No grāmatas „Gaisma un saule”, Kalonimusa Kalmana Levija (Noama Elimeleha skolnieka) nod.: „Tad, kad Izraēlas tautā ir vienotība, un viņi nodarbojas ar Toru atdeves vārdā, tad ar savām runām noved pie savienošanās svētos AVAJa vārdus un tādējādi uzvar visus ienaidniekus, kuri mēģināja pacelties uz viņu rēķina. Un viss, ko viņi lūdz, izpilda Radītājs”.

Zināms, ka vienotībā iekļauts papildu spēks, izņemot vienkāršu atsevišķu spēku summu – gan no pozitīvās puses, gan negatīvās. Ja mēs savienojamies, lai modinātu atklāties augstāko spēku ar nolūku saņemt atdodošo spēku, atdeves īpašību, tad augstākais spēks sāk strādāt starp mums un nodod mums garīgās pakāpes spēku.

Tāpēc, ja tie cilvēki, kuri praktiski vēl nav sasnieguši garīgo pasauli, savienojas, lai to sasniegtu, vēloties, lai svētums, tīrā atdeve valdītu starp viņiem, tad viņi šo īpašību sev pietuvina, liek tai mosties un valdīt starp viņiem. Tādā veidā viņi aug, novērš visas draudošās situācijas, un no ciešanu ceļa pārceļ tās uz gaismas ceļu.

No sagatavošanās nodarbībai, 15.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Novērojot cilvēsisko vēsturi, mēs redzam dabisko procesu, evolūciju, pret kuru jāattiecas kā pret likumu, kas nezina kompromisu un kas nerēķinās ar mūsu jūtām. Tas īstenojas negrozāmi, „mehāniski”.

Ceļā mēs izjūtam ciešanas, balansējam materiālajā pasaulē starp dzīvību un nāvi, taču lai kā nebūtu, likums ir likums. Tas nemainās to vai citu apstākļu dēļ, un ja pār mani nāk cunami vilnis, mana lūgšana to neapturēs.

Jāatceras, ka jūsos ielikti rešimot – „attīstības gēni”, kuriem jārealizējas. Taču, iekļaujoties šajā realizācijā, mēs paši varam izpildīt darbības gaismas vietā. Tā atnāk, lai mūs izlabotu, un ja mēs virzīsimies tai pretim, ja rīkosimies, vēloties izlaboties, tad spiediens uz mums no gaismas puses kļūs vājāks, maigāks, elastīgāks. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Torā, tāpat kā visā pasaulē, pastāv divas daļas: iekšējā un ārējā. Ja cilvēks pieliek vairāk pūliņu, lai mācītos Toras iekšējo daļu un tās noslēpumus, šādā pakāpē viņš noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas vērtība – „Israēla tauta” – paceļas arvien augstāk pār pasaules ārējo daļu – „pasaules tautām”.

Cilvēks mūsu pasaulē tiecas pēc tās gudrības, tā avota, tā piepildījuma, kas atbilst viņa iekšējai būtībai. Ikvienam ir savas prioritātes: krāsu un skaņu gamma, dzīvesveids. Daudzas lietas mēs mantojam no ģimenes, un vispār visi cilvēki ir dažādi, taču neskatoties uz to, kopējā spektrā izdalās dažādi rakstura tipi.

Cilvēks var aizrauties ar zinātni vai mūziku, būt kluss vai aktīvs, noslēgts sevī vai sociāls, ar noslieci uz fizisku vai intelektuālu darbu, pašizpausties tā vai citādi – tas viss ir mūsu daudzveidības sekas. Atkarībā no savas iekšējas dabas, cilvēks izvēlas atbilstošu nodarbi, izvēlas līdzekļus, lai sasniegtu dzīvē panākumus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

No Rabaša vēstules (Nr. 16): Zināms, ka mazs acīm nav saredzams, turpretī lielu vieglāk saredzēt. Tāpēc, kamēr cilvēks atrodas mazos melos, viņš nespēj saredzēt patiesību, kas nāk melu ceļā un maldās, it kā mērotu patiesības ceļu…

Ja apmāns jau liels, tad sasniedz tādu pakāpi, ka pat var tajā ieraudzīt patiesību. Tad cilvēks redz, ka iet melu ceļu, tas ir, atklāj savu patieso stāvokli. Sanāk, ka viņš atklāj savā dvēselē īstenības punktu, kas viņam parāda, kā pacelties uz pareizo ceļu. Un tas ir tilts, kas savieno patiesību un melus, aiz kura beidzas apmāns un sākas īstenības ceļš.

Mēs pastāvīgi tiecamies sasniegt labestību, īstenību, atdevi, taču kad mūsu pūles sasniedz kādu zināmu pakāpi, mēs jūtam gluži pretējo, atklājot, ka atrodamies melos: neatdodam un nevēlamies sasniegt atdevi, bet raizējamies tikai par sevi pašiem.

Taču šī melu stāvokļa apzināšanās tā ir īstenības atklāšana! Lai gan tas ir nepatīkami, un cilvēks nezina, ko darīt. Taču ja neskatoties ne uz ko, viņš no jauna tiecas sasniegt atdevi, uzskatot to par labu, alkst pēc īstenības, jo īstenība tā ir atdeve, tad no jauna atklāj, ka atrodas vēl lielākā apmānā… Taču tā ir patiesība! Patiesība, ka viņš atrodas melos.

Tā turpinās līdz tam brīdim, kad meli vairs nekļūs tik lieli, ka vienkārši nepanesami tajos palikt. Un tad viņš kliedz tā, ka atnāk glābiņš.

Ir pats stāvoklis, un ir tā apzināšanās. Jo vairāk mūsu stāvokļi pietuvinās īstenajiem, jo polārāki tie kļūst.

No sagatavošanās nodarbībai, 07.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Visi notikumi atklājas tikai attiecībā pret cilvēku, absolūtas uztveres, neizlabotu sajūtu trūkuma dēļ. Šāda nepilnīga pasaule paveras saskaņā ar cilvēka redzi un zināšanām. Taču jāsaprot, ka šī nepilnība atrodas nevis pasaulē ārpus mums, bet mūsos pašos.

Mūsdienu pasaules krīze izplatās nevis apkārt mums, bet mūsu uztverē. Taču tajā mirklī, kad sevi izlabosim, izzudīs visas ārējās problēmas. Pasaule nepastāv pati par sevi, bet tikai mūsu sajūtās – tā atrodas mūsos. Tikko mēs izlabojam savas īpašības, tai pašā mirklī izzūd visas katastrofas un problēmas, viesuļvētras, krīzes. Nekas tāds neeksistē – visu universu aizpilda vienkārša augstākā gaisma…

Starpība starp maldiem un patiesību atrodas tikai cilvēkā pašā. Vispirms, analizējot visus triecienus, kas nāk pār viņu, cilvēkam ir jāsaprot, ka tiem ir konkrēts cēlonis un mērķis, ka sacīts: „Es – pirmais” – proti, cēlonis, „Un Es – pēdējais” – proti, mērķis. Šie triecieni atnāk tāpēc, lai cilvēks sevi izlabotu – redzētu, ka viņa realitātes uztvere ir maldīga. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 8): Mēs redzam gadsimtu gaitā līdz pat mūsdienām, cik daudz cilvēku saindējuši savu dzīvi ar visāda veida ciešanām un pašmocībām un viss tikai tādēļ, lai rastu vismaz kādu jēgu kalpošanai Radītājam, vai lai izzinātu pasaules valdnieku!

Viņi visi iztērējuši savu dzīvi tukšā un aizgāja no šīs pasaules kā nākuši, neko nepanākuši un kāpēc Radītājs neatbildēja uz visām viņu lūgšanām? Kāpēc bija tik augstprātīgs viņu priekšā? Kāpēc nenāca viņiem pretim? Tas tāpēc, ka Viņš dēvēts „Par augstprātīgāko no visiem augstprātīgajiem”.

Cilvēks dzīvo ar rūgtiem maldiem, tie liek iet nepareizus ceļus augstākā spēka, savas sliktās dzīves cēloņa meklējumos. Šie meklējumi nav pareizi, jo jāmeklē nevis starp ļaunumu, bet jānoskaidro, kur atrodas labestības avots un jātiecas pie Viņa, pie līdzības ar Viņu sasniegšanas, tā vietā, lai savā tekošajā stāvoklī gaidītu un prasītu no Viņa uzlabot man dzīvi tajā vietā, kurā atrodos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Bāls Sulams raksta, ja mēs neuzturam pareizu līdzsvaru starp saņemšanas un atdeves spēkiem, Daba mūs soda. Par ko lai soda cilvēkus, kuri par to neko nezina?

Atbilde: Tas nav „sods” vispārpieņemtajā nozīmē – tādā veidā cilvēku mudina uz patstāvīgu labošanos. Nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā līmenī „sods” tā arī ir labošanās. No otras puses, cilvēciskajā līmenī „sods” tā ir tieksme, impulss uz to, lai viņš pasteigtos izlaboties, negaidot paredzēto termiņu.

Kamēr mēs augam trijās pirmajās stadijās – nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā, – mūsu attīstība plūst dabiskā, instinktīvā veidā, kas dēvēts „pēc saraksta”, savā laikā, saskaņā ar programmu. Tādējādi kabalisti iepriekš jau zināja to vai citu laikmetu aptuvenos termiņus. Taču sākot no 15. gadsimta šai lietai pieslēdzās kabalas zinātne, kas aicināta paātrināt procesu. No tiem laikiem cilvēce turpināja saņemt „vienkāršas” likstas un nelaimes, kas virzīja uz zinātniski tehnisko attīstību, bet otrai daļai sāka sūtīt īpašus, mērķtiecīgus triecienus, ar kuru starpniecību cilvēki modās un pievērsās kabalas zinātnei. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē – lūgt Radītāju?

Atbilde: Lūgt Radītāju nozīmē, ka tu apzinies spēku, kas darbojas visā, kas radīts, saproti, ka esi no tā atkarīgs un nekas cits, izņemot šo spēku, nedarbojas. Tu sāc sajust, ka patiešām šis spēks pastāv, darbojas un vada visu, – tad tev ir pie Kā vērsties un ko jautāt.

Šim nolūkam tev nepieciešamas atklāšanas, ka darbojos nevis es, bet Viņš, ar labu vai ļaunu prātu, kur Viņš iedarbojas, ko dara, ko es vēlos, lai Viņš izdarītu. Taču Viņš tev nodara visu iespējamo ļaunumu, lai pievērstu uzmanību tam, kas tu esi, cik lielā mērā tu ne uz ko neesi spējīgs. Tieši tas pašlaik atklājas pasaulei mūsdienu krīzē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 55. p.: Attīrot sevī saņemošo vēlmi, cilvēks izzina gaismas un savas dvēseles pakāpes, kas dēvētas NaRaNHaJ. Katrā pakāpē gaismas palīdz cilvēkam attīrīties. Tādā veidā viņš mēro ceļu augšup, līdz sasniedz sava nolūka būtību, kas ielikts radīšanas nodomā.

Jautājums: Vai pakāpe – saņemšana atdeves dēļ – paredzēta visām dvēselēm?

Atbilde: Jā un nē. Sasniegt to var ne tikai taisnā ceļā, bet arī savstarpējas iekļaušanās ceļā. Mēs runājam par absolūtu, integrālu, analogo sistēmu, kurā visi savstarpēji saistīti ar visiem un katrā ielikts kopīgais modelis kā hologrāfiskajā ainā.

To nosaka apstāklis, kādu lomu es spēlēju šajā ainā: vai esmu „kājas”, „galvas”, „sirds” vai kāda cita orgāna daļa kopīgajā „ķermenī”? Bez šaubām, es sasniegšu visu, taču savu sistēmas daļu es sasniedzu aktīvā veidā, darbojoties patstāvīgi. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 57. p.: Ja Radītāja kalpotāji nodarbotos ar Toras iekšējo daļu un piesaistītu pilnu Bezgalības gaismu, tad visa paaudze tiektos tās sasniegt, un visi būtu pārliecināti, ka nekļūdīsies šajā ceļā. Taču, ja pat Radītāja kalpotāji novērsušies no šīs zinātnes – nav brīnums, ka viņu dēļ visa paaudze cieš neveiksmi. Jūtot lielus sirdēstus, es nespēju turpināt.

Ja masas nodarbotos ar Toru, saprastu, kas ir patiesa mācība… Tieši tā masas dēvē kabalas zinātni, taču nevēlas to apgūt. Turpretī, ja tās sāktu to studēt, protams, tad mēs varētu īstenot ļoti lielas labošanās, kā skaitliskās, tāpat arī kvalitatīvās. Tad mūsu stāvoklis šodien būtu citāds.

Kurš, ja ne Bāls Sulams, zina par šo pārrāvumu starp vēlamo un esošo, kad iekšējā vietā, mēs, gluži otrādi, nodarbojamies ar ārējo. Pēdējais laikmets, kam nepievērsa uzmanību, kļuva 19. gadsimta beigas, kad tika saņemta atļauja atgriezties Israēla zemē. Kopumā šis periods ilgst kopš ARI – Mašiaha, Jozefa dēla laikiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→