Category Archives: Ikdienas nodarbība

Pavadonis caur tuksnesi uz apsolīto zemi

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka „Mozus sapulcēja tautu kalna pakājē. (Kalns – „ar”, no vārda „irurim” – šaubas). Proti, Mozus atveda tautu pie visdziļākajām domām un sapratnes – pie viszemākās pakāpes”?

Atbilde: Mozus īpašība cilvēkā paredzēta izveidot viņā sapratni par to, ko patiesībā nozīmē atdeve. Mozum ir jāatklāj Radītājs Izraēla tautai.

Visos mūsu informācijas gēnos, kuri ietver sevī visu Bezgalības pasaules Malhut, pastāv tāda īpašība, tāds saiknes līmenis starp visām sašķeltajām daļām, kas dēvēts „Mozus”. Šīs īpašības uzdevums – iepazīstināt cilvēku ar absolūtas atdeves īpašību. Tad, kad cilvēks šādu īpašību iegūst, viņš var pievienot tai jau savas tilpnes, vēlmes un strādāt saņemšanā atdeves dēļ.

Tas nozīmē, ka „Mozus atved viņus pie visdziļākajām domām un sapratnes”. Viņš ved cilvēku cauri visām viņa vēlmēm, kas dēvētas „tuksnesis”, attīra tuksnesī šīs vēlmes no egoistiskā nolūka, kas dēvēts „Ēģipte”, novedot tās visas pie atdeves atdeves dēļ. Tad šīs vēlmes ir gatavas praktiskam darbam trijās līnijās, ko dēvē par Izraēlas zemes iekarojumu.

No nodarbības: no raksta no grāmatas „Šamati”, 14.03.2013.

Avots krievu valodā

Nākotnes aicinājuma signāli

Jautājums: Mēs zinām, ka starpība starp lēno ciešanu ceļu un īso ceļu ir tajā apstāklī, ka pie paātrinājuma es ne vien izjūtu spiedienu no aizmugures, bet arī pats tiecos uz priekšu…

Atbilde: Galvenais – tiekties uz priekšu. Pietiekami ar nelielu grūdienu no aizmugures – un tu atmosties, lai uzņemtos pārējo darbu. Sacīts, ka Radītājs uzliek roku uz cilvēka labo likteni, – tas ir, nosprauž tev virzienu. Pārējais ir tavās rokās.

Jautājums: Tomēr, lai tiektos uz priekšu, sākumā kaut kam ir jāpieķeras. Es taču nerāpšos augšup, turoties pie gaisa. Ko es varu satvert tur, virs galvas, lai pavirzītos augšup?

Atbilde: Nav viegli pateikt. Katram cilvēka ir „eņģelis”, kurš viņu virza. Tas ir īpašs spēks, kas mudina uz vienotību, uz dalību vispārējās sistēmas dzīvē. Rezultātā cilvēks virzās uz priekšu, vēl nezinot, kāpēc un uz kurieni, viņš virzās, pateicoties impulsiem, kas viņam nav saprotami.

Taču tie nav attīstības „veltņa” grūdieni, kas nāk virsū no aizmugures, bet gan „nākotnes aicinājuma signāli”, kas mani kaut kur vilina, kas kaut ko parāda un vispār, rada dažāda veida iespējas. Piepeši es kaut ko redzu vai dzirdu, ar kādu saduros, atrodu kādu grāmatu… Tādā veidā darbojas mans „eņģelis”.

Tādējādi pagaidām uz tavu jautājumu nav skaidras un precīzas atbildes. Taču pēc tam tu redzēsi, ka tas viss ir mūsu attīstības spēki, kurus mēs studējam „Desmit Sefirot Mācībā”. Drīz mēs ar šiem spēkiem satuvināsimies un sāksim runāt šīs grāmatas valodā…

No nodarbības: no „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 21.03.2013.

Avots krievu valodā

Tiesības brīvi sķērsot realitātes robežas

Visā Univerā, sākot no Bezgalības pasaules un visām augstākajām pasaulēm: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira, Asija, visiem parcufim un sefirot, līdz pat šai, viszemākajai un pēdējai pasaulei, kas ietver sevī visu nedzīvo visumu un augus, dzīvniekus, cilvēkus uz Zemeslodes virsas – tikai cilvēkam ir dota izvēles brīvība. Un no visiem cilvēkiem – tikai tiem, kuros mostas jautājums: „Kāda ir šīs dzīves jēga?”
Ja piepeši cilvēks sajūt vajadzību uzzināt, kādēļ viņš dzīvo, tā ir zīme, ka kopā ar šo jautājumu viņā tāpat sākusi attīstīstīties iespēja izlabot savu dzīvi, piepildīt to ar jēgu. Pats jautājums liecina par kādu saiknes rašanos ar dzīvības avotu, proti, viņam ir iespēja izlabot savu saikni ar avotu. Musdienās šis jautājums mostas vairums cilvēkos, tāpēc mēs redzam, ka pasauli pārņem depresija.
Ja mēs paši spētu noteikt, kāds ir mūsu saiknes trūkums, komutācijas bojājums, tad spētu sevi izlabot. Mēs iekļautu sevi un gan labo, gan slikto sistēmu un redzētu, kura saikne ir bojāta, bet kura izlabota. Taču mēs nespējam to izdarīt, tāpēc ka cilvēks ir radīts tikai ar ļaunuma spēku. Izņemot vēlmi baudīt pilnīgi visu, kas tikai ir iespējams, es neko vairāk nejūtu, nesaprotu un ne par ko citu nespēju domāt. Tāda ir mana iekšējā programma. (vairāk…)

Nolemtie izdzišanai?

Šodien realitātes ainu es uztveru egoistiskajā vēlmē, tā rezultātā es pastāvīgi jūtu nogurumu un nevēlos plaši atvērt manas uztveres logus, turklāt citus uzskatu par labāku ciešāk aizvērt. Es pastāvīgi sevi ierobežoju, jo mana vēlme ir ļoti maza, ļoti šaura.
Mēs veidojam visas iespējamās ierīces, kas ļauj paplašināt mūsu pasaules uztveri: teleskopus, mikroskopus, radiouztvērējus – un atklājam realitāti, kas ir daudzkārt daudzveidīgāka salīdzinājumā ar to, kuru paši sajūtam. Taču pat šo esamības fragmentu, kas atrodas mūsu redzes lokā, mēs cenšamies samazināt un ierobežot.
Rezultātā es nogurstu un noslēdzos sevī, līdz nomirstu. Nomirstu tāpēc, ka piekrītu nomirt, vēlos sašaurināt savus uztveres instrumentus. Man apnīk šī aina, un es pakāpeniski izdziestu kopā ar savas dzīves norietu. Lūk, tas norisinās saņemošajā vēlmē. (vairāk…)

Cilvēks, no kura atkarīgs viss Universs

Ļaunas valodas ir pārkāpums, saišu, komunikācijas pārraušana starp cilvēkiem cilvēciskajā līmenī. Taču tas, kas notiek ar cilvēku, projicējas uz visām citām dabas formām, kuras atrodas zemāk salīdzinājumā ar viņu. Tāpēc vispārējās sistēmas uzvedība, ietverot augstākās pasaules, ar visu, kas tajās atrodas, un mūsu pasauli ar visiem tās līmeņiem zem cilvēciskā: dzīvniecisko, augu un nedzīvo, ir atkarīga vienīgi no brīvās izvēles, kas pastāv visā Universā. Viss ir atkarīgs no vienīgās brīvās darbības: pareizas saiknes starp daļām tajā līmenī, kur to ir iespējams nodibināt saskaņā ar pašu radījumu gribu.

Šo saikni nevar izveidot elementārdaļiņas vai molekulas, ne dzīvnieki, kas atrodas zemāk par mums, ne arī eņģeļi, kas atrodas augstāk, proti, augstākie spēki. Šī saikne tiek veidota tikai mūsu, cilvēciskajā līmenī, tikai cilvēks ir noteicošais visā spēku un formu hierarhijā. Tikai cilvēkiem ir gribas brīvība, un tā attiecas tikai uz to, kā nodibināt starp tiem pareizo saikni, – sākotnējās, dabiskās, proti, naida un egoistiskās nošķirtības vietā – uz izlabotu attieksmi, ko dēvē par „mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu”. Tādā veidā mēs sasniedzam visu radības daļu absolūtu uzvedību, kas līdzinās vienotai integrālai sistēmai. (vairāk…)

Izskaust ar saknēm savu tieksmi nošķirties

No Bāla Sulama rakstiem („Gudrības Augļi”): Tad, kad Jēkaba dzimtas 70 dvēseles savairojās līdz 600. 000, viss atgriezās pie sākotnes un nepieciešams savākt visu ganību baru, lai nostumtu akmeni, kas aizšķērso aku. Turpretī, ja pietrūkst viena indivīda spēks, tad tas vājina visu kopīgo spēku.

Tas nozīmē, ka ikviena daļa ir nepieciešama, lai veidotu veselumu un katrs, kas bija iekļāvies kopīgajā, taču no tā ir izgājis, ne vienkārši iziet pats par sevi, bet nodara kaitējumu veselumam kopumā. Šeit slēpjas sabiedriskās lūgšanas jēga: vienam cilvēkam ir aizliegts atrauties no visiem un lūgt par sevi pašu, pat to, lai viņš viens pats sniegtu labpatiku Radītājam, tā vietā, lai kopā lūgtu par visiem.

Tas, kurš atdalās no sabiedrības un lūdz par sevi personīgi, ne vien neveido, bet gluži otrādi, posta savu dvēseli, ietērpjoties lepnības bruņās. Cilvēkam visi savi spēki jāvērš kopējā labuma vārdā visās savās lūgšanās Radītājam. Tāpēc, ka tāda ir vispārējās gaismas būtība, kas piepilda katru daļu ar nosacījumu, ka tā atceļ savu personīgo eksistenci un nesajūt sevi. (vairāk…)

Pienākums apmirdzēt visu Universu

Jautājums: Kā lai noturas, ja pēkšņi sajūti Radītāja mīlestību pret tevi?

Atbilde: Patiesībā tas nav viegli. Nav lielākas problēmas, kā sajust Radītāja mīlestību, tas cilvēku vienkārši izsit no sliedēm. Tāpēc jau iepriekš ir jāapbruņojas, strādājot grupā ar biedriem, attīstot savstarpējo galvojumu. Galvojums kļūs mums kā instruments, kas ļauj sasniegt svētbijīgas trīsas.

Tieši tāpēc tilpne sašķeļas vairums lauskās, kuras mums nepieciešams atkal salīmēt kopā, pretojoties to izvēlei. Tās pretojas un nevēlas „salīmēties” kopā. Caur to saplūsmi mēs iegūstam saplūsmes ar Radītāju īpašību. Es strādāju ar biedriem, lai mēs spētu izveidot savstarpējo saikni un tādā veidā sasniedzu svētbijīgas trīsas Radītāja priekšā. (vairāk…)

Dzelmē

Jautājums: Jūs sakāt, ka „garīgais” nozīmē, ka tuvākais man svarīgāks par mani pašu. Kā to var vēlēties? Vai patiešām garīgajā nav nekā cita?

Atbilde: Jā, tieši tas arī ir garīgais. Turklāt: tev dod visu, ko vēlies, izņemot atdevi tuvākajam, – un tu vienalga to izvēlies.

Visa lieta šeit ir tilpņu/ vēlmju atklāšanā. Neviens no mums neprasa rīcības, kas stāv pāri mūsu būtībai. Vienkārši mēs maināmies un tad atklājam, ka atdeves īpašība ir svarīga vairs ne egoistiskajā nozīmē, bet pati par sevi. (vairāk…)

Attīstības dialektika un parāda problēma

Bāls Sulams „Miers”: Sēklas un graudi, no kuriem izaug labi stāvokļi, nav nekas cits kā sabojāti darbi. Ļaunums uzkrājas, līdz mēs saņemam tādu tā masu, kuru sabiedrība vairs nav spējīga izturēt. Tad cilvēki izjauc šādu sabiedrību un izveido labvēlīgāku stāvokli.

Visam sliktajam ir jāizpaužas tāpēc, ka tieši no tā aug viss labais. Nav iespējams nonākt pie labestības, ja iepriekš netiks atklāts ļaunums.

Principā šeit nav nekā jauna. Ābrams runāja par to pašu, tas zināms arī kabalā un ārpus kabalas. Par to liecina vēsture, daba, posmveida dialektiskā attīstība. Katrs stāvoklis eksistē līdz brīdim, kad tā trūkumi nobriest līdz zināmai pakāpei, lai iznāktu virspusē. Tieši šie trūkumi iznīcina tekošo stāvokli un veido nākamo. Tādi ir zinātniski vēsturiskie fakti. (vairāk…)

Bērns, kurš aug par prieku Tēvam

No raksta „Ierobežojums” („Šamati”, nr. 53): Mazā stāvokļa (katnut) veidošanās kalpo par pamatu pakāpiena dzimšanai un šim stāvoklim ir jābūt mūžīgam. Turpretī lielais stāvoklis (gadlut) atnāk tikai kā papildinājums. Un nepieciešams tiekties pēc tā, lai sasniegtu pamatstāvokli, nevis papildstāvokli.

Galvenais ir mazais stāvoklis, atdeve atdeves dēļ, gatavība gūt apmierinājumu no minimuma. Pie tam man nav jājūt, it kā es sevi samazinātu un man kas pietrūkst, bet gluži otrādi, jājūtas pilnīgi apmierinātam.

Tāpēc, ka mazajam stāvoklim jākļūst man sirdij dārgam. Rodas jautājums, kāpēc vispār tam ir jābūt mazajam stāvoklim, nevis vienam punktam? Es nevēlos nekādu apjomu, es vēlos aizņemt pēc iespējas mazāk vietas. Lai eksistētu un visu darītu tikai citu labā, Radītāja labā, esmu gatavs saspiesties punktā un lai man pašam nekas nepiederētu. (vairāk…)