Category Archives: Ikdienas nodarbība

Kādreiz tu atcerēsies katru vārdu

“Šamati” rakstus Bāls Sulams neuzrakstīja kā darbus, kuros rakstītājs pārbauda katru vārdu.
Tās ir viņa sarunas kopējo maltīšu laikā un sapulcēs ar skolniekiem, kuras Rabašs (viņa dēls un pirmais skolnieks) klausījās un pēc tam iznākot ārpusē pierakstīja.
Bāls Sulams neatļāva neko pierakstīt viņa klatbūtnē – un nodarbībās arī nē! Tāda pieeja pastāvēja visā Kabalas vēstures laikā, līdz pat mūsdienām.
No paaudzes paaudzē neviens no kabalistiem nekad nepierakstīja nevienu vārdu nodarbību laikā. Bija aizliegts rakstīt!
Jo skolnieks saņēma “mutisko” Toru, no skolotāja “mutes”. Viņš uztvēra attiecīgi tam, ko dzirdēja un asimilēja. (vairāk…)

Bezgalīgas baudas patents

Jautājums: Ko nozīmē “saņemt no Radītāja, lai sniegtu Viņam baudu”? Par ko iet runa?
Atbilde: Bāls Sulams to skaidro “Kabalas zinātnes ievadā” piemērā par viesi un Saimnieku.
Viesis atnāk pie Saimnieka. Saimnieks tam uzklājis galdu, jo bezgalīgi mīl viesi, bez jebkādiem aprēķiniem un vēlas viņam sagādāt baudu.
Viesis jūt, kā Saimnieks viņu mīl un vēlas sniegt baudu. Bet pēkšņi viesis sajūt tādu kaunu, ka neko nespēj saņemt no Saimnieka. (vairāk…)

Dvēseles un ķermeņa tiesas

Zoar, nodaļa “Mecora”, 10.p.: Kad pienāk dvēseles no ķermeņa atdalīšanās laiks, dvēsele neiziet no ķermeņa, kamēr neatklāsies tam Šhina.
Tad dvēsele, Šhinas prieka un labvēlības rezultātā, iznāk no ķermeņa tai pretim. Ja cilvēks taisnprātīgs, tad viņš savienojas, sevi sastiprinot ar to.

Viņš paceļas uz augstāku pakāpi. Norisinās iepriekšējā pakāpiena izzušana un pacelšanās uz nākamo.
Bet ja nē – Šhina aiziet no tā, bet dvēsele paliek un gauži sēro par šķiršanos no ķermeņa. (vairāk…)

Radītājs ir tuvs salauztām sirdīm…

Zoar, nodaļa „Vaera”, 510.p.: „Un Viņa vaiga eņģelis tos izglāba”. Jo Viņš atrodas ar tiem visās viņu bēdās, jo sākumā sacīts: „Katrā nelaimē Viņš tos atbalstīja”. … Kad Israel atrodas trimdā, Šhina arī [atrodas] ar tiem trimdā, kā sacīts: „Un atgriezīsies Radītājs, tavu gūstekņu tavs Elokim un kļūs tev žēlīgs”.
Radītājs var būt kopā ar radījumiem tikai bēdās un trimdā. Jo citādi lepnums, ego, vēlmes slānis baudīt atdala viņus. (vairāk…)

Strauts, kurš apūdeņo dvēseles

Zoar, nodaļa „Vaera”, 424.p.:… Radītāja darbu auglis nāk no tās pašas upes, kura sākas un iztek no Ēdenes, tas ir, Zeir Anpina un tas – taisno cilvēku dvēseles. Un tā ir veiksme (mazal), kad visas labās svētības un svētītie lieti tek (nozlim) no tās un no turienes iziet.
Kā sacīts: „Lai apūdeņotu dārzu”, jo tā līst (mezil) un apūdeņo no augšas uz leju, jo dēli ir atkarīgi no šīs veiksmes (mazal) un ne no kā cita…

Visi mūsu pacelšanās un labošanās pakāpieni ir atkarīgi no „veiksmes” (mazal) – gaismām, kuras nonāk no augšienes „pa lāsēm”, viena aiz otras, kuras sūcas caur Arih Anpina bārdu, no viņa galvas. Un par cik tās nāk ar pārtraukumiem, mums ir iespēja izlabot sevi. (vairāk…)

Viss relatīvs, pat trimda un atbrīvošana

Trimda un atbrīvošana – tās ir relatīvas lietas – viss atkarīgs no tā, no kurienes un kur tu nokriti.
Lai sajustu, ka atrodos trimdā un esmu atrauts no garīgā, nepieciešams just garīgo un just, ka esi atdalīts no tā.
Bet ja cilvēks nejūt to, no kā atdalīts – tad tas netiek dēvēts par trimdu, jo no kurienes tad viņš izraidīts?
Babilonijas trimda pēc garīgā augstuma bija augstāka par stāvokli iziešana no Ēģiptes. Un tomēr tas tiek dēvēts par trimdu, jo radīja milzīgas ciešanas. (vairāk…)