Lai jums labs ieraksts dzīvības grāmatā!
„Klipat Noga” – tas ir stāvoklis „puse labais/ puse ļaunais” un tas ir ļoti smalks un saspringts. It kā cilvēks atrodas uz liela nozieguma izdarīšanas robežas, vai otrādi, ļoti labas rīcības, ja saņems palīdzību. Taču viņš svārstās un nav spējīgs nosliekties ne uz vienu pusi, ne uz otru, it kā būtu sašķēlies divās daļās, nav spējīgs izdarīt galīgo izvēli, nezinot, uz kuru svaru kausa pusi pārnest šo pēdējo, izšķirošo gramu. No vienas puses, viņš nav spējīgs atteikties no sava ego, no lielas vēlmes baudīt, no visa sava egoistiskā „īpašuma”. Taču no otras puses, viņš saprot, ka, ja patreiz viņš no tā neatbrīvosies pieņemot palīdzību no augšienes, tad nespēs pāriet uz citu pusi un ienākt garīgajā pasaulē. Tā viņš stāv ieejas vidū, nezinot, uz kuru pusi doties, kā bruņinieks krustcelē. Šis ir stāvoklis, kurā jāveic izvēle. Šeit tikai grupa, tikai augstākā gaisma spēj palīdzēt cilvēkam beidzot izšķirties nodot sevi augstākā rokās – un pāriet uz atdevi ar ticību, kas augstāka par zināšanām. Lūgšana šeit – ne par palīdzību, jo tas nozīmētu, ka cilvēks jau pieņēmis lēmumu. Taču lūgšana tieši par to stāvokli, kurā viņš nav spējīgs izvēlēties. Šis stāvoklis ir gada sākums, jaunu izmaiņu sākums. No vienas puses, mēs sajūtam sevi par grēciniekiem, bet no otras, mums nav spēka atteikties no visām šīm egoistiskām īpašībām un stāvokļiem. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 244. p.: Nākamajai pasaulei sacīts: “Kā Koka dienas [būs] Manas tautas dienas”. “Kā Koka dienas” – tas ir, Dzīvības Koka. Tajā pašā laikā sacīts: “Iznīcinās Viņš nāvi uz mūžiem”, – jo Dzīvības Kokā nav izmaiņu un nav tajā nāves. Runa iet par to, ka cilvēks atrodas lēmuma pieņemšanas punktā, izvēlē starp labo un ļauno, klipat Noga. 
Jautājums:
Radītājs iesāka universa radīšanu no stāvokļa, kurš dēvēts “Pirmā diena”. Sestajā dienā, tas ir, pēc sešām procedūrām veiktām ar pirmo radījumu (vēlmi), tika radīts cilvēks, vēlmes īpašais veids. Šo dienu mēs svinam kā jaunā gada sākumu, Roš Ašana – izmaiņu sākums. 
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 210. p.: Cik nozīmīgi ir svētā Ķēniņa darbi – jo ar darbiem, kuri tiek veikti lejā, [cilvēki] saista sevi ar augstākajiem darbiem, kuri atrodas augšā, tas ir, saknēs, jo katrai lietai lejā šajā pasaulē ir sakne augšienē augstākajās pasaulēs. Un kad lejā veic ar tām darbību, attiecīgi atmostas darbība augšienē, to saknēs augstākajās pasaulēs. 
Zoar stāsta par “nākošo pasauli” un “šo pasauli”, bet nedomājiet, ka runa iet par mūsu materiālo pasauli. Zoar nevienu vārdu nerunā par fiziskajiem ķermeņiem un mums sajūtamo pasauli. Viss, kas ar mums notiek, garīgajā vispār netiek ņemts vērā. Viss, kas norisinās vēlmē saņemt sevis dēļ nedzīvajā, augu, dzīvnieku līmeņos – Kabalā netiek aprakstīts, jo nav izlabojams. Labojamas ir tikai cilvēku attiecības, lai panāktu savstarpējo vienotību un vienotību ar Radītāju. Kad Zoarā rakstīts “šī pasaule”, it kā šķiet fiziskas darbības, cilvēki, – ar to tiek domāti vēlmes dažādie veidi cilvēkā. Kabala nodarbojas tikai ar vēlmju labošanu. Radītājs radīja vēlmi, un to Viņš vēlas novest līdz savai līdzībai. 
Viss, ko sajūtam mūsu realitātē – pozitīvo vai negatīvo, – paredzēts tam, lai noformētu mūs uz pakāpienu kāpnēm. Nepastāv nekas, kas nebūtu radīts šim mērķim un eksistētu pats par sevi. Viss, kur paveramies – tūkstoši objektu, darbību, spēku, kas atrodas man apkārt šajā pasaulē, eksistē tikai un vienīgi tam, lai es varētu pacelties pa manas garīgās attīstības kāpnēm. Visu man apkārt esošo, apzināti vai zemapziņā, es iekļauju sevī un ar tā palīdzību virzos augšup. 
Z