Jautājums: Kāpēc Radītājs ir tik bargs pret radījumu, uzstādot viņam stingrus, nemainīgus likumus? Kāpēc Viņš nevar būt piekāpīgs kā tēvs dēlam?

Atbilde: Neviens bērns nevar attaisnot tēva stingrību. Ar savu bērnišķīgo prātu viņš nespēj saprast tēvu un saskatīt nākamās sekas, labumu, kuru viņam dod audzināšana. Bērns vēlas rotaļāties no rīta līdz vakaram un mieloties tikai ar konfektēm, skatīties televizoru. Viņš nevar attaisnot vecāku uzstājību, bet klausa viņus tikai aiz bezizejas, jūtot savu atkarību no viņiem, nevis tāpēc, ka apzinās viņu taisnīgumu.

Garīgajā pasaulē viss ir daudz sarežģītāk, tāpēc mēs nejūtam, cik maigi pret mums izturas augstākā vadība. Mūsu pasaulē bērns nav tiešs pretstats tam, par ko viņam būtu jākļūst. Ja bērns ir paklausīgs un veic uzdotos mājasdarbus, aiz sevis novāc, tad vecāki neizvirza viņam pretenzijas, jo no viņa vairs arī nav ko prasīt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Nedrīkst aimirst, ka mūsu tilpne atrodas ārpus mums. Žēl tērēt laiku rūpēm par sevi pašu, uz to, kas ietilpst tavās personiskajās robežās, tāpēc ka tas viss ir maldi un pastāv, pateicoties tikai sašķeltības spēkam, mūsu egoisma spēkam, kas attēlo mums šādu ainu.

Protams, var nodzīvot šajā ilūzijā vēl tūkstoš gadu. Taču vēlams, ja jau esi sasniedzis šādu pārdzimšanu riņķojumu, kad beidzot sāc dzirdēt patiesību, ka viss tavs „Es” neesi tu, bet tikai tava fantāzija, virs kuras tev jāpaceļas un šāda iespēja tev tiek dota, tad vajag papūlēties to realizēt.

Taču, ja turpini prātot sava loka iekšienē, tad ne tikai nepietuvinies īstenībai, bet arī nodari lielu ļaunumu citiem, it kā urbtu caurumu kopējā laivā. Tādējādi tu kaitē pārējiem, un viss šis kaitējums tiek pierakstīts uz tava rēķina. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Mūsdienu krīze aicina mūs izprast pareizo savstarpējo saikni un savstarpējo atkarību. Runa šeit neiet par mūsdienu modeļa ekonomiku. Patiesā ekonomika, bez „burbuļiem” un pārmērībām, ir tikai daži procenti no zemes iedzīvotājiem, kuri ražo nepieciešamās preces, kuras mums patiešām ir nepieciešamas: pārtikas produkti, apģērbi, mājoklis utml. Viss pārējais vairs nav ekonomika, bet virsbūve cilvēku muļķošanai un labuma saņemšanai no viņiem. Tikai maza visa šī tirgus daļa nodrošina mūsu ikdienas vajadzības.

Taču šodien patiesība nāk gaismā. Cilvēki paliek bez darba, īpaši jaunieši. Viņi nezina, ko darīt, viņos stingri nostiprinās jauna sakropļota dzīves uztvere un pēc kāda laika viņi zaudē jau pašu darba spēju. Pie tam viņi vairs nespēj nodibināt ģimeni un dzīvot normālu dzīvi. Tā vietā viņi veido sev jaunu kultūru ar jaunām izklaidēm. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 9. p.: Visas atšķirības starp dvēselēm un neizzināmo Radītāja (Acmuto) būtību ir tikai tajā aspektā, ka dvēseles ir Acmuto daļa. Tas ir, gaismas pakāpe, kas saņemta tilpnē – saņemošajā vēlmē – jau ir daļa, kas atdalīta no Radītāja. Tādā veidā dvēseles nonāca no „veseluma” un kļuva „daļa”, gluži kā akmens, kas atšķelts no klints.

Mēs patreiz atrodamies dažādu frekvenču neskaitāmu viļņu un izstarojumu izplatījumā, kas pārklāj visu spektru no nulles līdz bezgalībai. Šos viļņus mēs uztveram ar uztveres aparātu palīdzību, kuri spēj uz tiem noskaņoties. Radiouztvērējs tver vilni, tam pielīdzinoties, tas ir, ģenerējot tā kopiju, kas stājas ar to sakaros, rezonansē, savienojumā. Es uztveru to savstarpējo vienotību, piemēram, dzirdu, ja tie ir radioviļņi vai redzu, ja tas ir televīzijas diapazons. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 8. p.: Tad, kad cilvēki viens otru mīl, tas ir tāpēc, ka starp viņiem pastāv īpašību līdzība. Ja viens mīl visu to, ko mīl otrs un ienīst visu, ko ienīst otrs, viņi ir saliedēti vienā veselumā un viens otru mīl.

Taču, ja starp viņiem pastāv kāda īpašību atšķirība, kad viens mīl kaut ko, lai gan otrs to ienīst, tad atkarībā no šīs īpašību atšķirības, viņi viens otru ienīst un ir nošķirti un attālināti viens no otra. Turklāt, ja viņi ir pretēji viens otram tik lielā pakāpē, ka viss, ko mīl viens, ir nīstams otram, tad viņi atdalīti un atrodas viens no otra tikpat tālu kā austrumi no rietumiem.

Jautājums: Par kādu mīlestību un kādu naidu šeit iet runa?

Atbilde: Tas ir raksturīgs savstarpējās attiecībās ar jebkuriem cilvēkiem: ar biedru, sievu utt. Cik lielā mērā jūs līdzināties viens otram ar savām vēlmēm un uzskatiem vai arī otrādi, – tik lielā mērā mīlat vai nīstat viens otru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No raksta „Sauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvumā” („Šamati”, nr. 241): Ziniet, ja Radītājs jūs sauc, tas nozīmē, ka Viņš ir tuvumā. Proti, patreiz jums dota iespēja: ja jūsu sirds būs jūtīga, tad sajutīsiet, ka Radītājs ir jūsu tuvumā. Tas līdzinās cilvēkam, kurš nomaldījies dziļā mežā un zaudējis jebkuru cerību atgriezties mājās.

Taču tajā mirklī, kad tālumā viņs redz kādu cilvēku un dzird cilvēka balsi, tajā pašā brīdī viņā mostas kaislīga vēlēšanās atgriezties dzimtajās vietās, un viņš sāk saukt un lūgt, lai kāds atnāktu un viņu glābtu.

Tāpēc, ja Radītājs vēlas izvest cilvēku no dziļa meža, tad parāda viņam tālumā nelielu gaismu un cilvēks mobilizē visus atlikušos spēkus un metas turp, kurp gaisma viņam norāda, lai to sasniegtu. Taču, ja viņš nesaista šo gaismu ar Radītāju un nesaka, ka tas, kurš viņu sauc ir Radītājs, tad šī gaisma viņam pazūd un atkal atliek stāvēt bieza meža vidū… (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Radītājs sūta man „ērkšķainas” domas?
Atbilde: No Rabaša raksta „Gluži kā roze starp ērkšķiem”: Zoar Grāmatā rakstīts: Gluži kā roze starp ērkšķiem – tāpat mana mīļotā starp draudzenēm. Radītājam radās vēlme pielīdzināt Israēlu augstākai pasaulei, lai būtu uz Zemes viena roze, kas līdzinās augstākai rozei, proti, Malhut. Šī roze izdveš aromātus un izredzēta no visām rozēm pasaulē, jo izauga starp ērkšķiem.
Roze spēj uzplaukt, ja tikai aug starp ērkšķiem, starp dzeloņiem. Bez dzeloņiem nav iespējams izaugt. Ērkšķi – tie paši spēki, kas garīgajā ceļā palīdz mums virzīties uz priekšu. Pretējā gadījumā mēs mierīgi gulētu savā vēlmē baudīt un nekad nevēlētos no tās pacelties augšup.
Ērkšķi ir virzošie motīvi, kas liek mums iet uz priekšu, turpretī mēs paši tajā pat laikā tiecamies sasniegt mieru, piepildījumu, patīkamu sajūtu. Ērkšķi rodas no bezizejas, kad cilvēks noniecina iespēju virzīties uz priekšu personīgiem spēkiem un ikreiz vēlas atvilkt elpu, sevi attaisnojot, ka dara pietiekami un viss ir kārtībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Viss notiekošais mums nāk par labu. Visas apslēptības, tiesas, problēmas demonstrē mums tieši tās vietas, kurās patreiz jāpieliek pūles, esošajā momentā, lai varētu virzīties uz priekšu. Tāpēc vispirms jāpapūlas izkopt pareizu uztveri attiecībā uz visu realitāti.

Viss, ko mēs redzam, ir mūsu personīgie trūkumi, mūsu iekšējā pasaule, kas atklājas šādā pasaules ainā. Tāpēc visapkārt mēs redzam tikai negatīvo. Turpretī, ja vēlies pareizi izmantot katru atklāsmi, tad tev ir jāpaceļas virs katra stāvokļa ar ticību augstāk par zināšanām, lai caur šo acij redzamo pasaulīgo realitāti, pacenstos saskatīt pilnības ainu: Bezgalības pasauli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 10. p.: Radītājam nav raksturīga nekāda saņemšana – Viņš vēlas tikai atdot. Turpretī nešķīstajiem spēkiem (klipa) nav raksturīga nekāda atdeve – tie vēlas tikai saņemt savam labumam. Nav lielāka pretstata par šo. Garīgais attālums sākas no kādas īpašību atšķirības ar kaut ko un beidzas ar īpašību pretstatu – beidzamās pakāpes galadistanci.

Mūsu pasaulē plus un mīnus viens otru pievelk tāpat kā magnētu pretpoli. Piemēram, cilvēkiem ar dažādiem viedokļiem ir interesanti kontaktēties un salīdzināt savas pozīcijas. Tā notiek tāpēc, ka mūsu pasaule atrodas egoistiskajā saņemšanas būtībā.

Rezultātā es varu saņemt kaut ko no cita tajā pakāpē, kādā viņš man ir pretējs. Turpretī, ja viņš man nav pretstatā, kaut kādā veidā no manis neatšķiras – ko tad no viņa var prasīt? Līdzība nesola labumu, turklāt cilvēki man vajadzīgi ne tāpēc, lai es gūtu no viņiem labumu – naudu, goda apliecinājumus, varu, atzinību, pakalpojumus utt. No cita man ir vajadzīgs tas, kā man nav, kas man pietrūkst un tieši uz šādiem nosacījumiem esmu viņā ieinteresēts. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā mainīt savu negatīvo attieksmi pret realitāti, ja sajūti to šādā veidā?

Atbilde: Šāda negatīva sajūta mums dota tīšuprāt. Viss ir precīzi nomērīts atbilstoši gaismas un vēlmju attiecībām. Sašķeltajā sistēmā Radītājs to noregulē katram radījumam, lai mēs pieliktu pūles sevis labošanā un sasniegtu atdevi. Tad mēs sajutīsim pareizu un labu stāvokli.

Ja patreiz mums nebūtu negatīvas sajūtas, mēs nekad nesajustu stāvokli, kurā atrodamies. Sajūtu orgāni ir vērtēšanas instrumenti: es jūtu tikai to, kam piešķiru vērtību sliktā nozīmē vai labā.

Ja es ko redzu, tas nozīmē, ka uzskatu to par svarīgu: baidos no tā vai mīlu, vēlos pietuvināties vai attālināties. Es jūtu tikai to, kas mani satrauc. Turpretī atdeves īpašība mūs pilnīgi neinteresē, tāpēc ka mūsu pasaulē tā neeksistē – visi atrodas tikai vienā saņemšanas īpašībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→