Kas viņš ir, ēzeļu dzinējs?
Zoar Grāmata, Priekšvārds „Ēzeļu dzinējs”, 85. p.: … Rabīns Elezars un rabīns Aba nokāpa no saviem ēzeļiem un noskūpstīja tos. Sacīja: „Cik liela gudrība ir tevī, taču tu dzen ēzeļus aiz mums! Kas tu esi?” Viņiem atbildēja: „Nejautājiet man, kas es esmu, bet dosimies tālāk un nodarbosimies ar Toru. Katrs sacīs savu gudrību, lai apmirdzētu mūsu ceļu”.
Ēzeļu dzinējs ir apkārtējā gaisma, kas atgriež pie avota. Kur ir starpība starp ēzeļu dzinēju un gaismu, kas vēlāk atklāsies? – Apkārtējā gaisma pārvērtīsies iekšējā. Tad, kad tā atklājas, tad kļūst saprotams, ka tā, pieņemsim, ir jehida gaisma. Turpretī līdz tam brīdim mēs nezinām, kādai pakāpei tuvojamies, kas ir mūsu pavadonis.
Ēzeļu dzinējs ir tā pati apkārtējā gaisma, kas pārceļ mūs, mūsu vēlmes avijut/ slāni, mūsu „ēzeļus” no pakāpes uz pakāpi.
No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 23.06.2013.
Jautājums: 
Gadās, ka cilvēks ir apveltīts ar kādu īpašu dvēseli, kas mudina viņu katru mirkli un liek turpināt darbu, neskatoties uz visu sirds apgrūtinājumu un jucekli. Taču, ja tas nenotiek, tad vienīgā iespēja noturēties uz šī ceļa – atrasties stiprā vidē, kas neļaus viņam aizbēgt un apbruņos ar ieradumiem, kas palīdzēs atgriezties pie pareizas dzīves.
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 4. p.: Radītājs Pats uzliek cilvēka roku uz labu likteni, kas dod viņam baudu un prieku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un mocību un kurai nav satura.
„Dzirdētais” (Šamati), 225. raksts: Nav iespējams pacelt sevi virs savas vides. Tāpēc cilvēkam ir jāsaņem no tuvāko apkārtnes. Nav viņam cita padoma, izņemot vienu – iet Toras un lielu pūliņu ceļu. Tāpēc, ja cilvēks izvēlas sev labu sabiedrību, viņš iegūst laiku un ietaupa pūles, par cik tiecas savas sabiedrības pēdās.
Visas kabalas grāmatas tiek dēvētas par Toras grāmatām, tāpēc ka tās uzrakstītas, vadoties no garīgās izzināšanas, kuru sasnieguši cilvēki, kas atrodas aiz robežas, kas atdala no mums garīgo pasauli. Viņi šīs grāmatas ir sarakstījuši. Vienīgais, kas tev ir vajadzīgs – rast no šīm grāmatām tajās esošo brīnumaino spēku.
Bāls Sulams, TES, 8. daļa „Iekšējais vērojums”, 88. p.: Viss mūsu uzdevums ir no jauna atklāt un pacelt augšup visas tās dvēseles, kas atdalījās no kopīgās Ādama Rišona dvēseles un nokrita nešķistībā, – līdz novedīsim tās pie sākotnējās saknes, kurā tās atradās pirms grēka ar Atzīšanas koku.
Zoar Grāmata, nodaļa „Vayeira”, 453. p.: Cilvēks tika radīts visā ļaunumā un zemiskumā. Kā sacīts: „Cilvēks dzimst līdzīgs mežonīgam ēzelim”. Visi ķermeņa orgāni, jūtas un īpašības un pie tam domas kalpo viņam tikai ļauniem nolūkiem un zemiskumam visas dienas garumā.
Lai labotos, paredzēts noteikts laiks: „6000” gadu, – proti, ja vienkārši sekot kalendāram. 6000 gadu laikā mums jāpabeidz sava labošanās, taču mēs to varam pabeigt daudz agrāk, sagatavojoties. Tādā gadījumā tas tiks dēvēts par gaismas ceļu un „laika paātrinājumu” (ahišena), tā vietā, lai ietu dabisko attīstības ceļu (beito), ciešanu ceļu.