Vilks aitas ādā
Posted on 5 maijs, 2014
Jautājums: Kāpēc sacīts, ka dvēsele pilnīgi atdalās no Radītāja un tajā pašā laikā līdzinās Viņam pēc īpašībām? Atbilstoši garīgajiem likumiem, ja abiem ir vienlīdzīgas īpašības, tad abiem ir jābūt vienam veselumam?
Atbilde: Dvēsele ir vēlme saņemt, nevis vēlme atdot. Tādā gadījumā, kāpēc dvēsele tiek dēvēta par atdodošo? Neskatoties uz to, ka tā ir vēlme saņemt, tā pilda darbības, ar kurām pielīdzinās atdeves vēlmei.
Kaut gan tās iekšienē „sēž” vilks, taču no ārpuses izskatās, ka tā būtu aitiņa. Tagad viss ir atkarīgs no tā, kā šis vilks uzvilks sev šo aitas ādu vai novilks to – pēc savas izvēles un vēlmes. (vairāk…)
Jautājums:
Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Ja cilvēks pieliek pūles Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu studēšanā, tad atbilstoši tam noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas – „Israēla tautas” – tikumība pacelsies arvien augstāk un augstāk virs pasaules ārējās daļas – „pasaules tautām”. Tad visas tautas atzīs un apzināsies Israēla tikumību.
Jāsajūt sevi pilnībā gaismas vidū, gluži kā ķermenis, kas slīkst ūdenī. Mans ķermenis no visām pusēm atrodas ūdenī, kurš nedalāmi saistīts ar visām manām kustībām.
Jautājums:
Vissvarīgākais ir mūsu tieksme sasniegt gaismu. Taču šeit mums rodas daži šķēršļi:
Jautājums:
No Rabaša raksta „Barošana un dzimšana”: Par garīgo „embriju” tiek dēvēts stāvoklis, kurā cilvēks pilnībā atceļ savu egoismu. Taču, lai gan sirds viņam saka, ka viņš tikai tagad ir gatavs atcelt savu egoismu, bet pēc tam pārdomās – nevajag raizēties par rītdienu! Nav obligāti, ka šī „rītdiena” pienāks nākošo dienu, tā var pienākt arī šodien, šajā pašā mirklī.
Lai nedaudz sajustu garīgo stāvokli, var iedomāties sevi slīkstošu gaismas okeānā un paliekošu bez gaisa, gluži kā zivs, kas peld ūdenī. Augstākā gaisma mani aptver no visām pusēm un acumirklī automātiski reaģē uz katru manu kustību. Līdzko pakustināšu „roku” vai „kāju”, proti, pie mazākā mana sirdspuksta, es nekavējoties izraisu augstākās gaismas atbildes iedarbību.