Radītāja mīlestības spēks, kurš sākotnēji nepiemīt radījumam – pāriet radījumā atgriezeniskajā formā. Tas tiek dēvēts par ļauno sākotni. Mīlestības mērs, ar kādu Radītājs izturas pret mums, ienāk mūsos pretējā veidā un rada mūsos naida, nošķirtības spēku. Ja mēs tagad to apgriezīsim otrādi, tad pārvērtīsim savā mīlestībā.

Radītājs rada vēlmi baudīt un nodod tai visu savas mīlestības spēku. Pati vēlme ir tikai mazs punkts, taču tagad tas atrodas šīs mīlestības spēka ietvaros, kuru sajūt kā naida pasauli.

Turpretī mums nepieciešams pārvērst šo naidu atpakaļ par mīlestību. Lūk, arī viss! Tas nozīmē, ka Sīnaja kalns (tulkojumā „naida kalns”) kļūst par svēto kalnu.

Mēs strādājam tikai ar savu nolūku, bet vēlme vispār netiek ņemta vērā, jo tā ir dabas dota. Viss atkarīgs no tā, kurp tiek virzītas mūsu domas. Tāpēc nav svarīgi, kādas vēlmes ir cilvēkam – tās no viņa nav atkarīgas. Sākotnēji viņā ir ieliktas 613 vēlmes, un visas tās ir egoistiskas. Cilvēks vēlas izmantot Radītāju un tāpēc tiek dēvēts par Faraonu. Turklāt viss viņa darbs paredzēts tam, lai pārvērstu šo faraonu svētajā eņģelī.

No nodarbības pēc „Raksta Zoar Grāmatas noslēgumam”, 13.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

Atšķirībā no mūsu materiālās pasaules, garīgajā nepastāv laiks, telpa un kustība, ir tikai pacēlumi un kritumi saņemšanas vai atdeves īpašībās. Saskaņā ar šo skalu pastāvīgi arī virzāmies uz priekšu. Mūsu stāvokļi tiek mērīti attiecībā pret garīgajām pasaulēm, sfirot un parcufim, kas izplatās no augšienes lejup mērojot 125 pakāpienus.

Izņemot mūsu pacēlumus un lejupeju, pastāv arī pašu pakāpienu kustība – tie var pārvietoties kopā ar mums. Piemēram, es atrodos kādā no pasaulēm, kādas realitātes uztverē – pēkšņi tā „modernizējas”: es jūtu, ka viss kļuvis skaidrāks, saprotamāks, ātrāks, es saņemu vairāk spēka un uztveres detaļu… Tas viss nav mans nopelns, bet „vingrinājums”, kuru ar mani veic, lai kaut ko parādītu.

Tāpat arī mazs bērns, kuru paņem rokās, sajūt sevi kā lielu: viņam paveras jaunas perspektīvas, viņš var iekļūt iepriekš nepieejamās lietās. Tad viņš sāk norādīt, kurp viņu nest un kādas durvis jāatver. Līdzīgas uzvedības formas izriet no augšienes un izpaužas mūsu pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Mēs atradām iespēju ielūkoties pēdējās paaudzes dzīves apstākļos, miera visā pasaulē laikos, kad cilvēki izmantos savu vienīgumu tikai atdeves tuvākajam formā, nevis saņemšanai savā labā.

Ir vērts nokopēt šo dzīves veidu tādā pakāpē, lai tas kalpotu mums par pamācību un paraugu un nomierināties zem mūsu dzīves viļņu kaskādes. Varbūt arī mūsu paaudzē tas ir lietderīgi un var mēģināt pielīdzināties šādam dzīves veidam.

Maksimāla, pilnvērtīga cilvēka realizācija ir iespējama tikai atdevē. Šāda realizācija saglabā viņa individualitāti, personību, unikalitāti. No citas puses, saņemot, cilvēks mācās no citiem un viņam nav nekā sava. Viņš pārņem no apkārtējiem uzvedības šablonus un viņus atdarina, atkārtojot aiz citiem kā pērtiķis. Tādā veidā viņš patiešām aprok savu vienreizīgumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kas tie ir „sirdī gudrie”, par kuriem raksta Bāls Sulams?

Atbilde: „Sirdī gudrais” ir tas, kurš meklē, kā, savienojoties ar citiem, atklāt savu sirdi augstākajai gudrībai, savienošanās gudrībai („gudrība” – hohma).

Atrodoties šajā tīklā, mēs aizmirstam, kuram kāda vēlme piederējusi, jo tagad tā ir mūsu kopējā sistēma. Un tad tās iekšienē mēs sākam sajust Hohma gaismu un tiekam dēvēti par sirdī gudrajiem, jo mūsu siržu saiknē mēs atklājām gaismas Hohma (gudrības) plūsmu.

No nodarbības pēc „Priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 11.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Kopējā atrodas tikai tas, kas ir atsevišķajā un kopējais labums  tas ir ikviena labums. Tas, kurš kaitē sabiedrībai, kaitē sev pašam. Turklāt tas, kurš nes labumu sabiedrībai, tas nes labumu arī sev. Indivīdi ir sabiedrības daļas un sabiedrības vērtība nepārsniedz tās sastādošo indivīdu summu.

Tas jāpieņem kā pastāvošie likumi. Vai tie izpaužas, vai nē – atkarīgs no cilvēka attīstības.

Mēs visi – vesela mehānisma daļas. Katrs līdzīgi zobratam griežas attiecībā pret citiem un viņam netiek jautāts, vai viņš to vēlas, vai nē. Mašīna jau salikta un darbojas. Taču, ja tu jūties brīvs un neatkarīgs, tad tikai tāpēc, ka esi atrauts no realitātes. Tu vienkārši nezini, kā tevi „griež”.

Tomēr kādā no posmiem tev parāda, ka no šī brīža tev jāgriežas apzināti. Ja tu to nedari, tu izjūti sliktas sajūtas.

Parādīsim to zīmējumā. Tātad pastāv mehānisms, kura visa ritentiņi griežas ideāli. Tiem pieslēgts mazs dzinējs (M), un tas griež tos visus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Katrs indivīds sabiedrībā līdzinās zobratiņam, kas savienots ar citiem zobratiem, kuri sastāda vienotu mehānismu.

Vienam zobratiņam pašam par sevi nepiemīt kustības brīvība, bet iesaistīts kopējā zobratu kustībā, kuri tiecas noteiktā virzienā, tas paredzēts, lai mehānisms varētu izpildīt kopējo uzdevumu. Ja zobratiņš salūzīs, tā lūzums tiek izskatīts un novērtēts ne pēc attieksmes pret sevi pašu, bet samērā ar tā funkciju un nozīmi attiecībā uz visu mehānismu kopumā.

Pieņemsim, tu esi skrūvīte dzinējā un esi salūzis. Tad kopā ar tevi ir salūzis arī viss dzinējs. Tā sekas – mašīna kopā ar pasažieriem stāv uz vietas, pie tam vēl norobežojot ceļu citām mašīnām, kurās arī atrodas pasažieri. Un tam visam par iemeslu tikai maziņa skrūvīte. (vairāk…)

Filed under: Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Mašiaha taures rags”: Kabalas zinātnes izplatīšana masām dēvēta par „ragu”, līdzīgi auna ragam, kura skaņa izplatās lielā attālumā. Tāpat šīs gudrības atbalss izplatīsies visā pasaulē, līdz tautas sadzirdēs un atzīs, ka pastāv Radītāja gudrība Israēla vidū.

Radījuma mērķis – izlabot tieši saņemošās tilpnes. Kā vēsta līdzība, jebkuram, kurš vēlas viņa AHAP, Radītājs piedāvāja labošanās gaismas, tilpnes un ekrānus, taču neviens tos nepieņēma. Citādi sakot, gaisma var iedarboties uz tilpni, ja tilpne nenonāk ar to līdzībā, ja tilpnē nav tieksmes pēc atdeves. Turklāt saņemošajās vēlmēs vienkārši nevar būt nekāda tieksme, jo šo tilpņu daba jau sākotnēji pretstatā atdevei.

Kā lai nosprauž saņemošajai vēlmei vismaz kursu uz atdevi? Lūk, tas ir jautājums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda lūgšana nepieciešama, lai pārvarētu šķēršļus?

Atbilde: Sākumā jāsasniedz svētība, pēc tam jau lūgšana. Lūgumam arī jābūt tādēļ, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Proti, šeit pastāv vesela darbību un vēlmju secība, kur viens veidots uz cita, līdz tie visi izkārtojas vienā ķēdē.

Šajā ķēdē iesaistīti: Radītāja dižums, mana personīgā niecība un lūgums dot man spēkus un izlabot mani. Tas viss ir Radītāja darbs, nevis mans. Tas viss paredzēts, lai es varētu sasniegt izlaboto stāvokli, tādā veidā sagādājot prieku Radītājam.

Tad, kad es to visu izkārtoju vienā pareizā ķēdē, ar to es parādu, cik lielā mērā saprotu un zinu procesu, cik lielā mērā tam piekrītu un vēlos tajā piedalīties. Tas arī tiek dēvēts par manu garīgo tilpni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Nonākt pie raudu vārtiem nozīmē ieraudzīt, ka tu viss esi vienkārši neizkustināms vēlmes akmens, kuru nav iespējams izkustināt no vietas pašam. Visas akmens kustības norisinās tikai pateicoties enerģijai, kas nāk no ārienes. Tāpēc viss mūsu darbs ietver tikai to, lai atrastu līdzekļus, kuri atmodina šo palīdzību no apkārtnes.

Tas ir ļoti svarīgs punkts, kurā mums arī tiek dota izvēles brīvība, tieši tad cilvēks zaudē spēkus un neredz iespēju kaut ko izdarīt, sajūt izmisumu vai vienkārši nespēku, cerību zudumu nākotnei un motivāciju. Viņš piepeši jūt, ka viens pats nespēs izkustēties no vietas. Nav nekāda motivācijas spēka, kas vilktu viņu uz priekšu uz mērķi, vai vismaz neliels dūriens, kas pastumtu viņu no aizmugures un piespiestu kustēties.

Tieši šādā nedzīvā stāvoklī arī rodas izvēles brīvība, kas ļauj virzīties uz priekšu ne uz svešo, negatīvo vai pozitīvo spēku rēķina, bet pašam rast spēkus, kas virza uz priekšu. Un nemeklēt šos spēkus sevī pašā, bet sākt strādāt ar apkārtējo sabiedrību un pateicoties viņiem ķepuroties augšup pie Radītāja. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda piepūle, kāda atmoda mums pietrūkst, lai palīdzētu cilvēkiem lauzt barjeras?

Atbilde: Viņiem ir jāzina, ka mērķis sasniedzams ne ar kliegšanu un ielu nekārtībām. Tā vietā mums jāmācās apvienoties.

Apvienošanās nav vienkārša lieta. Šeit nelīdzēs dedzīgi aicinājumi. Cilvēkam sevi jāpārbauda, jāatklāj visi spēki, kas noraida vienotību un to veicina.

Apvienošanās metodika ir cilvēka iekšējās labošanās metodika. Iekšēji esmu tā iekārtots, ka nevēlos savienoties ar citiem. Es varu spriedelēt par to, varu slavināt pasaules vienotību, rīkot vispārējās mīlestības dienas… Taču īstenībā visi mēs esam egoisti, un neviens nespēj savienoties viens ar otru pa īstam. Ne jau tāpēc, ka nevēlas, vienkārši nav spējīgs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→