Kabalas grāmatas stāsta par mūsu nākošajiem stāvokļiem, kuri mums sevī jāatklāj, dēvējot tos pasauļu, sfirot, parcufim vārdos… Ja mēs līdzās tam apvienosim savas vēlmes, tad sajutīsim nepieciešamību laboties, kura izsauks gaismas iedarbību un gaisma piešķirs mūsu vēlmei atdeves nolūku, un mēs sasniegsim sajūtas, kuras apraksta kabalisti. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 55. p.: Jo cilvēka piesātinājums ir Radītājam smags darbs, tāpat kā Sarkanās jūras pārdalīšana. Jo pasaules piesātināšana (lejup nāk) no augšienes, no Zeir Anpin, no ekrāna de-hirik vidējā līnijā. Jo: “Dēli, dzīvība un piesātinājums, – lieta, kura atkarīga nevis no nopelniem, bet lieta, kura atkarīga no mazal (veiksmes)”. Un tāpēc pasaules piesātinājums Viņam ir smags darbs, jo tā ir lieta, kas atkarīga no mazal, no kuras nāk dēli, dzīvība un piesātinājums.
Un tāpēc pasaules piesātinājums Viņam ir smags darbs, jo Viņam tā nepieder līdz tam brīdim, kad tiek svētīts no mazal.
Veiksme (mazal) nozīmē “tekošā” (nozeļ) un nozīmē augstāko pārpilnību lejup nākošu pa lāsēm, kas nelīst nepārtrauktā plūsmā mūsu aprobežotības dēļ, kura liedz saņemt vairāk. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 120. p.: …Un sacīts: “Es nolaidīšos kopā ar tevi Ēģiptē”, – tas ir, Šhina nolaidās kopā ar viņu trimdā. Un jebkurā vietā, kurā Israēls attālinās trimdā, attālinās kopā ar tiem trimdā arī Šhina. Citādi tā nav trimda. Jo trimda nozīmē, ka tu sajūti apslēptību. Tu jūti, ka šeit ir garīgais, Radītājs un sajūti Viņa pretējo pusi. Tā staro tev tā, ka tu jūti Radītāja klātesamību, kura tev apslēpta. Tad to dēvē par trimdu. Ja nav sajūtas, ka Radītājs tev apslēpts, – tā nav trimda. Viņš tev vienkārši neeksistē, tu atrodies zemāk par garīgo līmeni. Trimda – tā arī ir garīgā sajūta, augstāka par mūsu pasaules līmeni. Tādējādi par ikdienišķiem cilvēkiem eksistējošiem mūsu pasaulē nevar sacīt, ka tie atrodas trimdā. Bet ja es zinu, ka šeit jābūt kaut kam garīgam, man ir tāda sajūta un es kaut kādā veidā esmu pazīstams ar to, kas apslēpts, – tad to dēvē par apslēptību un es atrodos trimdā. Tā ir saikne, bet tikai tās pretējā puse, kura man staro melnā, bet ne baltā gaismā. Tāpēc “Israēls Ēģiptē” – tā ir garīgā pakāpe. Tiem ir gaisma, īpašs starojums, tie nav atrauti no garīgā. Tajā pašā laikā mēs “līdzināmies dzīvnieciskiem mirstīgajiem”, jo mums nav nekādas trimdas sajūtas. Patreiz ar Zoar Grāmatas lasīšanas palīdzību, pakāpeniski mostoties no mūsu dzīvnieciskās eksistences, mēs sākam nedaudz sajust, ka atrodamies trimdā. Pacelties līdz trimdas līmenim nav viegli – tas nozīmē patiešām sajust apslēptību, tieksmi, vēlmi pēc garīgā, kaut kādā veidā atpazīt to no tumsas, tieši Kas ir apslēpts no tevis, ar kā palīdzību tu vari Viņam pieķerties. Trimda – tā ir garīgā pakāpe, tās pašas atklāsmes pakāpes pretējā puse. Pretējās puses sajūta, darbs tajā – tā ir Radītāja darba daļa.
Zoar, nedēļas nodaļas “Hukat” (Chukat), 1. d., īss saturs: Israēla tauta turpina savus klejojumus tuksnesī un nonāk Kadešā, kas atrodas Cin tuksnesī, kur tauta sāk sūroties par ūdens trūkumu. Mozus un Ārons vēršas pie Radītāja pēc padoma un Viņš norāda tiem: palūgt klintij visas tautas acu priekšā, lai tā dod tiem ūdeni. Bet tā vietā, lai lūgtu klintij, viņi sit pa to. Tas izraisa Radītāja dusmas un Viņš pasludina Savu spriedumu par to, ka tiem tuksnesī ir jāmirst un nav jāatrodas starp tiem, kuri ievedīs tautu Israēla zemē.
Jautājums: Ja Radītājs dod mums punktu sirdī un Pats mūs izved cauri visiem stāvokļiem, tad kāpēc Viņš dusmojas?
Atbilde: Protams, Radītājs jau sākotnēji rada mums visas šīs problēmas. Viņš uz katra soļa liek mums priekšā šķēršļus un neviens cits. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 51. p.: …Nukva līdzinās nopulētam spogulim, kurš paredzēts tam, lai atspoguļotu nevis personīgo formu, bet tikai citu formas – to, kuri tajā lūkojas vai stāv iepretim tam.
Un vēl tā līdzinās spogulim tāpēc, ka viss spoguļstikla efekts slēpjas tā nespodrajā slānī otrajā pusē, kurš izstaro gaismas starus atgriezeniski. Bet ja spogulis būtu caurspīdīgs, tad nekāda forma forma tajā nebūtu redzama.
Tāpat arī viss Nukvas spēks slēpjas tās ekrānā, kurš liek šķēršļus tās gaismas starojumam uz leju. Un ja nebūtu šī ekrāna, tad tajā nebūtu nekādas gaismas.
Mēs lasām Zoar Grāmatu – un nesaprotam, lasām – un nesajūtam. Rezultātā mums jānonāk pie tāda stāvokļa, kad jautājums: “Bet kādēļ?!” novedīs mūs līdz izmisumam, vilšanās, iekšējam sprādzienam un apziņai, ka mums nav citas izvēles – tikai apvienoties un šajā iekšējā vienotībā atklāt, par ko tiek runāts Zoar Grāmatā. (vairāk…)
Jautājums: Ja izvēlēties starp trīs laika periodiem: pirms kongresa, kongresa laikā un pēc kongresa – kuru Jūs ieteiktu kā visefektīvāko?
Atbilde: Nav iespējams viens periods bez otra. Ja kongresa laikā es neesmu saņēmis lielu iedvesmu, ja pēc kongresa es nepiedzīvošu kritienu – man nebūs kam pāri pacelties un nebūs spēku lai paceltos. Bet tā taču ir pacelšanās nākošajā pakāpē. Katra pacelšanās ir balstīta uz
1) spēka iegūšanu no apkārtējiem (mērķa, Radītāja diženums – kongresa laikā),
2) jaunu egoistisku vēlmju atklāšanu (kritienā – uzreiz pēc kongresa) un
3) pūliņiem – pacelties ar iegūtajiem spēkiem pār iegūtajām vēlmēm (pēc iespējas ātrāk intensīvāk tuvināties, iekļauties darbu rutīnā, gatavoties nākamajam kongresam). (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 126. p.: Ir debess velve pāri debess velvei, bet šī debess velve valda pār tām. Tas ir, trīs debess velves, kur labā un kreisā atrodas viena pāri otrai, bet vidējā debess velve valda pār tām, saskaņojot tās un iekļaujot vienu otrā.
…”Un zem šīs velves izplesti to spārni” – jo visas tās valda pār to, par ko norīkotas.
Jo vidējā līnija dara reālu abu to starojumu, tas ir, labā staro no augšas lejup, bet kreisā – no lejas augšup. Un tādējādi labais spārns līdzsvarots ar kreiso spārnu…
Kā iespējams izmērīt, vai labā un kreisā līnija ir vienlīdzīgas? Pēc skaita, svara, pēc spēka?
Tās ir pilnīgi atšķirīgas īpašības.
Mums nav nekādas iespējas novērtēt to atbilstoši kaut kādam ārējam mērījumu parametram kā mūsu pasaulē.
“Vienlīdzīgi” – nozīmē, ka tie papildina viens otru tādā veidā, ka katra no tām dod otrai visu nepieciešamo.
Hasadim, kas nāk no labās līnijas, pilnībā papildina Hohmu kreisajā līnijā. Bet Hohma staro iekš Hasadim tik lielā mērā, cik vien spēj. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc “Desmit Sfirotu Mācības priekšvārdā” 55. p. rakstīts, ka cilvēks, kurš sasniedzis tiešās vadības augstumus, proti, Radītāja atklāsmi, pārliecināts, ka nekad vairs negrēkos?
Atbilde: Cilvēks pārliecināts, ka vairs negrēkos, tāpēc ka ir izlabojis visas savas saņemošās vēlmes ar ekrānu un atstaroto gaismu, pacēlies pāri tām un tagad var virzīties tālāk.
Viņam nepieciešams “Radītāja apstiprinājums”, lai noteiktu, vai viņš ir izlabojies, lai turpmāk sāktu strādāt ar savām saņemošajām vēlmēm un izmantotu tās saņemšanai atdeves dēļ. (vairāk…)
Jautājums: Ja visu notiekošo manā ikdienas dzīvē es sāku sajust iekšienē – vai tā ir zīme, ka virzos uz priekšu Zoar Grāmatas lasīšanas rezultātā?
Atbilde: Nē. Kad es lasu Zoar Grāmatu, man neeksistē nekāda ikdienas dzīve. Man ir dvēseles iedīglis – punkts sirdī un patreiz es atrodos ar to augstākajā sistēmā, par kuru stāsta Zoar.
Kā lai savienoju ar šo sīko punktiņu, kurā nekā nav, jutekliski un racionāli visas šīs īpašības – trīs līnijas, pacelšanās un nolaišanās, garīgās darbības? (vairāk…)
Jautājums: Kas ir radījums, par kuru pastāvīgi tiek runāts kabalā?
Vai mēs esam radījumi, vai nē? Ar ko sākas radījums – tā ir īpaša vēlme, īpašs stāvoklis?
Piemēram, govs, kaķis, suns – tie ir radījumi vai nē? Jo viņi it kā eksistē, bet viņiem nepiemīt nekāda gribas brīvība – vai nebrīva būtne arī tiek dēvēta par radījumu?
Bet tad sanāk, ka dzelzs veidnis – arī radījums? Bet ja radījums – tas ir tikai tas, kam piemīt brīvība, tad kas mēs par radījumiem?
Varbūt radījums – tas ir tikai tas, kurš zina Radītāju, kontaktējas ar Viņu, savstarpēji dod viens otram? Tas ir, radījums – tas ir Radītāja līdzības mērs?
Atbilde: Radītājs un radījums eksistē kopā, vienā vēlmē. Radījums dod Radītājam, bet Radītājs – radījumam.
Radītājs lemj un radījums lemj – tātad, radījums eksistē, ja sajūt Radītāju un ir lielāks vai mazāks radījums atbilstoši Radītāja sajušanas mēram, tas ir, mērā, kādā līdzinās Viņam. (vairāk…)