Manā dzīvē pietiek problēmu. Dažkārt pat liekas – viss apnicis, pazudusi apetīte pret visu.
Visu dzivniecisko un laicīgopagaidām vajag atlikt malā, un priekš sevis noskaidrot galveno: kāda šobrīd ir mana mijiedarbība, attiecības ar mani apkārtējiem?
Es viņus ienīstu, man nav nekādas daļas gar viņiem, lai kaut caur zemi izkrīt… Negācija, vērsta pret apkārtējiem – tas arī ir mans ļaunais sākums.
Tas ir cēlies no sašķelšanās: kādreiz mēs bijām apvienoti, bet tagad, gluži pretēji, atklājam pilnīgu atšķirtību. Šis atklājums ir ārkārtīgi svarīgs, tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā iztēloties sev cilvēka dzīvi garīgajā pasaulē – pilnīgi bez ciešanām?
Atbilde: Mēs neesam spējīgi to iedomāties, jo jebkura mūsu iztēle būs egoistiska.
Garīgā iztēle – tas nozīmē atrast baudu un pacilātību atdevē, mīlestībā pret tuvāko.
Bet nevis tādēļ, lai saņemtu no tā baudu un mieru! Bet gan cēluma un īpašas vērtības dēļ par pašu šo darbību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Šemot’, 333.p.: Lejā slavinošie dziedājumu tiek dēvēti par “levitiem”, jo viņi piekļaujas “nilvim”, savienojoties augšā kā viens veselums.
Un vēl tādēļ, ka tam, kurš klausās dziedājumu, dvēsele piekļaujas augstākajam, savienojoties augšienē ar Radītāju…
Dziedājums – Hohmas gaismas atklāšana Hasadim gaismā – vislielākā atklāšana, kāda var būt. “Augstā dziesma” – tā ir radījuma saplūsmes, saiknes, savienošanās augstums ar Radītāju.
Visi Psalmi – tie ir dziedājumi, kurus ķēniņš Dāvids (Malhut) atklāja vidējā līnijā, gaismas Hohma atklāšana Hasadim gaismā. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Jūs sakāt, ka kabala ļauj cilvēkam sasniegt mūžīgo dzīvi. Bet mēs redzam, ka kabalisti arī mirst. Kā tad tā?
Atbilde: Kabalists mirst tikai tavās acīs, jo tu neredzi viņa kā kabalista dzīvi. Tu redzi tikai viņa daļu – dzīvniecisko ķermeni, kurš, protams, nomirs kā jebkurš cits dzīvnieks.
Mūžīgi dzīvo viņa dievišķā, garīgā daļa, kuru viņš sevī attīstīja. Tajā mirklī, kad viņš to iegūst, tā sāk viņam piederēt un sniedz viņam mūžīgās pastāvēšanas sajūtu. Mūžīga ir atdeves īpašība, kuru viņš ieguvis, vēlme dot. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa Mecora, 9.p.: Bet kurš nav atmodinājis savu garu darbam sava Pavēlnieka labā – ar kādu vaigu viņš vērsīsies sava Ķēniņa priekšā, kad ierosinās pret viņu tiesu (viņu cels ar triecieniem un ciešanām, lai viņā mostos jautājums: „Kādēļ es dzīvoju? Kāpēc? Kur ir Radītājs?! Jāatrod taču kaut kas man savā dzīvē!”) un iekals važās, tas ir, apcietinās viņu, lai atvestu uz tiesu un neatradīsies viņam nopelnu, lai sevi glābtu? Jo ir sacīts: „Un kā putni, kas nokļuvuši cilpā, – līdzīgi tiem tiek notverti cilvēki”. Un pirms atstāj cilvēks šo pasauli, ar cik daudzām tiesām tiek notiesāta dvēsele ar ķermeni, pirms tie atdalās viens no otra. Un nav kam to izsekot. Gaisma atstāj vēlmi (kli), un tā mirst.

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Katrā stāvoklī mums ir divas līnijas: Radītājs un radījums, atdeve un saņemšana.
Šīs divas līnijas pretējas viena otrai – nav iespējams rast nekādu saikni starp tām. Un jo vairāk virzamies uz priekšu, jo tālāk viena no otras šķiras šīs līnijas.
Vidējā līnija, kura izstiepjas starp tām, tā nav to savienojums. Šīs divas līnijas nonāk līdz pašai lejai, bet vidējā līnija sākas augstāk, augstākajā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Šodien cilvēce ļoti pietuvinājusies iziešanai no Ēģiptes. Vairums cilvēku sajūt revīzijas nepieciešamību, dzīves vērtību un jaunu prioritāšu izvērtēšanu.
Katram cilvēkam jāveic savs personīgais aprēķins – kādēļ viņš dzīvo un kāpēc. Protams, dzīvē ir situācijas, kad cīņa par eksistenci, par izdzīvošanu apslāpē šos jautājumus.
Jo jautājums par dzīves jēgu parasti rodas, kad cilvēks jūt, ka sasniedzis “visu” šajā dzīvē, nav svarīgi, kādā līmenī un jautājums, kurš paceļas viņā, – augstāks par šo dzīvi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Bo”, 179.p.: Tam seko bauslis – izteikt slavināšanu par iziešanu no Ēģiptes un pārņemtais ar prieku par šo stāstu priecāsies ar Šhinu nakošajā pasaulē.
Un tas – prieks no visām pusēm: tā, kā cilvēks priecājas sava Kunga priekšā, bet Radītājs priecājas par viņa stāstu.
Bauslis – tā ir Radītāja pavēle, dabas likums, cilvēka pienākums.
Radītājs – tā ir daba, tas ir, dabā paredzēts, ka tad, kad izejam no egoisma uz atdeves īpašībām, mums “jāizstāsta” par iziešanu no Ēģiptes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda loģika ir jēdzienā – “ticība augstāka par zināšanām”?
Atbilde: “Ticība augstāka par zināšanām” – augstākā loģika. Zemākā loģika, – tas ir, kad es skatos uz pasauli ar savu prātu un jūtām – un tā eksistēju.
Bet tādā veidā es virzos pa plakni tikai savā līmenī un nekad nespēšu pacelties augšup.
Tas tiek dēvēts “ticība zemāk par zināšanām” vai “ticība kā zināšanas” – ticība, atdeves īpašība, kura nav augstāka par zināšanām, nenosaka manu rīcību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Haei Sāra”, 41.p.: Jo tādi ir Radītāja ceļi: ja viņš dod cilvēkam bagātību, tad tam nolūkam, lai dotu pasaulei iztiku un izpildītu baušļus. Ja cilvēks to nav darījis, bet kļuvis lepns par savu bagātību, tad ar to arī tiks pieveikts, kā sacīts: “Bagātība, kura turēta par nelaimi savam īpašniekam”.
… Tāpat notika, kad Radītājs viņiem deva no augstāko labumu skaistuma Adam Rišon. Viņš to deva, lai viņi ievērotu Viņa baušļus un pildītu Viņa gribu. Bet viņi to nedarīja un kļuva lepni. Tad ar to pašu skaistumu, ar kuru bija svētīti, viņi tika arī sakauti.
Tādējādi cilvēkam, kurš vaimanā: “Kapēc Radītājs tā izturas pret mani!”, jāsaprot, ka viņš pats nodara sev ļaunumu.
Mēs paši sevi šaustām – ar to, ka nepareizi izmantojam iespējas, kuras mums devis Radītājs, lai virzītu mūs augšup.
Mēs paklūpam uz tām pašām iespējām, krītam lejup – un tad šaustām paši sevi.
Par to arī runā Zoar: “… ar to pašu skaistumu, ar kuru bija svētīti, tad arī tika sakauti”.

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→