Pēdējās trimdas beigās
Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 80. p.: Atnākot pie izraidītās ķēniņienes, ķēniņš redzēja, ka viņa guļ pīšļos. Ja jūs būtu redzējuši cienību, izrādītu viņai tajā laikā un ķēniņa lūgumus viņas priekšā, līdz paņēma ķēniņš viņu aiz rokām un pacēla. Viņš atveda viņu uz savu pili un zvērēja, ka nekad vairs nešķirsies un neattālināsies no viņas. Katrreiz notiek arvien lielākas šķelšanās, reālākas trimdas. Pēdējo trimdu nav iespējams pat salīdzināt ar iepriekšējām. Jo starpība starp tām – ļaunuma atklāšanā, egoistiskās vēlmes (avijut) slāņa atklāšanā līmeņos alef (ego – 1), bet (ego – 2), gimel (ego 3) un dalet (ego – 4). Pēdējā trimdā atklājās ego – 4, bet visas iepriekšējās trimdas bija tikai sagatavošanās tai. Jo tieši ego – 4 nepieciešams izlabot. (vairāk…)
Šķiet, kāpēc gan nesapulcināt no visas pasaules malām tikai tos, kuri attiecas uz pašu aktīvāko daļu, dēvētu “600. 000 dvēseļu” un nodarboties ar viņu garīgo labošanu, neraizējoties par pārējiem? Nē. Šodien mums nepieciešams no paša sākuma atrasties kopējā, integrālā plūsmā. Mēs redzam, ka visā pasaulē norisinās globālās kataklizmas un vispārējā atmoda – visas parādības sāk kļūt tik savstarpēji saistītas un attiecas uz visiem, ka mums nepieciešams parūpēties par šo kopējo organismu. 
Atbilstoši tam, kā mēs apvienosimies un piedalīsimies kopējās darbībās (kongresos, vienotības vakaros, sistēmas “stimulators” kontaktos) – pāri mums sāks velties augstākās gaismas viļņi, pakāpeniski izskalojot mūs uz augstākās pasaules krastu. Tad mēs atklāsim, ka vairums cilvēku kopā iešūpojas uz viena viļņa, veicot kopīgu garīgo kustību! Ņemot vērā, ka augstākais spēks sinhroni darbojas uz lielu cilvēku skaitu, tad šīs garīgās vēlmes spēks un pretim tai esošā augstākā gaisma, kura atklājas šajā savienībā, sāk ietekmēt visu cilvēci – lūk, šī iedarbība tad arī tiek dēvēta par kabalas izplatīšanu! Cilvēki zemapziņā sāks sajust šo parādību, pateicoties tam, ka visi esam saistīti kopā vienā dvēselē. Pat tie, kuri neredzēja un nedzirdēja, neizbēgami sāks iešūpoties uz tā paša viļņa un sajust garīgās kustības klātbūtni pasaulē. Pasaule kļūs jūtīgāka pret gaismas iedarbību. Tādā veidā mēs ar viļņiem, kurus izveidojam kopā, iešūpojam visu pasauli, paceļam un nolaižam to – paceļam augšup atdeves dzirkstis un nolaižam egoistiskos netīrumus, arvien vairāk atdeves dzirkšu parādās augšienē – un cilvēki sāk jautāt par savas dzīves jēgu. Tā mēs paātrinām labošanās procesu.
Ja studēt kabalu tikai tādēļ, lai iegūtu zināšanas, bez vēlmes sevi izlabot – tas nenesīs nekādu labumu! Galvenais, pievilkt sev gaismu, kura atgriež pie avota. Tāpēc pagājušajos gadsimtos kabalisti slēpa savas grāmatas – jo nebija vēl cilvēkos atklājusies vajadzība pēc labojošās gaismas. Kādēļ tādā gadījumā būtu jādod cilvēkam grāmata? Viņš tajā redzētu tikai nedzīvus burtus, tukšus dobumus. Tādēļ pastāvēja aizliegums uz kabalu! Ja cilvēkā nenobriest pareiza vēlme – kabala viņam nenesīs labumu, tikai ļaunumu, jo viņš to apgūs mehāniski un tā arī paliks materiālajā līmenī, kā iepriekš. Taču rodas jautājums: kā tad mēs izplatām kabalu visiem, ieskaitot tos, kuriem vēl nav vēlmes pēc garīgā, “punkta sirdī”? 
Zoar, nodaļa “Leh-leha” (Lech-Lecha), 104. p.: Kad ruah iznāk no šīs pasaules un ieiet Adam Rišon un sentēvu alā, tie iedod tai vēstuli, kas kalpo par zīmi un tā dodas uz paradīzes dārzu.
Jautājums:
Šo sistēmu, kuru mums tagad kopā ir jāizveido, es dēvēju – „Stimulators” – no vārda „stimuls” (no grieķu – asa nūjiņa, ar kuru dzina ēzeļus, piespieda kustēties uz priekšu). Attiecībā pret mums tas darbojas tādā pašā veidā, tikai tādu valodu saprot mūsu „ēzelis” (hamor) – egoistiskā vēlme (homer).
Mēs visi iekļaujamies tikai vienā eksistējošā stāvoklī – Bezgalības Pasaulē, kā kopējās sistēmas daļas. Tā eksistē kā vienots ķermenis, līdzīgi dzīvam organismam, kurš sastāv no daudzveidīgām iekšējām apakšsistēmām, kuras atveido asinis, šķidrumu, limfu, nervu signālus. Tādā veidā visi esam saistīti Bezgalības līmenī kā viens brīnišķīgs, mūžīgs organisms, kurš savā līdzībā ar gaismu darbojas kā nevainojami noregulēta mašīna, kura to piepilda. Vēlme un gaisma, kura to piepilda, strādā kopīgā harmonijā. 
Vienā polā atrodas Bezgalības Pasaule – tā ir absolūta bauda visās nozīmēs: izzināšana, izpratne, sajūtas, mūžība, pilnība. Citā polā – šī pasaule, kurā jābūt trūkuma sajūtai it visā.
Jautājums: