo socioloģiskie pētījumi, aptuveni 10% cilvēces ir pārņemti ar altruistisku vēlmi.

Taču šodien pirmoreiz vēsturē iestājies lūzuma brīdis, un cilvēks ir jāapmāca tās pasaules likumiem, kurā viņš ienāk. Mūsu uzdevumā neietilpst ne kārtējā egoisma pasaldināšana, ne žēlastības dāvanas nabagajiem, ne arī kosmētiska resursu pārdale par labu trūcīgajiem. (vairāk…)

Pastarā diena un grēku izpirkšana katrā dvēselē

Visa procesa, kuru mēs izejam, mērķis – Radītāja atklāšana. Mēs Viņu atklājam pēc Viņa darbībām, kas vērstas attiecībā pret mums. Šim nolūkam Radītājs izveido sistēmu, likumus, pēc kuriem tā pastāv un darbojas, un cilvēku šīs sistēmas ietvaros.

Pēc tam Viņš liek darboties cilvēkam un šai sistēmai, kurā tas atrodas. Turklāt cilvēkam ir jāieklausās Radītāja iedarbībā, tajā, kas notiek viņa paša iekšienē un ārpusē, jo tas viss ir Radītāja darbības un „nav neviena cita, izņemot Viņu”.

Un ja viņš piekrīt, ka viss nonāk no augšienes, no Radītāja, tad sāk smalki reaģēt uz to, kas norisinās viņā un viņa apkārtnē, tajā, kā šī apkārtne viņu ietekmē. Tādā veidā viņš cenšas saprast, ko Radītājs viņam stāsta, ko pūlas atklāt. (vairāk…)

Nesalīdzināmi dažādi

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Pilnīgi dabiski, ka visi nespēj strādāt vienādi.Vienmēr atradīsies tas, kurš, būdams vājāks, vienas darba stundas laikā pieliek daudz vairāk pūļu, nekā cits divās stundās vai vairāk. Tādējādi nav iespējams balstīties uz cilvēka pielikto pūļu kritēriju, jo tās nav novērtējamas.

Sociālā taisnīguma meklējumos, mēs nevaram balstīties uz darba stundām, jo visi cilvēki ir dažādi. Objektīvi novērtēt cilvēka pūles mēs arī neesam spējīgi. Cilvēku panākumi mums neko neizsaka, tāpēc ka viens piedzimis aprobežots, bet cits – gudrs, viens – slinks, bet otrs – darbīgs utt. Iedzimtība nav ne cilvēka vaina, ne arī viņa nopelns. (vairāk…)

Alternatīva ciešanām

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Mērķa sasniegšanai mūsu rīcībā ir četras kategorijas: žēlsirdība, īstenība, taisnīgums un miers. Šīs kategorijas līdz šim laikam izmantoja visi pasaules labotāji. Šajās četrās kategorijās līdz šim brīdim notika cilvēces attīstība.

Četras kategorijas – lūk, viss kas mums ir, lai turētu kursu uz labošanās beigām. Kā tās atpazīt? Daudzi stundām var runāt par žēlsirdību, īstenību, taisnīgumu un mieru. Taču vai mēs piekritīsim tam, kā tās izpaužas?

Tas nav vienkārši, taču Bāls Sulams, izprotot garīgo dabu, klāsta, ka mums tas ir jānoskaidro, lai savestu kārtībā sevi un pasauli. Mēs nezinām, kas ir izlabota pasaule. Mēs visi esam sabojāti, un tāpēc jebkurš egoistisks uzlabojums mums šķiet jau izlabots. Turpretim Bāla Sulama izlabotā pasaule – tā ir pasaule, kurā visas vajadzības, kuras tikai var būt, saņem pilnīgu piepildījumu. Kā tas iespējams? To mēs vēl atklāsim. (vairāk…)

Iemācīties būt pateicīgam

Jautājums: Kā var „pateikties par slikto, tāpat kā par labo”?

Atbilde: Rabašs min piemēru, kā tēvs, kurš katru dienu deva dēlam 1 dolāru, reiz, dēlam par lielu prieku, pēkšņi iedod 5 dolārus. Taču otrajā dienā viņš atkal iedod tikai 1 dolāru.

Kādēļ tēvs tā rīkojas ar mani? Viņš grib, lai es attiektos pret viņu ar mīlestību un 4 dolāru trūkumu, kuri man tagad pietrūkst, es aizpildītu ar savu mīlestību, atdevi! Lai es skatītos nevis uz to, cik no Viņa saņemu, bet kādā mērā varu Viņam pateikties. (vairāk…)

Asais dziednieka nazis

Jautājums: Ja gadās lielas problēmas un ļoti smagi stāvokļi, vai par tiem arī ir jāpateicas?

Atbilde: Ja tu gribi būt augstāk par piepildījumu, ar ekrānu un atstaroto gaismu, tad tev nav svarīgi, kāda pašlaik ir sajūta tavas vēlmes iekšienē: slikta vai laba. Tu saproti, ka visi stāvokļi, kurus tu izej, kādi vien ir atgadījušies, arī paši sliktākie, ir nepieciešami tādēļ, lai attīstītu tavu vēlmi.

To ir grūti izpildīt, ja ar cilvēku atgadās kāda nelaime vai nopietna slimība. Taču ja viņš sasniedz pareizo labošanos, tad nevienu stāvokli neuztvers kā kaitīgu un sliktu – ja saplūst tajā ar Radītāju. (vairāk…)