Visbeidzot cilvēks atzīst, ka jāmainās viņam pašam.

Tāda sapratne nenāk uzreiz – kurš tad sākumā to vēlēsies? Taču pakāpeniski noskaidrojas, ka krīze nevājinās un nelaimes tikai pieaug. Šodien mēs jau redzam: visās mūsu darbības jomās cilvēce pieļāvusi milzums kļūdu un nonākusi pie kraha. Tādējādi rodas jautājums: kur slēpjas notiekošā cēlonis? Kāpēc viss, ko esam izveidojuši, strādā pret mums?

Visu sistēmu trūkumi atklājas diendienā – mūsu egoisms tās bojā arvien vairāk. Piemēram, veselības aprūpe: milzīgais zāļu daudzums būtībā ir inde, kas sagrauj mūsu organismu. Tās speciāli tiek izstrādātas tā, lai mēs uz tām „uzsēstos” un lietotu tās visu atlikušo dzīvi, pievienojot aizvien jaunus nosaukumus.

Speciālisti rada jaunākās medicinīskās iekārtas un aparātus izmeklēšanām un analīžu veikšanai. Lai gan tie nav nepieciešami: cilvēku jau bez tā nogurdina un nogāž gar zemi tik lielā mērā, ka viņš vairs nezina, kur viņam likties no tādas dzīves. Un to dēvē par „žēlsirdību”? Mēs arī paši nezinām, ko vēlamies. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Mainīties var tikai ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Šī gaisma atnāk pati par sevi,  lai virzītu mūs uz priekšu uz izzināšanas stāvokli, kurā mēs atrodamies. Tā pastāvīgi staro arvien vairāk, citiem vārdiem, tā staro nepārtraukti, bet rešimot (informācijas gēni) nāk, nomainās un pastiprinās, tādējādi mēs sajūtam, ka maināmies.

Mēs vēlamies izdarīt vienu vai otru, veikt kādus atklājumus, attīstīt tehnoloģijas un veicināt izaugsmi – tas viss saskaņā ar rešimot. Tie uzliek mums pienākumu – un mēs rīkojamies. Pēkšņi Ņūtons atklāj vispasaules gravitācijas likumu, piepeši Einšteins attīsta relativitātes teoriju, pēc tam parādās citi zinātnieki ar jauniem atklājumiem – tādā veidā pasaule virzās uz priekšu. Atnāk dažādi cilvēki – slikti un labi, un šķiet, it kā viņi virza pasauli uz priekšu. Tādā veidā gaismas iedarbībā mēs dzīvojam iekš rešimot, kuri attīstās.

Taču, ja vēlamies atmodināt gaismu, lai tā starotu ne tādēļ, lai vairotu mūsu egoistisko vēlmi, bet lai to mainītu un pārvērstu vēlmē atdot, tad mums jāveic darbība, kas nāk no mums un kas dēvēta „pūles”. Šī darbība tiek radīta virs vēlmes, jo mums jāveic izmaiņas mūsu vēlmē. Šīs izmaiņas mēs veicam ar garīgās dzirksteles palīdzību, kas slēpjas mūsos, mūsu vēlmē, kas ļauj mums saprast, ka var rīkoties citādāk, var spēlēt ar mūsu vēlmi savādāk – tā vietā, lai izmantotu tuvāko, rīkoties viņa labā, sasniegt mīlestību un atdevi pret tuvāko. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „600 tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalījās vairums dzirkstelēs. Taču kā lai to saprot – garīgais nedalās daļās un sākotnēji nebija radīts nekas cits, izņemot vienoto dvēseli – Ādams Rišons.

Un patiešām pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgo dvēseli, kā sacīts Berešit: „Un iedvesa viņā dzīvības elpu”. Tā pati dvēsele atrodas katrā no Izraēlas dēliem – pilnībā ikvienā, gluži kā Ādamā Rišonā. Jo garīgais nedalās un nesašķeļas daļās, kā tas raksturīgs materiālajam. Turpretī 600 tūkstoši daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs, dvēsele dalās ar cilvēka egoismu.

Sākumā mēs jūtamies tā,  it kā atrastos ārpus kopīgās dvēseles, jo mūsu ego mūs norobežo no tās. Taču rezultātā katrs pilnīgi izzina to vienīgo kopīgo dvēseli, garīgo tilpni, izlaboto vēlmi baudīt, kas pieder radījumam, kurš atrodas Bezgalības pasaulē saplūsmē ar Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 32): Lai lūgšana būtu pilnīga, cilvēkam jājūt, ka pietuvinājums Radītājam tās ir viņa likumīgās tiesības un nepieciešamība, gluži kā orgānam, kas atdalīts no ķermeņa. Tādā veidā viņš varēs izkratīt Radītājam visu savas sirds neapmierinātību.

Taču tajā pašā laikā viņam jāceļ godā un jāpateicas Radītājam par atļauto viņam pietuvinājumu kā par lielu pakalpojumu, kuru saņem nepelnīti. Tādā veidā varēs sajust īsteno pateicību Radītājam, kurš no visiem Viņam priekšā esošiem cilvēkiem, kalpošanai Sev izvēlējies tieši viņu.

Tas ir liels un sarežģīts darbs, kas sastāv no šādiem diviem pretstatiem, kuriem pastāvīgi jāsavienojas mūsu sirdī. Otrais nosacījums, kas prasa sajust sevi kā niecību un attālinātu no Radītāja, bet Viņa palīdzību – kā nepelnītu žēlastību, daudz grūtāks salīdzinājumā ar pirmo. Vairums gadījumos cilvēks paklūp tieši šeit. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No raksta „Nemiers un bailes, kas reizēm pārņem cilvēku” (grāmata „Šamati”): Ja tu redzi, ka tevi pārņem bailes, tev jāsaka, ka tā nav nejaušība, bet iespēja, kas tev iedota no augšienes.

Un jāsaprot, ar kādu mērķi šīs bailes tiek sūtītas: tādēļ, lai tās pārvarētu un sacītu, ka nav neviena, izņemot Radītāju. Taču ja arī pēc tam bailes nepāries, tad tām jākalpo par piemēru, ka tikpat lielās bailēs mums jāatrodas Radītāja darbā, lai svētbijīgās trīsas Radītāja vaiga priekšā būtu tikpat lielas kā ārējās, dzīvnieciskās bailes, kuras patreiz pārņēmušas visu ķermeni.

Tad, kad atnāk bailes, jasaprot, ka tās sūtījis Radītājs, lai mēs nomainītu šīs dzīvnieciskās bailes, kuras sajūtam savā egoismā, pret svētbijīgām trīsām Radītāja priekšā. Tām pašām baiļu acīm raugoties, mums jālūkojas ne uz savu vēlmi baudīt, bet uz vēlmi atdot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kādreiz, Senās Babilonijas laikos, visa cilvēce bija vienota. Tajos laikos dzīvoja kāds vieds cilvēks, kurš sākumā nodarbojās ar elkdievību. Šī nodarbošanās nav vienkārša un tāpēc prasa gudrību. Cilvēka vārds bija Ābrams. Laikam ritot, viņš vīlās elkos un atstāja Babiloniju, ņemot līdzi tos cilvēkus, kurus spēja atmodināt.

Viņš apvienoja šos cilvēkus vienā veselumā un nosauca to „Israēls”, tas nozīmē: „tieši pie Radītāja” (jašar-Eļ). Jo tieši pie Radītāja, tas ir, pie atdeves un mīlestības īpašības, viņš arī atveda cilvēkus.

Ābrama grupa arvien auga, līdz pilnībā sevi izlaboja, iekšēji apvienojoties Pirmā tempļa pakāpē – mohin de-haja. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Pasaules tautas - Nav komentāru→

Visu, kas mums nepieciešams, var sasniegt, kā klāsta Bāls Sulams, ar Zoar Grāmatas palīdzību. Tas, kurš saprot Zoar Grāmatas spēku, neatstāj to ne mirkli savā dzīvē. Zoar Grāmata – dižens avots, kura spēks un iedarbība uz katru cilvēku ir neierobežots, tieši par šo grāmatu sacīts: „Pateicoties Zoar Grāmatai, Izraēlas dēli iznāks no trimdas” – un nekādā citā veidā.

Tādējādi, ja mēs jūtam, ka atrodamies trimdā (un tas vēl ir jāsajūt, kas nemaz nav vienkārši), tad jāpārvērš visas mūsu nepatīkamās sajūtas vēlmē baudīt, lai tās kalpotu kā piemērs nepatīkamām sajūtām vēlmē atdot, kuru vēl neesam sasnieguši un tiecamies to sasniegt.

To var izdarīt, ja mēs, atrodoties grupā, savienojam visas savas vēlmes baudīt un līdz ar to sākam pārcelt visas savas tieksmes, alkas, cerības – no vēlmes baudīt vēlmē atdot. Tā tas notiek, ja mēs piešķiram tām virzību, kas vērsta uz grupu, uz saikni starp mums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā savā dzīvē neatstāt Zoar ne mirkli?

Atbilde: Neatstāt Zoar – nozīmē neatstāt to ideju, ka cilvēks var pacelties virs sava dzīvnieciskā eksistences līmeņa, pacelties pāri visam, ko viņš sajūt savās šodienas vēlmēs: kur viņš dzīvo, kā viņš dzīvo, jo tas viss norisinās mūsu vēlmju iekšienē. Viņš vēlas virs tām pacelties un redzēt, kas patiesībā ir realitāte.

Sākumā šī pieeja ir tīri egoistiska: es vēlos zināt, es vēlos valdīt, es vēlos saprast, es vēlos visu perspektīvu, sākot no šejienes un tālāk – kas notiek, kur es atrodos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Vai kādreiz ir gadījies, ka cilvēki būtu ieklausījušies kabalistos un izpildītu viņu padomus?

Atbilde: Senos laikos runa gāja ne vienkārši par vienu vai otru kabalistu, bet par veselu attīstības periodu – Ābrama, Īzaka laikmetu, kā arī Jēkaba, Jozefa, Mozus, Jēzus (aramiešu valodā – Ješua) laikmetu… Cilvēka gars darbojās un bija noteicošais noteiktā laika periodā. Piemēram, Mozus izveidoja tautu, ieviesa tajā labošanās metodiku, tās plaši atvērtajā vēlmju dziļumā un gala rezultātā atveda tautu pie Israēla zemes, tas ir, Radītāja atklāsmes.

Visa attīstība īstenojas ar kabalistu starpniecību, kaut gan trimdas periodā mēs to pat neredzam. Tieši caur kabalistiem pasaule saņem „papilduzturu”, kas ļauj tai pastāvēt. Pretējā gadījumā šei nebūtu ne drusciņas gaismas – un tas nozīmē, ka nebūtu arī matērijas. Pasaulē vienmēr ir kabalisti, kuri pēc savām tilpnēm/ vēlmēm attiecas uz cilvēcisko kopienu, kā arī garīgo pakāpi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kas raksturo pacietību, kura nepieciešama mūsu darbā?

Atbilde: Paust pacietību – nozīmē stūrgalvīgi iet uz mērķi. Kā sacīts: „Viss, ko vēlies, tikai nebēdz prom!”

Stāstīts, ka rabīns Akiva vienīgais izglābās no grimstoša kuģa un nenoslīka bangojošā jūrā. Viņš pieķērās kādam dēlim un pielieca galvu katrreiz, kad viņam virsū nāca vilnis – tā viņš nokļuva līdz krastam.

Tāpat arī mums ir jādara: lai kas notiktu, es turpinu savu ceļu. Lai arī es ciešu, pārdzīvoju, iespējams, pat neko neesmu spējīgs darīt, taču es turpinu apmeklēt, klausīties nodarbības, piedalīties darbā. Es nevaru pašlaik aizdegties un iedvesmoties, jo mēdz būt dažādi laiki, taču es daru visu, ko spēju. Galvenais – gatavība samierināties, tā ir ļoti svarīga īpašība.

No nodarbības pēc Rabaša vēstules, 08.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→