Tavs liktenis laimīgs…
Zoar, nodaļa “Leh leha” (Lech-Lecha), 356. p.: “Radītāja Tora ir absolūta”, jo tajā ir viss. Ar laimīgu likteni apveltīts tas, kurš nodarbojas ar Toru un nešķiras no tās.
Jo ikviens, kurš šķiras no Toras pat uz stundu, – it kā šķiras no dzīves pasaulē. Sacīts: “Viņš – dzīve tava un tavs laimīgais mūžs”. Un sacīts: “Tie darīs laimīgu tavu mūžu, vairos dzīves gadus un mieru”. Kabalas zinātnē mēs apgūstam visa radījuma divas sastāvdaļas – gaismu un vēlmi. Gaisma iedarbojas uz vēlmi, bet vēlme – tikai gaismas ietekmes rezultāts uz to, kā sacīts: “Gaisma virza vēlmes”. Vispārējā gaisma, dēvēta “Radītājs” (Kadoš-Baruh-Hu), bezgalības gaisma, virza visu vēlmes attīstības procesu – daudzveidīgajos stāvokļos, pakāpeniski, cēloņu un seku kārtībā – pretim līdzībai Sev, lai vēlme, kaut arī radīta kā “kaut kas no nekā”, sasniegtu tādu pašu stāvokli kā gaisma – “esošais no esošā”. Darbības, kuras veido vēlme baudīt šī ceļa etapos, lai pielīdzinātos gaismai, atdeves īpašībai, tiek dēvētas “noskaidrošanas”, “labošanās”, “piepildījumi” un to mērķis – “saplūsmes” (zivugim”). “Saplūsme” – nozīmē daļēju vai pilnīgu (visu labošanos beigās) līdzību gaismai. Šajās saplūsmēs realizējas saikne starp “vēlmi baudīt ar nolūku dot” un gaismu, atdeves īpašību. (vairāk…)
Jautājums:
Jautājums:
Bāla Sulama raksts “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”, 8. p.: Saskaņā ar to izproti, cik lielā mērā mums jābūt pateicīgiem saviem skolotājiem, kuri nodod mums savu garīgo gaismu un atdod dvēseles baudas sniegšanai mūsu dvēselēm, kuras atrodas krustcelē starp smagu ciešanu ceļu un gaismas ceļu.
Bāla Sulama raksts “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”, 8. p.: Viedie sacījuši: “Nav paaudzes, kurā nebūtu Ābrama, Īzaka un Jēkaba”. Tomēr tas ir Radītāja cilvēks: Rabīns Īzaks Lurija – pūlējās un atstāja mums mantojumā zinības, tās vairojot, pārspēja savus priekšgājējus. Un ja es prastu runāt, tad slavinātu to dienu, kad atklājās šī viņa gudrība, gandrīz kā Toras dāvāšanas diena. Nav vārdu, lai paustu viņa garīgā darba svarīgumu paredzētu mums.
Cilvēks rīkojas ieraduma vadīts, sajūtot un pieņemot tikai to, pie kā pieradis. Bet viss neierastais paiet mums garām, paliekot netverams. Mēs neapzināti noniecinam visu jauno pirms vēl to sajūtam, apzināmies. Tāpēc mums tik sarežģīti sastapties ar garīgo! Mēs dzīvojam pasaulē, kuru izvēlamies no mums apkārt esošās bezgalības pasaules, izvēloties ierasto, zināmo. Lai paplašinātu mūsu pasauli ar atdeves pasauli, mums “ar ticību, kas augstāka par zināšanām” nevis jāatgrūž, bet jāpieņem “antipasaules” atdeves stāvokļi, īpašības, vēlmes, domas un darbības.
Jautājums:
Jautājums:
Zoar, nodaļa “Leh-Leha” (Lech-Lecha), 146.-150.p.: Sacīja rabijs Šimons: “Kad cilvēks dodas gulēt uz savu guļas vietu, viņa dvēsele (nefeš) iziet no viņa un paceļas augšup, kā sacīts: “Pie Tevis es tiecos ar dvēseli savu naktī”…