Sastapa cilvēks viņu klaiņojošu laukā un jautāja: “Ko tu meklē?” Viņš atbildēja: “Es meklēju savus brāļus, saki man, kur viņi gana?”
Cilvēks, kurš nomaldījies no ceļa, apmaldījies šajā dzīves laukā, nespēj turpināt tā dzīvot tālāk – meklē padomu un tādus kā viņš, brāļus. (vairāk…)
“Par mīlestību pret biedriem”
1. Kādēļ man vajadzīga mīlestība pret biedriem?
Mīlestība pret biedriem – tā ir saikne starp dvēselēm.
“Es” – tā ir mana dvēsele, “biedrs” – tā ir sveša dvēsele, bet “mīlestība” – tā ir tāda saikne starp mums, kad viņš kļūst man, bet es viņam svarīgāks nekā katrs sev pašam. Man jāsajūt viņa vēlmes sev tuvāk par savām – tas tiek dēvēts par mīlestību pret tuvāko kā pret sevi pašu. Bet tā nav mūsu pasaules materiālo vēlmju sajūta un to apkalpošana, bet mūsu vēlmju savienojums sasniegt Radītāju. (vairāk…)
Zoar Grāmata atklājās tikai mūsdienās, jo savā attīstībā esam izgājuši nedzīvo, augu, dzīvnieku līmeņus un sasnieguši cilvēka līmeni (cilvēks, “adam” – no vārda “edome”, līdzīgs Radītājam). Tāpēc mūsdienās mēs sajūtam krīzi, bezpalīdzību, izmisumu un vilšanos mūsu dzīvē.Tāpēc atklājas Zoar Grāmata, lai mēs varētu realizēt mūsu labošanos – sasniegt tādu pašu saiknes sistēmu starp mums, kā Bezgalības Malhutā, kur visi esam saistīti vienā veselumā. (vairāk…)
Studējot kabalu mēs nonākam kontaktā ar pašu gaismu.
Jo savienojoties ar tiem, kuri vēlas sasniegt to pašu mērķi un mācoties kopā, mēs aktīvi iekļaujamies Bezgalības pasaules Malhutā, kur visi cilvēki atrodas savā iekšējā vienotībā kā viens veselums.
Bet ņemot vērā, ka mēs vēlamies eksistēt tādā stāvoklī aktīvi, mēs pievelkam pie sevis no šī absolūtā stāvokļa slēpto gaismu – un ar to paātrinām savu garīgo attīstību.
Tas tiek dēvēts kļūt par Isra-el – par tiem, kuri tiecas “taisni pie Radītāja”, kurš “paātrina laiku”, ar savām mācībām pats pievelk pie sevis gaismu un liek tai atklāties. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaikra”, 87. p.: Ņemot vērā, ka Tora iznāca no Binas, pirmās bauslības arī tika uzrakstītas no Binas. Sacīts: “ierakstīts bauslībās”. Lasi nevis ierakstīts (harut), bet brīvība (herut). Tā ir īsta brīvība, jo demonstrē vietu, no kuras atkarīga visa brīvība. Jo brīvība no visiem nesķīstajiem spēkiem tiek sasniegta tikai ar Binas gaismu palīdzību. Torā nav apstrīdamas lietas, kur viss nenonāktu līdz vienai vietai – līdz Malhut un nenonāktu līdz vienam avotam – Jesodam. (vairāk…)
Zoar, nodaļa Vaikra, 20. p.: … Viens valdnieks ielikts vārtos no ārpuses un viņa vārds – Gabriels un kopā ar viņu – divpadsmit valdnieki, kuri atrodas viņam apkārt, – “trīs”, “trīs” katrā pusē no četrām pusēm. Apakšējie kopējie rati (merkava), tas ir divpadsmit: Mihaels-Gabriels-Uriels-Rafaels, katrā no tiem trīs līnijas, HAGAT, kopā – divpadsmit. Un savukārt ir divpadsmit katrā no tiem…
Katrs radījums garīgajā sastāv no 12 daļām. Jebkuram pašam mazākajam elementam un visai garīgajai realitātei ir viena un tā pati uzbūve un tās pašas īpašības. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Behukotai”, 5. p.: …Un kā nepieciešams atmodināt augstāko svētību ar darbību un valodu, tāpat tiem, kas nāk no nešķīstās puses, jāatmodina sava puse – ar darbību un izteikšanu vārdos.
Un neskatoties uz to, ka Bilams bija vislielākais burvis pasaulē, Balaks bija vēl lielāks burvis par viņu. Jo burvestībās Balaks bija visdižākais no viedajiem.
Ko tas nozīmē, kādēļ man atmodināt nešķīsto pusi ar darbībām un runām?! Vai nav labāk klusēt un neko nedarīt, lai nemodinātu šos suņus? (vairāk…)
Ja pasaulē notiek kaut kāds ļaunums, – tas nozīmē, ka mums pagaidām neizdodas izlabot pasauli. Ja cilvēki vēl joprojām plāno karus, postījumus un teroru, noniecina viens otru, melo viens otram, tiecas ar jebkuriem līdzekļiem nopelnīt uz citu rēķina, – tas nozīmē, ka mēs nelabojam pasauli. Jo, ja gaisma starotu vairāk, tas nevarētu notikt. Cilvēks nebūtu spējīgs tā rīkoties, daba nedzīvajā, augu un dzīvnieku līmeņos nenestu mums tādus nevēlamus “pārsteigumus”. Mēs eksistējam visaptverošajā dabā, bet līdzsvars ar to atkarīgs no mums, no cilvēka līmeņa. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaera”, 126. p.: Sākumā rabīns Aha nodomāja, ka pilsētā sērga un tādēļ vajadzīga lūgšana, lai atgrieztu Nukvu žēlsirdības īpašībā. Un tāpēc viņš sacīja, ka viņiem vajag lūgt.
Bet kad viņš izdzirdēja par masu nāvēm, tas ir, kad viņam pateica, ka tāds un tāds ir miruši, bet tāds un tāds ir tuvu miršanai, tad viņš ieraudzīja, ka tā ir epidēmija.
Bet pret epidēmiju lūgšana veltīga, jo nespēs palīdzēt “saldinātā” žēlsirdības īpašība, jo nepieciešama tieši kvēpināšana, lai atklātu tajā vidējo līniju un iekļautu līnijas vienu otrā.
“Sērga” un “epidēmija”, kad vairums “miruši” un atrodas “tuvu miršanai” – šīs ir sajūtas cilvēka iekšienē, kurš jūt sevī daudzveidīgas īpašības un redz, cik lielā mērā ir neizlabots.
Bet ar šo “epidēmiju” cīnās tieši viedais cilvēkā, īpašā “rabīna Ahas” īpašība. (vairāk…)
Jautājums: Kas ir gaisma, kas atgriež pie avota? Vai tas ir kāds mistisks spēks?
Atbilde: Apkārtējā gaisma – tā ir augstākā gaisma, kura atrodas mūsu savstarpējā savienībā.
Bet katrs no mums patreiz nejūt savu saikni ar citiem, ir nošķirts no tiem, atrodoties it kā sapnī, bezsamaņas stāvoklī.
Tas nesajūt savu izlaboto stāvokli. Jo esam saistīti viens ar otru, bet man it kā iesita pa galvu un es zaudēju samaņu, zaudējot šīs saiknes sajūtu. (vairāk…)