No Bāla Sulama raksta „Gudrības augļi”: Zoar Grāmatā rakstīts par diviem biedriem, kuri atrodas vienā laivā un viens no viņiem piepeši sāka urbt tajā caurumu. Biedrs iesaucās: „Kāpēc tu urb caurumu laivā?!” Neprātis viņam atbildēja: „Kāda tev daļa, es taču urbju zem sevis!” Patiešām, viens cilvēks var visu sabojāt.

Materiālajā pasaulē šādā gadījumā mēs visi slīkstam, taču kas notiek garīgajā pasaulē?

Tāpēc cilvēkam ir aizliegts nošķirties no sabiedrības. Viņam nav tiesību lūgt par savu dvēseli, par sevi pašu, pat ja ar to vēlas sniegt baudu Radītājam. Cilvēkam jāraida lūgšana par visiem kopā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, priekšvārds, 85. p.: Ēzeļu dzinējs ir palīdzība taisno dvēselēm, šī palīdzība tiek sūtīta no visaugstākā līmeņa, lai paceltu viņus no pakāpes uz pakāpi.

Bez šīs palīdzības, kuru Radītājs sūta taisnajiem, viņi nespētu iziet no savas pakāpes un pacelties vēl augstāk. Tāpēc saskaņā ar katra taisnā lielumu un pakāpi, Radītājs viņam sūta cildenu, neparasta līmeņa dvēseli, kas viņam palīdz ceļā.

Var sacīt, ka šī palīdzība ir tā pati gaisma, kas atgriež pie Avota. Turklāt Radītājs ir vispārējā Bezgalības gaisma, kas sūta cilvēkam tilpnes/ vēlmes. Lai paceltos uz nākamo pakāpi, nepieciešams jauns „ietērps”, kas mūsu gadījumā atnāk caur skolotāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks, ZOAR - Nav komentāru→

Ja tu izjūti ciešanas, tad tas ir rakstīts par tevi: „Muļķis sēž salicis rokas klēpī un pārmet sev”. Milzīga veiksme ir tad, ja tev ir spēcīga biedru vide, kas tevi atbalsta un kurā tevi nepārņem kauna sajūta, ka vari iekrist viņu rokās un pilnīgi paļauties uz viņiem. Tādā gadījumā tu neizjutīsi ciešanas, bet tūdaļ atklāsi pret savām ciešanām līdzekli, kurš ļauj visu situāciju vērst par labu.

Ja tu sev pārmet, tad tā ir zīme, ka neesi spējis precīzi noteikt, no kurienes pie tevis atnāca sāpes, kāda iemesla dēļ, no Kā un ar kādu mērķi. Tu esi aizmirsis, ka „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – „Viņš ir pirmais un Viņš – pēdējais!”. Turpretī tu iedomājies, it kā tu būtu izraisījis šīs sāpes un it kā pats esi pie tā vainīgs. Tāpēc arī tu sevi plosi.

Taču, ja visu notiekošo tu saistīsi ar Radītāju – ar labošanās procesu, nevis ar akla likteņa iegribām, tad pārstāsi sev pārmest un sliktas sajūtas acumirklī pārvērtīsi par līdzekli, kas ļauj pacelties augšup, izveidot saikni ar Radītāju, kurš šo situāciju tev ir sūtījis, lai tu rastu ar Viņu kopīgu saikni.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 06.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša vēstules (nr. 16): Ja cilvēks slinko darbā, viņš nespēj redzēt patiesību par to, kā slīkst maldos. Turpretī, tikai palielinot  savu centību darbā, lai sniegtu prieku savam Veidotājam, spēs redzēt patiesību: to, ka iet maldīgu ceļu, kas dēvēts „lo lišma”. Tas ir pārejas punkts starp īstenību un maldiem.

Patieso ceļu ir iespējams redzēt tikai ar noteikumu, ka tu neslinko un pieliec visus spēkus, kurus saņem no apkārtējo loka, tiecoties pietuvināties atdevei, vispirms starp biedriem un pēc tam arī Radītājam. Ja cilvēks pūlas atdot un palielināt sev mērķi, apkārtējo loka ietekmi uz viņu, tas ir, visus pozitīvos faktorus, kas veicina virzību uz priekšu, tad tikai tādā gadījumā viņš sāks redzēt savu ļauno sākotni: „redzēs patiesību par to, ka iet viltus ceļu, kas dēvēts lo lišma”.

„Tas ir pārejas punkts starp īstenību un maldiem”. Proti, mēs pieliekam visas pūles, lai ietu pareizo ceļu. Tikai tad atklājam, ka ejam nepareizi. Šī atklāsme arī ir atalgojums par mūsu darbu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums”: Cilvēks spēj palīdzēt visiem pasaules cilvēkiem pacelties pa mīlestības pret tuvāko pakāpieniem. Pakāpiens, kuru viņš sasniedz ar saviem darbiem, lielāks vai mazāks, rezultātā pievienojas nākamajam rēķinam un nosliec visu pasauli uz nopelnu kausa. Un otrādi, pietiekami ar vienu pārkāpumu, kad cilvēks nespēja pārvarēt pašmīlību, lai nosliektu sevi un visu pasauli uz vainas kausa.

Šeit mēs redzam, ka kabalisti izskata esamību kā vienotu sistēmu. Protams, nosliecot sevi uz vienu vai otru „kausu”, cilvēks līdz ar to nosliec visu pasauli. Viņa darbība nevar neskart, neatsaukties, neietekmēt visus pārējos mehānismus un visas veseluma daļas, līdz pat pašai pēdējai. Šodien mēs to atklājam mūsu pasaules realitātē, taču patiesībā visas pasaules, ietverot mūsu, ir nedalāma sistēma.

Tāpēc atbildība par pareizu izvēli, par sevis nosliekšanu uz „nopelnu kausa: jāapzinās visas sistēmas mērogā. Man ir jāsaprot, par ko es atbildu esošajā momentā, rūpējoties par izlabošanos. Viss savs darbs, savas raizes man jāvairo atbilstoši tam, cik lielā mērā es spēju iedomāties vispārējo ainu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Par taisno tiek dēvēts tas, kurš attaisno Radītāju par visiem ar viņu notiekošajiem notikumiem. Jebkura situācija cilvēkam tiek dota, lai palīdzētu viņam vēlēties izlēkt no savas ādas – līdz tādai pakāpei sabiezējas tumsa viņam apkārt. Tā ir liela palīdzība, kuru Radītājs sniedz tam, kurš spēj būt taisnais.

Cilvēkam tiek izspēlētas situācijas, tik lielā  mērā nepieņemamas viņa egoismam, ka viņš ir gatavs iziet no sevis paša. Mums taču saprotams, ka visa garīgā pasaule atrodas augstāk par šo materiālo pasauli, tāpēc materiālajam ir jānomirst. Tikai ne tādā parastā nāvē, kādā mirst cilvēki, bet tādā veidā, kad cilvēks pats piekrīt, lai visas materiālās vērtības nomirtu un ar to sasniedz nākamo pakāpi, garīgo dzīvi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” – rabīns Akiva sacīja, ka tas ir dižais Toras likums.

Jāsaprot, ka „dižais Toras likums” ir dabas pamatlikums, kas aptver visu Universu. Pareizi to traktējot, mēs redzēsim, ka viss pastāv, pateicoties tikai šim mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu likumam.

Savstarpēja saikne starp jebko ir iespējama, pateicoties tikai īpašam spēkam, kurš dod iespēju un pat uzliek par pienākumu apvienoties dažādām, pat pretējām daļām – vai tās būtu elementārdaļiņas, lauki, dzīvu organismu šūnas vai cilvēki. Šis ārējais spēks – radīšanas nodoms – iedarbojas uz šīm daļām, liek tām apvienoties un rezultātā daļas nevis attālinās viena no otras, bet pakāpeniski satuvinās, kopīgi veidojot arvien sarežģītākas nedzīvās, augu, dzīvnieciskās, cilvēciskās un pēc tam garīgās dabas sistēmas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Ja cilvēks sevi jūt „dienas baltajā gaismā” un viņam šķiet, ka viss viņa darbā ir brīnišķīgi, it kā viņš visu saprot, jūt, kā virzās uz priekšu savā sirdī un prātā, attīstās gluži kā mūsu pasaulē – tas netiek dēvēts par garīgo izaugsmi. Šī attīstība atrodas vien tajā pašā mūsu pasaules plaknē. Viņš var iemācīties no galvas visus rakstus un visu teoriju, taču tas nenozīmē garīgo virzīšanos uz priekšu.

Virzība uz priekšu notiek tieši tādos stāvokļos, kad cilvēks jūtas saputrojies, nomaldījies, izjūt bailes no notiekošā šajā pasaulē, tajā pašā pasaulīgajā plaknē, kurā pagaidām eksistē. Katrreiz tas norisinās tajā pakāpē, kurā viņš atrodas esošajā momentā. Kā rakstīts ķēniņa Dāvida Psalmos: „Tu noslēpi savu vaigu, un man kļuva bail”. Šādu stāvokli dēvē par tumsu.

Taču tieši tumsā cilvēks var sevi pārbaudīt, vai viņš ir spējīgs šajā tumsā saglabāt saikni ar Radītāju. Viņš nelūdz, lai tumsa izklīstu un viss noskaidrotos, kļūtu saprotams, iestātos miera un drošuma sajūta. Gluži otrādi, viņš priecājas, ka patlaban šajā tumsā viņam ir asa nepieciešamība „pielipināties” Radītājam. Viņš priecājas un pateicas par šo tumsu un vēlas tajā palikt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir lūgšana?

Atbilde: Lūgšana ir lūgums, kas raidīts Radītājam par to, lai man iedotu atdeves spēku. Pasaulē valda vispārējais atdeves spēks, uz tā turas pasaule. Šis spēks, kas dēvēts par Radītāju, Veidotāju, atrodas visa Universa pamatā. Ja es vēršos pie šī spēka, tad varu palūgt tikai atdeves spēku. Ko vēl citu tas var man dot?

Es lūdzu, lai šis spēks man pietuvinātos, tas ir, ar savu atdeves enerģiju vairāk mani ietekmētu. Taču tad, kad Radītājs sāk uz mani iedarboties ar savu atdevi, es varu uztvert šo spēku dažādi. Ja esmu tam gatavs un līdzinos Viņam ar savām īpašībām, tad jūtu Viņa pietuvināšanos kā labestīgu, man no tā ir labi. Turpretī, ja atrodos ar Viņu pretējās īpašībās, tad Viņa pietuvināšanos man uzskatu kā ļaunu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No priekšvārda Zoar Grāmatai: „Pirms izpelnīsimies pārvērst savu vēlmi baudīt saņemšanā atdeves dēļ, stingras slēdzenes aizslēdz vārtus, kas ved pie Radītāja, vārtus uz satuvināšanos, mūs attālinot no Radītāja.

Taču, ja mēs tos pārvarēsim, neļaujot tiem mazināt mīlestību mūsu sirdī, tad slēdzenes pārvēršas par ieejām, un tumsa pārvēršas gaismā, bet rūgtums pārvēršas saldmē. Par cik katra slēdzene ļauj mums sasniegt īpašu Radītāja vadības pakāpi un kļūst par ieeju uz Viņa izzināšanas pakāpieniem.”

Jebkurā savas dzīves notikumā jāredz tikai tie spēki, kas mūsos darbojas. Nav svarīgi, kādā virzienā tie darbojas, tie visi paredzēti pastumt mūs uz priekšu, lai mēs pietuvinātos Radītājam, lai mēs Viņu atklātu un Viņam „pielipinātos”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→