Category Archives: Ikdienas nodarbība

Bez palīdzības neiztikt

Jautājums: Kāpēc Radītājs grib novest mūs pie apziņas, ka mēs paši neesam spējīgi sasniegt mērķi? Ja es to zinātu, uzsākot studēt kabalu, tad neturpinātu!

Atbilde: Tu vari sasniegt mērķi, tikai tev ir nepieciešama palīdzība! Vai tad ikdienas dzīvē tu vari iztikt bez palīdzības, kad esi zīdainis, mazs bērns vai nokļūsi kādā jaunā darbā?

Cilvēks pats neko nevar izdarīt: viņu laiž pasaulē citi cilvēki, apmāca un apglabā. Viņš pats nav spējīgs sev palīdzēt, turklāt vēl mainīt savu iekšējo dabu. (vairāk…)

Izdziedēt pārrāvuma punktu

139. psalms: Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.

 Tu zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.

Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,

jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. (vairāk…)

Savāda parādība – cilvēks

Mūsu pasaulē ir ļoti savāda parādība – cilvēks, kas attīstās no paaudzes uz paaudzi. Viņš attīsta savu prātu un pateicoties tam, maina viņam apkārt esošo vidi.

Taču prāts attīstās pats, pateicoties apkārtējai videi, tāpēc nepaceļas augstāk par šīs vides izzināšanu, izmantošanu. Ar to cilvēks pārāk neatšķiras no dzīvniekiem. Cilvēks nedaudz vairāk izmanto dabu, apkārtējo vidi un tikai.

Dzīvnieka vēlme ir ierobežota, nepieaug no paaudzes uz paaudzi un tiek piepildīta ar vienkāršām lietām: uzturs, sekss, dzimtas turpināšana. Tas ir viss, kas piemīt dzīvniekam. (vairāk…)

Svētuma apburti

Visa pasaule ir iekārtota tā, lai palīdzētu mums sasniegt garīgo pasauli. No paaudzes uz paaudzi mēs izejam pārdzimšanu ciklus, lai kādreiz sasniegtu savu realizāciju un ienāktu garīgajā dimensijā.

Mūsu pasaules mērķis, viss, kas tajā notiek un mūsu iedzimtā daba, kuru mēs nepārtraukti attīstām, arī ir virzīti tikai uz to. Visu personīgo un kopējo nepatikšanu uzdevums ir virzīt mūs uz garīgo. (vairāk…)

Krustvārdu mīkla

Radītājs rada apslēptību un mūs pakāpeniski ved caur viņa sajušanu, lai mēs saprastu, kam ir jābūt apslēptības vietā: kādam Radītāja tēlam, atdeves tēlam, tur ir jāatklājas? Tas līdzinās spēlei, kur pašiem ir jaaizpilda trūkstošie fragmenti, noprotot, kam tur ir jābūt, lai iegūtu pilnu ainu.

Es it kā aizpildu krustvārdu mīklu, ierakstot trūkstošos burtus, lai izveidotos vārds. Tikai šajā gadījumā – ne vārds, bet kāds tēls, atdeves realitātes fragments. Mums pašiem ir jāaizpilda šī aina. (vairāk…)

Vai kabalists redz izlabotāku pasauli?

Jautājums: Vai kabalists redz pasauli tajā pašā stāvoklī, kā redz parasts cilvēks, vai izlabotāku?

Atbilde: No vienas puses, kabalists redz pasauli izlabotāku. Atbilstoši tam, cik lielā mērā viņš atklāj, ka Radītājs jau ietērpjas pasaulē, viņam nav nekādu pretenziju. Taču viņš tāpat arī redz tādas vietas, kur pasaulei ir nepieciešama Radītāja ietekme, taču Radītājs nevar tur ietērpties, jo nav pietiekamas vēlmes.

Un tomēr man ir jāsaka, ka gan liels kabalists, gan mazs, gan arī tas, kurš pagaidām nav ienācis garīgajā pasaulē un nav atklājis Radītāju, ir atkarīgs no tā, ko viņam rāda. Šajā aspektā nav starpības starp mazu cilvēku un lielu. Augstākajam spēkam, apslēptības vai atklāsmes spēkam, ir pilnīga vara pār visiem. (vairāk…)

Neizdibināmais Visaugstākā diženums

Psalms, 139. Dāvida dziesma: … Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani.

Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast.

Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?

Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.

Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,

tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. (vairāk…)

Spārnu pavēnī

Dāvida psalms, (61.): Klausi, ak, Dievs, manu skaļo saucienu, ņem vērā manu lūgšanu!

No zemes gala es Tevi saucu savas sirds tvīksmē, pacel mani uz klintskalnu, kas augstāks par mani,

 Jo Tu esi mans patvērums, stiprs tornis pret ienaidniekiem,

Es gribētu mājot Tavā teltī mūžīgi, patverties Tavu spārnu paēnā! (Sela.)

Jo Tu, Dievs, klausi manus solījumus, dod mantojumu man kā vienam no tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.

Vairo ķēniņa dzīvības dienas, lai viņa mūža laiks turpinās no paaudzes uz paaudzi! (vairāk…)

Attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās

Jautājums: Ar ko atšķiras cilvēces attīstība pēc savas iniciatīvas un bez tās?

Atbilde: Ja evolūcijas laikā ir notikušas kādas nelielas izmaiņas augu sugās un dzīvniekos, tad mēs saprotam, ka zirgs vai govs nevarēja izmainīties pēc savas izvēles un tas ir vides vai kādu mutāciju iedarbības rezultāts.

Taču sevi mēs uzskatām par tādiem, kas attīstās pēc savas iniciatīvas, kas progresē no paaudzes paaudzē, pateicoties savai gudrībai, zinātnei, sabiedriskās iekārtas pārmaiņām. Pateicoties labam uzturam, cilvēks ir pacēlies augstāk, augusi viņa dzīves kvalitāte un dzīves ilgums. Pat medicīnisko analīžu rezultāti ir kļuvuši citādi. (vairāk…)

Attaisnot nakts tumsu

No Rabaša raksta „Uz manas nakts gultas”: „Uz manas nakts gultas es meklēju manas dvēseles mīļoto”, no kura šķirta. Svētā dvēsele pieder Izraēlas dvēseļu Saietam, taču atrodas svešā, nešķīstā zemē un lūdz savas dvēseles mīļoto, no kura izsūtīta uz neķšīsto zemi.

Tas ir, svētā dvēsele ir pazemota un tāpēc dvēsele no klipat Noga pilda trīs nešķīsto klipot vēlmes. Tā dēļ svētā dvēsele ir spiesta izjust ciešanas, atrodoties nešķīsto vēlmju varā, un lūdz atbrīvot to no trimdas, ko dēvē par nakti.

Mēs bieži sastopamies ar tādu stāvokli, kas dēvēts „uz manas nakts gultas”. Jautājums ir tajā aspektā, kā šo stāvokli noskaidrot, izturēt un izmantot, lai varētu virzīties uz priekšu. (vairāk…)