Garīgā reklāma
Posted on 13 augusts, 2010
Mēs esam veidoti no materiāla „vēlme baudīt”, un tādēļ, lai veiktu jebkuru darbību, fizisku vai mentālu, mums nepieciešama enerģija „baudas” veidā. Citiem vārdiem sakot, mūsu pasaulē nekas nekustas bez egoistiska stimula. Apzināti vai neapzināti, mēs visu izsveram savā „vēlmē baudīt”, un šīs vēlmes vērtējumā katra lieta iegūst „savas” īpašības: krāsu, svaru, augstumu, attālumu.
Lai veiksmīgi darbotos šajā pasaulē, ir nepieciešama pareiza vērtību skala jeb pareiza „vēlmes baudīt” iestatīšana – to mēs mācām saviem bērniem: tiekties pēc labā un vairīties no kaitīgā. Attālināties no ļaunā nozīmē, kad nav enerģijas tā labā strādāt. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Leh-Leha” (Lech-Lecha), 158.-159. p.: Nefeš – tā ir zemākā atmoda, kura saplūst ar ķermeni. Līdzīgi sveces gaismai, kurā zemākā, melnā, gaisma saplūst ar degli… un kļūst par troni augstākajai baltai gaismai, stāvošai pār to, kura atbilst gaismai ruah. Bet baltā gaisma kļūst par troni slēptajai gaismai, kura nav redzama un par kuras eksistenci nav zināms. Un tā atbilst nešama. Tieši tāpat it visā absolūts cilvēks, kuram arī ir trīs gaismas, viena pāri otrai, kā augstāk sacīts par sveces gaismu – nefeš, ruah, nešama.
Zoar, nodaļa “Leh-Leha” (Lech-Lecha), 211. p.: Radītājs radīja septiņas debess velves augšienē un tas – pasaules Acilut ZAT (7 sfirot): HaGaT NeHIM. Un tās visas, – lai izzinātu Radītāja diženumu. Un viss tikai ar vienu nolūku, lai pavēstītu mums par augstākās gribas noslēpumu. Kāpēc sfirot tiek dēvētas par debess velvēm? – Debess velve – tas ir ekrāns. Bet pastāv vairums ekrānu veidu. Ja tas ir ekrāns, kurš atdala pakāpienus, tad dēvējam to “debess velve”.
Zoar – tā ir galvenā kabalas grāmata. Rakstīts, ka nav burvīgākas, slēptākas, vilinošākas un nesaprotamākas grāmatas kā Zoar. Tas patiešām tā ir. Zoar Grāmatu atklāj divos etapos. Vispirms man nepieciešams pareizs skatiens grāmatā, tas ir, sevis paša, lasītāja labošanās. Lai to lasītu, man nepieciešamas nevis parastas brilles, bet pilnīgi citas – kurās es atpazīšu tajā garīgās parādības. Vispirmā kārtā man jāiegūst garīgie uztveres orgāni (kelim). Tad grāmata man atklāsies, tas patiešām būs “Zoar” – “Starojums”, kuru pirms 18 gadsimtiem atklāja un aprakstīja šīs Grāmatas autori. Kabalisti izzina, ka augstākā gaisma radīja vēlmi baudīt un deva tai spēku “saņemt” (baudu). 
Zoar, nodaļa „Leh-Leha” (Lech-Lecha), 153. p.: Nefeš, ruah – tās nav divas atsevišķas pakāpes, bet viena pakāpe. Ir divas pakāpes, kuras savienotas kopā un vēl viena augstākā, kura valda pār tām un saplūst ar tām, bet tās – saplūst ar to, dēvētu „nešama”. Zoar mums stāsta, kā pēc pirmā garīgā kontakta sasniegšanas mēs pēc tam pastiprinām šo saikni, un redzam tajā nākošās saiknes izpausmes.
No Bāla Sulama 26. vēstules, “Gudrības augļi”: “Zelta zvaniņš un granātkoks gar mantijas apakšmalu, un dzirdama skaņa, kad Virspriesteris ienāks svētnīcā”. Vārds “efod” (Virspriestera drānas) izceļas no vārdiem “Kur šeit atrodas durvis?” Jo tur, kur ir durvis, tur atrodas ieeja, pat ja tā slēgta. Materiālajā pasaulē var redzēt aizvērtas durvis, aizvērtu ieeju, turpretim garīgajā redzama tikai atvērta ieeja. To ieraudzīt var tikai pateicoties absolūtai ticībai: tad kļūst redzamas durvis – un tajā pašā mirklī tās pārvēršas par ieeju. Tajā mirklī, kad cilvēks sasniedz absolūtu ticību, tas ir, pilnu atdeves mēru, viņam atveras ieeja un durvis kā viens veselums. Bet mirkli iepriekš viņš neko neredzēja: ne durvis, ne ieeju – un pēkšņi tās atverās. Vai durvis iepriekš eksistēja vai nē?! Tās nebija, jo tā pati īpašība, kuru viņš tagad saņēma, arī pārvēršas par ieeju un par durvīm, ļaujot viņam ieiet. 
Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 7. p.: “Tās abas greznojas un staro, un kļūst par trijām” – HAGAT, pateicoties vidējai līnijai, kura tās savienoja. Tādējādi “trīs ieiet vienā” – jo vidējā līnija, Tiferet, saņem pati un izplatās atsevišķi citās trijās līnijās, NEHI. “Jo pilnu mēru, kurš izraisīts ar zemāko augstākā starojumā, izpelnas arī zemākais, jo izraisīja to”. Ja tu nespēj atmodināt augstāko, izraisīt augstākajā vēlēšanos tev dot, – tas nozīmē, ka tev pašam vēl nav vēlēšanās saņemt garīgo piepildījumu. Tajā mērā, kādā zemākais spēj atmodināt augstāko, tas ir gatavs un izlabots, lai saņemtu no augstākā – un tāpēc saņem. Jo no augstākā nekāda darbība nenāk, bet zemākais sev pats atklāj izeju – un saņem. 
Zoar, nodaļa :”Leh Leha” (Lech – Lecha), 4. p.: …Divas līnijas, kuras saturēja valgmi un sajaucās viena ar otru, tika sasaldētas ar vidējās līnijas starpniecību, tas ir, Tiferet un vairs nesajaucās viena ar otru.
Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu. Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu. Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru. Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu. 
Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 6. p.: “Un tas ir aicinājums, kas atnāk pusnaktī” – laikā, kad sāk starot kreisā līnija no šuruk punkta, “pie taisnajiem” – kuri pacēla augšup MAN, lai piesaistītu kreiso līniju.