Mīlestība dāvanā radījumam
Radītājā nav nekā cita, izņemot mīlestību. Taču lai mēs varētu izzināt, kas ir mīlestība, jo tas ir kas pilnīgi mums neizprotams, Radītājs vēlmē baudīt izveido visus iespējamos apstākļus, ar kuru palīdzību mēs varam izzināt mīlestību.
Mīlestība ir kas pilnīgi svešs un nesaprotams mūsu egoismam, kurš pretrunā dabai. Kā iespējams, lai izbaudot man priekšā esošos dažādos mielastus, es no to garšas sajustu Saimnieka mīlestību? Kāda sakarība starp vienu otru?
Šeit arī ietverta radījuma būtība, „esošā no nekā”, ka šī „no nekā” iekšienē atrodas kaut kas no „esošā”. Un tāpēc no „nekā”, no vēlmes baudīt es varu nonākt pie esošā, tas ir, no iespaida vēlmē baudīt nonākt pie mīlestības – pie īpašības, kas pilnīgi atdalīta no radījuma absolūti visā. (vairāk…)
Mēs atrodamies uz garīgās pasaules sagatavošanās pakāpes, kas dēvēta „šī pasaule”. Mūsdienu stāvoklī, šajā pakāpē radīti apstākļi, lai izveidotu sevī īstas garīgās bailes, tas ir pirmais bauslis. Tās nav šīs pasaules bailes, ne arī materiālās bailes un uztraukumi, ko cilvēks izjūt katru mirkli, pārdzīvojot par to, kas ar viņu var notikt, raizējoties par pagātni un nākotni, par to, kas notiks ar viņu pašu un viņam tuvajiem cilvēkiem.
Vispārējā saņemošajā vēlmē ir kvalitatīvi lielāka daļa ar nosaukumu „Israēls” (ISR-EL). To aizsāka tie, kuri nākuši ar Ābramu no Senās Babilonijas, tiecoties sasniegt saikni ar Augstāko spēku, salīdzinājumā ar pārējiem babiloniešiem. Taču galvenais: šī saikne viņiem nepieciešama tam nolūkam, lai kalpotu par gaismas pavadoņiem „pasaules tautām” (WORLD).
Praviešu laikos kabalisti nedaudz atklāja savas zinības pasaules tautu viedajiem. Aristotelis, Platons un citi sengrieķu domātāji patiešām tiecās noskaidrot īstenību, bez jebkādiem ļauniem nodomiem. Pie tam šajā laikmetā daudzi neebreji pievienojās Israēla tautai un daži no viņiem sasniedza augstas pakāpes.
Par Radītāju dēvē visu radījumu attieksmi pret mani. Kur es Viņu atklāju? Savā attieksmē pret tiem!
Bāls Sulams „Kalpone, savas kundzes mantiniece”: Tad, kad mums nav pa spēkam uzvelt savos plecos smagu nastu un nogādāt to citā vietā, mēs meklējam veidus, pateicoties kuriem būs iespējams sadalīt nastu mazās daļās un nogādāt to pēc kārtas.
Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Un sadrumstalojās tautas spēks: daži sekoja egoistisko ķēniņu un augstmaņu pēdās, bet daži sekoja kabalistiem. Un šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.
Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Israēla tauta nespēj pastāvēt trimdā. Tā neradīs sev mieru trimdā līdzīgi pārējām tautām, kuras sajaucās ar citām, atrada mierinājumu un izzuda tajās bez vēsts. Ne tāda ir Israēla tauta. Tai nebūs miera tautu vidū, līdz piepildīsies sacītais: „No turienes meklēsi Radītāju un atradīsi, ja meklēsi Viņu ar visu sirdi un dvēseli”.
Gaisma, atdeves īpašība, rada tumsu, tilpni, vēlmi, saņemšanas īpašību. Pēc tam gaisma to attīsta, virzot pa 4 pakāpēm, stadijām, stāvokļiem, kas seko viens aiz otra, līdz vēlme sāk sajust sevi kā eksistējošu un visbeidzot saprot, ko gaisma, tās Veidotājs, no tās vēlas. Gaisma vēlas ar vēlmi savienoties, sasniegt pilnīgu saplūsmi, dēvētu par Bezgalības pasauli.
Apslēptības laikā man ir tikai viena izvēle: iztēloties augstākā, kurš mani vada un nosaka visus manus stāvokļus, dižumu. Augstākais ar nolūku izliekas par mazāku, lai dotu iespēju zemākajam strādāt.