Gaismas un vēlmes savienojums
Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu.
Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu.
Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru.
Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu. (vairāk…)
Mēs “visi kā viens nonākam Ķēniņa pilsētā”, šajā pasaulē. Un tie, kuri uzticīgi strādā Radītāja labā, pārvērš Viņa “burvju pulveri” saldās un izsmalcinātās piedevās.
Reizēm cilvēks jūt, ka ir noguris, ka nepieciešams atpūsties, ka ceļš nav domāts viņam.
Zoar, nodaļa “Leh leha” (Lech – Lecha), 4. p.: …Jo, kad Radītājs radīja pasauli, Viņš darīja debesis no uguns un ūdens, un tie kopā sajaucoties nesasala. Bet pēc tam sasala un atradās augstākajā ruah(ā). Jo saskaņā ar mohin nākšanas kārtību, sākumā nāk divas līnijas, labā un kreisā un tie ir divi punkti, holam un šuruk, dēvēti “ūdens” un “uguns”.
Visa labošanās sākas no ļaunuma apzināšanās, kā sacīts: “Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru – līdzekli tā labošanai”. Ja neatklātos ļaunums, kuru speciāli radījis Radītājs, kurš tad vēlētos laboties?
Jautājums:
No Rabaša raksta “Kas ir Viņš, kurš noved pie lūgšanas”: Cilvēkam ir jāsaka: ”Kurš man palīdzēs, ja ne es pats, un, ja ne tagad – tad kad?”
Jautājums:
Mēs pilnībā atrodamies dabas varā un esam vadāmi visās mūsu darbībās – ķermeņa un dvēseles. Tomēr kabalisti teic, ka mums ir izvēles brīvība – citādi nebūtu jēgas radīt visu šo radījumu, ja augstākais spēks iepriekš viennozīmīgi noteiktu visu, kas ar to notiek. Bet brīvā griba atrodas augstāk par mūsu šodienas dzīvi – tikai tur, kurp vēlamies pacelties pāri mūsu egoistiskai dabai, daudzkārt augstākā dimensijā, atdeves īpašībā. Tikai šajā pacēlumā no pakāpiena uz pakāpienu mēs varam izvēlēties, vai pacelties augšup virzīti ar dabas triecieniem, ja nevēlēsimies izmantot savu brīvo izvēli, un nepieliksim personīgās pūles, vai arī pašiem censties attīstīties tajā pašā virzienā, proti, saskatīt tajā vēlamo mērķi. Ja meklējam spēkus, kuri mums palīdzēs veikt šo pacelšanos augšup – tur arī atrodam savu brīvo gribu. Un kabalisti skaidro, ka izvēles brīvība – tikai pareizas apkārtnes izveidē. Es jebkurā gadījumā virzos uz priekšu apkārtnes ietekmē, tikai es to neizvēlos. Bet es varu pats izvēlēties sev apkārtni un tādā veidā paātrināt savu virzību uz priekšu, kā arī mainīt šīs pacelšanās raksturu. Tā vietā, lai mētātos likteņa triecienu ietekmē no vienas puses uz otru, kā sitamais dzīvnieks, es varu virzīties augšup brīnišķīgā ceļā, pēc savas vēlēšanās, jūtu, sapratnes un personīgo spēku pilns, kā cilvēkam pienākas. Ja es izzinu mērķi, vēlos tam pietuvoties un saprotu, ka savas attīstības paātrināšanai man nepieciešams pievilkt vairāk gaismas nekā pie manis nonāk dabiskā ceļā, tātad es izmantoju man doto līdzekli, kuru dēvē par Toru, augstāko gaismu, kura mani izvelk un atgriež pie avota.