Category Archives: Ikdienas nodarbība

„Tas, kurš cer uz Radītāju, dzīvo žēlsirdībā”

Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds! (32. psalms)

Ja cilvēks atklāj savu tilpni, tad sāk tajā sajust, ka viņam viss jau ir sagatavots no augšienes: iepriekš un ar žēlsirdību. Vienīgais, kas cilvēkam pietrūkst – atdalīties no savas vēlmes baudīt, pat ne atdalīties, bet izraisīt šo atdalīšanos tajā, kas ir atkarīgs no viņa. Taču arī šeit ir viss sagatavots no augšienes.

Un tad cilvēks sasniedz saplūsmi ar Radītāju, kā sacīts: “Tas, kurš cer uz Radītāju, dzīvo žēlsirdībā”.

No sagatavošanās nodarbībai, 25.04.2014.

Avots krievu valodā

Kur glabājas mana garīgā bagātība?

Jautājums: Materiālajā pasaulē bagātam cilvēkam ir liela mantība. Taču, ko es iegūstu garīgajā, ko saņemu no biedriem?

Atbilde: Tavu garīgo bagātību nosaka tas, cik lielā mērā tu spēji sniegt piepildījumu biedriem. Tas nozīmē, ka tu esi „saņēmis” no viņiem.

Tāds ieguvums paliek ārpus tevis. Taču arī tu izej ārpus sevis. Tava vēlme atdot viņiem tiek dēvēta par garīgo tilpni. Turklāt tas, ko tu pievelc caur šo tilpni, sniedzot piepildījumu biedriem, tiek dēvēts par gaismu. Tu visu sevi pārvieto uz ārpusi. Lūk, tas ir tavs garīgais ieguvums.

Garīgā tilpne neatrodas tevī!

No nodarbības: no priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 25.03.2014.

Avots krievu valodā

Apdegums no ugunsgrēka citā pilsētā

Jautājums: Kapēc mums pievieno materiālās problēmas, ja mēs pūlamies viens ar otru savienoties?

Atbilde: Materiālās problēmas mums pievieno, lai palīdzētu arvien vairāk savienoties. Kā gan vēl citādi tev var palīdzēt, kādas problēmas pievienot: garīgās? Tu taču tās pat nemanīsi – vai tad tevi uztrauc garīgais?

Ja kādā attālā pilsētā ir notikusi katastrofa un tu pārdzīvo par to, it kā tas būtu noticis ar tevi, tad nav vajadzības tev radīt citas problēmas. Taču tu nepārdzīvo par svešām nelaimēm un tāpēc tās tev „pastumj” tuvāk. (vairāk…)

Lai nepaliktu ar to, kas ir…

Cilvēkam, kurš studē kabalu, labošanās metodiku, ir jāsaprot, ka viņš studē zinātni. Pastāv pilnīgi cita šīs zinātnes uztveres pieeja, jo tā tiek apstrādāta cilvēka jaunajos uztveres orgānos.

Mēs ar jums atrodamies realitātē, pārpildītā ar bezgalīgu krāsu, skaņu, iedarbību daudzumu, kas nav ierobežota telpā un laikā, un kas ietver sevī miljardiem atdeves formu.

Mēs esam ienākuši šajā realitātē, taču atbilstoši saviem nepilnīgajiem maņu orgāniem no tās uztveram tikai sīku daļiņu. Šī realitāte atrodas tieši šeit, taču mēs to nesajūtam. (vairāk…)

Raugoties uz pasauli ar laikabiedru acīm

Jautājums: Kādā veidā kabalisti, sasniedzot iekšējo apvienošanos, spēja redzēt cilvēci sašķeltu un atdalītu?

Atbilde: Tās ir savstarpējās iekļaušanās sekas. Es atrodos izlabotā pasaulē, taču tajā pašā laikā kopā ar visiem šīs pasaules iedzīvotājiem es šo pasauli sajūtu kā sabojātu. Šeit ir speciālās vadības atšķirība no vispārējās vadības: manas izzināšanas atšķirība no visu pārējo izzināšanas. Tāds stāvoklis saglabājas, līdz tiek sasniegta beigu labošanās.

Es to redzēju, vērojot savu skolotāju, kurš bija izcils kabalists un atradās visaugstākajās garīgajās pakāpēs, Acilut pasaules GA”R, taču, neraugoties uz to, viņš slimoja un viņam bija vajadzība pēc visa nepieciešamā kā jebkuram cilvēkam. Pasaulīgajā dzīvē viņš uzvedās kā parasts cilvēks. Ja tas tā nebūtu, tad kabalisti nespētu nodibināt saikni ar šīs pasaules uztveri. (vairāk…)

Sabiedrības panākumi atkarīgi no vienkāršiem pilsoņiem

Jautājums: Kāpēc cilvēkam ir svarīgi saprast, ka viņš atrodas nevis augstāk par dabu, bet tās iekšienē?

Atbilde: Tāpēc, ka tad viņš piekritīs mainīt sevi, nevis mainīs dabu, apkārtējo vidi. Līdz šim brīdim mēs vardarbīgi izturējāmies pret dabu un darījām ar to visu, kas ienāk prātā.

Tagad mēs saņemam atbildes reakciju no dabas, no cilvēku sabiedrības, kuras priekšā mēs atklājam, ka neko nespējam pārvaldīt, ka esam vāji un, galvenais, nesaprotam, kas notiek. (vairāk…)

Izlabojot visus, tu izlabo sevi

No Bāla Sulama raksta „600 000 dvēseļu”: „Pat ja viens cilvēks pietuvināsies pilnīgas atgriešanās pie Radītāja stāvoklim, acumirklī atnāks valdnieks Mašiahs.” Tas ir, pat ja viens cilvēks paaudzē ir sasniedzis kopīgo dvēseli, viņš var izlabot visu savu paaudzi.

Jebkurš, kas izpildījis savu pienākumu, noņem vainu no visas savas paaudzes un var vairot savu lūgšanu, un aizstāvēt savu paaudzi, līdz izpelnīsies visas šīs paaudzes atbrīvošanos.

Rakstā „600 000 dvēseļu” Bāls Sulams izskaidro dvēseles uzbūvi, tā atrodas savā integrālajā, pilnības formā, visu daļu savstarpējā atkarībā. Patiesībā atsevišķu daļu nav, tā ir monolīta konstrukcija un tikai sava egoisma, sabojātības dēļ mēs redzam šo puzli salauztu, izmētātu uz visām pusēm. (vairāk…)

Cilvēka uzdevums – kalpot Radītājam

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds grāmatai „Panim Meirot””, 6. p.: Jūs taču bijāt radīti, lai, pēc lauku darbu pabeigšanas, kopā ar saviem ēzeļiem atgrieztos pie vienas redeles.

Tāpat kā nav ēzeļa uzdevums kalpot visiem viņa paaudzes ēzeļiem pasaulē, tāpat arī nav cilvēka uzdevums kalpot visu būtņu ķermeņiem, viņa dzīvnieciskā ķermeņa laikabiedriem.

Ēzeļa uzdevums – kalpot cilvēkam, kurš stāv augstāk par ēzeli, lai nestu cilvēkam labumu. Turpretim cilvēka uzdevums – kalpot Radītājam un pabeigt Viņa nodomu. (vairāk…)

Zinātniskie pētījumi bērnu smilšu kastē

Jautājums: Kāpēc kabalisti lika šķēršļus parastās pasaulīgās zinātnes izplatīšanai  Izraēlas tautas vidū?

Atbilde: Kabalisti nelika šķēršļus zinātnes izplatīšanai, bet tikai tajā mērā, cik liela ir vajadzība pēc šīs zinātnes. Līdz Tempļa nopostīšanai visa tauta nodarbojās ar garīgo izzināšanu ar visu savas dvēseles uzticību. Kādēļ tad viņiem rastos vajadzība pētīt vaboles mežā vai elektrību?

Ārējā zinātne pēta, kādā veidā strādāt ar visām iespējamām gaismas izpausmēm šajā pasaulē viszemākajā pakāpē. Tajā nav nekāda labuma, ja tiešā veidā es varu strādāt ar Radītāju, ar tām pašām parādībām augstākajā līmenī. Tur es patiešām iekļaujos darbībā un strādāju ar parādību, tā ir liela atšķirība. (vairāk…)

Senatnes viedo brīdinājums

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds grāmatai „Panim Meirot””, 3. p.: Zināms, lietderīgais un kaitīgais spēks darbojas paralēli, tas ir, jo vairāk labuma, jo vairāk arī iespējamā ļaunuma. Un par cik katra atsevišķa cilvēka spēks ņem virsroku pār visu dzīvnieciskās pasaules spēku visās paaudzēs un laikos, tad arī ļaunais spēks tajā ņem virsroku pār visiem.

Un kamēr tas nav pacēlies tik lielā mērā, lai savu spēku izmantotu tikai labiem mērķiem, tam nepieciešama pastiprināta aizsardzība, lai tas neiegūtu par daudz gudrības un zinību. Tādējādi pirmie viedie noslēpa Zinības no ļaužu masām, aiz bailēm, ka gadīsies negodprātīgi mācekļi, kuri zinību spēku izmantos ļaunos nolūkos un nodarīs kaitējumu, un, izmantojot cilvēka milzīgo spēku, lai apmierinātu savu mežonīgo dzīvniecisko kaisli, iznīcinās visu universumu. (vairāk…)