Category Archives: Ikdienas nodarbība

Veidojam jaunu realitāti!

Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 26. p.: “Un viņš pieaicināja savu dēlu Jozefu”. Jēkabs pārlaida skatienu pāri saviem dēliem un sacīja tiem: “Es redzu, ka lielas bēdas un nelaimes nāksies pārdzīvot jūsu dēliem. Un viņiem nepieciešams izpelnīties augstāko žēlsirdību”.
Viss aprakstītais Torā, Zoar Grāmatā, tā dēvētajās “svētajās grāmatās”, kuras uzrakstījuši kabalisti, proti, tie, kuri izzina augstāko pasauli, izejot no viņu tās pasaules sajūtas, viss aprakstītais norisinās tikai mūsu iekšienē. Ārpus mums nekas neeksistē! Visa mūsu pastāvošā īstenība, tas, ko sajūtam patreiz, paredzēta tikai tam, lai mēs mudinātu sevi uz jaunas realitātes uztveri. Pareizāk sakot, uz tās formēšanu mūsu iekšienē. Mums jāmaina savas īpašības, – un tad izveidosim mūsu nākamo pasauli, jaunu realitāti. Laiks neeksistē, nav ārējo izmaiņu. Mūs tikai atmodina ar nepatīkamu stāvokļu palīdzību mainīties un saskatīt patieso vienīgo realitāti – bezgalības pasauli.

Avots krievu valodā

Kas ir gematrija

Jautājums: Kas ir gematrija garīgajā?
Atbilde: Gematrija – tas ir noteikts cilvēka iekšējais stāvoklis, viņa dvēseles, kura sastāv no vēlmes (tilpne, kli) un gaismas, piepildījuma.
Visu sajūtu, iespaidu, stāvokļu, atmiņu, nolūku summa (dvēseles stāvoklis), kura izpaužas burta vai burtu secības formā, tiek dēvēta par gematriju. Tā ir noteikta dvēseles stāvokļa ieraksta forma. (vairāk…)

Kādu ceļu tu iesi?

Bāla Sulama raksts “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”, 7. p.: Un tajā saproti viedo sacīto: “Es Radītājs, ciešanas un bauda”. Proti, eksistē divi minētā mērķa sasniegšanas ceļi:
– personīgās iniciatīvas vadīti, ko dēvē par atgriešanās ceļu. Ja izpelnīsies, tad ies gaismas ceļu, “paātrinot laiku”, tas ir, tam nav kaut kāds noteikts laiks un tikko attīrīsies – tajā pašā brīdī labošanās tiks pabeigta.
– bet ja neizpelnīsies, ir cits ceļš, dēvēts par ciešanu ceļu. Kā sacījuši viedie: “Likšu pār jums ķēniņu, tādu kā Amans un viņš piespiedīs atgriezties pie Avota”. Tomēr tad pastāv jau laika ierobežojums.

Mums priekšā divi tā paša mērķa sasniegšanas ceļi un mēs atrodamies to krustcelēs. Katru mirkli nepieciešams sajust sevi šajā ceļu krustojumā, kurš nosaka mūsu gribas brīvību un izvēle šeit ļoti vienkārša: iet gaismas ceļu vai ciešanu ceļu.
Trešā ceļa nav! Mums jāvirzās uz priekšu pa vienu no šiem ceļiem un katru mirkli mums jālemj, kā veikt nākamo soli. Kāja jau pacelta – izvēlies, kur to nolikt: uz gaismas ceļa vai ciešanu ceļa?! (vairāk…)

Kad pārņem faraona jautājumi

Jautājums: Ko sev atbildēt, ja pārņem faraona jautājumi?
Atbilde: Reliģiozs cilvēks nenodarbina sevi ar tādiem jautājumiem, viņš apmierinās ar to, ka saņem zinības apgūstot Toru. Cilvēks, kurš apgūst kabalu, visu laiku pārbauda: kamdēļ es to daru, kur atrodos, kad sasniegšu radījuma mērķi? – Tas ir, pastāvīgi atrodas iekšējās analīzes stāvoklī. Apkārtne, kura atrodas viņam līdzās, arī atrodas tādos pašos noskaidrojumos un ietekmē viņu. Pie tam, ne tikai cilvēki, kuri atrodas viņam tieši apkārt – bet visa pasaules sabiedrība, tūkstoši cilvēku visā pasaulē, kuri apgūst kabalu un domā vienā virzienā. Viņi visi virzās sinhroni, it kā ar stipru vēju strauji pacelti augšup, kā ar cunami viļņiem, kuri nāk viens aiz otra. (vairāk…)

Mašiaha valstība – labošanās idejas

No Bāla Sulama raksta “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”: Izproti viedo sacīto: “Dāvida dēls nāks vienīgi taj paaudzē, kurā būs tikai taisnie vai tikai grēcinieki”. Tādējādi svarīgi saprast, ka atpestīšana un Mašiaha atnākšana, kuru patreiz gaidām, nozīmē izzināšanas pilnības sasniegšanu, kā sacīts: “Un nemācīs vairs cilvēks cilvēku izzināt Radītāju, jo visi Mani zinās”. Un kad iegūs Izraēlas dēli pilnīgu izpratni, pārpildīsies zinību avoti un izplūdīs pāri Izraēlas robežai pie visām pasaules tautām, kā sacīts: “Un piepildīsies zeme ar Radītāja zinību”, “un atnāks pie Radītāja un Viņa labumiem”. (vairāk…)

Izdarīsim – un sadzirdēsim Radītāju

Zoar, nodaļa “Leh-leha” (Lech-Lecha), 315. p.: “Svētiet Radītāju, Viņa eņģeļi, kuri pilda Viņa vārdu, lai dzirdētu Viņa vārda balsi”.
Cilvēks tiek dēvēts par eņģeli, kad veic darbības bez saprāta dalības, kā vienkāršs izpildītājs. Viņam nav savas galvas (Roš), viņam saka – un viņš dara. Kāds domā, bet viņš izpilda. Tas tiek dēvēts “eņģelis”, jo eņģelis – tas ir spēks, kurš veic darbības bez noskaidrošanas. Tāpēc norādījumā “Izdarīsim – un sadzirdēsim”, daļu “izdarīsim” mēs veicam kā eņģeļi. Tādējādi sacīts: “…Viņa eņģeļi, izpildošie Viņa vārdu, lai dzirdētu Viņa vārda balsi”. Tāpat arī mēs: izdarīsim – un sadzirdēsim. Veicot darbības bez iekšējās saskaņas, bez skaidras izpratnes, kāpēc un kādēļ (jo tas attiecas uz augstāko pakāpi), mēs izpelnamies to pašu augstāko pakāpi. (vairāk…)

Kā saņemt augstāko saprātu

Jautājums: Vai iespējams pāriet pie atdeves bez jebkādām sāpēm un ciešanām?
Atbilde: Jā. Ir iespējams veikt tādu pāreju bez ciešanām, ja tas notiek apkārtnes ietekmē.
Apkārtne spēj ietekmēt mani ar tieksmi uz jebkuru, pat pašu nereālāko mērķi. Ja visi man apkārt domās par to – es arī sākšu uz to tiekties.
Tad man nebūs grūti vērtēt atdeves īpašību kā lielu atalgojumu šodienas egoistiskās saņemšanas vietā, – ar nosacījumu, ja tā domās un rīkosies apkārt esošie.
Cilvēks līdzinās datoram, un sabiedrība tajā var izdzēst novecojušu programmu un instalēt jaunu, daudzkārt virzītu uz priekšu, ar jauniem datiem – atkarībā no tā es virzos uz priekšu. (vairāk…)

Vai vēlies būt kopā ar visiem?

Zoar, nodaļa “Leh-leha” (Lech-Lecha), 237. p,: Kad Radītājā, Binā, radās vēlme veidot pasauli, tas ir, Zeir Anpin, Viņš izņēma vienu liesmu no cietās dzirksts un iepūta vienu otrā, un liesma tapa blāvāka, tomēr tā dedzina. Un viņš izņēma no bezdibeņa pusēm vienu pilienu un savienoja tos vienā veselumā, pilienu ar liesmu. Un radīja ar tiem pasauli, Zeir Anpin. Augstākā vadība atnāk pie mums no sistēmas, kura dēvēta par Acilut pasaules GA”R. Zem tās atrodas Zeir Anpin, kuru dēvējam par Radītāju, – jo viņš ir augstākais priekš Malhut Acilut pasaulē, vieta, kur pulcējas dvēseles. Tomēr patreiz mūsu dvēseles sašķeltas un atrodas šīs Malhut varā. Kad sašķeltās dvēseles vēlas laboties, tās raida tai savu lūgumu. (vairāk…)

Interesanti, kas atrodas tālāk…

Rakstīts: “Un ēdīsiet sen sagatavoto” – mēs atrodamies vienā un taja pašā vietā, vienā un tajā pašā stāvoklī un nekas nemainās. Radītājs jau visu izveidojis Viņa sākotnējā nodomā, Viņa nodoms un darbība nedalāmi. Viņš vēlējās radīt radījumus līdzīgus sev un saliedētus ar sevi – un pati Viņa vēlēšanās jau nozīmē darbību.
Ko tad nozīmē: pagātne, tagadne un nākotne? Tas viss eksistē tikai attiecībā pret mums, bet patiesībā laika nav. Mēs neesam spējīgi runāt un domāt ārpus laika jēdziena. Tikko šķērsojam tā robežas, izzūd visi mūsu vārdi, jo visa mana dzīve balstās uz jēdzieniem “iepriekš” un “pēc tam”, visas manas sajūtas saistītas ar laiku.
Tādējādi, tikai izejot ārpus sevis, no egoisma uz atdevi – tur mēs zaudējam savu “pulsu”, manī dzīvojošo laika sajūtu un sākam saprast, ko nozīmē dzīve ārpus laika. Tas nozīmē, mēs atrodamies mūžīgajā un nemainīgajā realitātē, bet viss, ko darām – to izzinām attiecībā pret sevi. Kā zaudējušais samaņu, kurš pakāpeniski tajā atgriežas. Viņš ir tajā pašā realitātē – tikai nesajūt to un pamazām nāk pie samaņas. Tas ir tas, kas šeit ar mums norisinās… (vairāk…)

Pasaule – tā ir saikne starp dvēselēm

Jautājums: Kad ARI nomira – tas nozīmē, ka nomira Mašiahs ben Jozefs?
Atbilde: Mēs taču runājam par dvēselēm! Kāds šeit sakars ar fiziskā ķermeņa nāvi? Dvēsele var strādāt kopējā sistēmā arī neatklājoties šajā pasaulē. Pastāv vairums tādu dvēseļu. Mūsu pasaules ķermenis – tā ir viena no dvēseles ārējām sekām, kas palīdz citām dvēselēm. Eksistē tikai saikne starp dvēselēm. Tāpat pastāv saiknes starp tām, kuras mums redzamas un saprotamas, pie kurām strādājam kopā, nododam viens otram zināšanas, iespaidus. Bet pastāv tāda saikne starp dvēselēm, kad tās nav spējīgas sajust savu reālo stāvokli un tāpēc saikni starp dvēselēm uztver kā šīs pasaules ainu. Ko nozīmē šī pasaule un garīgā? Garīgajā pasaulē man atklājas dziļa, iekšējā saikne starp mūsu dvēselēm. (vairāk…)