Jautājums: Kā strādājot ar bērniem pārbaudīt, ka tevis izvēlētā pieeja – pareiza?
Atbilde: Vispirms jāseko, vai bērnu grupa iziet visus stāvokļus kopā. Ja tai pāri iet kopējie viļņi, kas aizrauj visus bērnus klasē, tad jādod bērniem kaut kāda atslodze, nodarbības ar sportu. Proti, jāpalīdz viņiem vieglāk iziet grūtos stāvokļus. (vairāk…)
Audzināt bērnu – nozīmē arvien vairāk viņu pietuvināt mūsu un garīgai pasaulei. Īsā laika posmā, galvenokārt vecumā no 9 – 13 gadiem, viņam par visu jātiek skaidrībā. Pēc 12 – 13 gadiem audzināšana tiek pārtraukta, bērni pēc savas dabas jau vairs mūs nedzird, viņi rīkojas un izzina paši, neko no mums nesaņemot. Tāpēc mums jāskaidro un jāsniedz viņiem patiesība par to, kas notiek pasaulē. Jo, ja saindējam viņus ar meliem, šī inde netiek izvadīta no apziņas un izkropļo pasaules uztveri, un kaut kādā pakāpē atrauj bērnus no realitātes, nomainot to ar ilūziju. Protams, tas nenozīmē ka audzināšanā nedrīkst pievērsties analoģijām un līdzībām, taču to formai un robežām jābūt precīzi noteiktām. Viena lieta, ja bērns saprot, ka ar viņu runā metaforiski un pavisam cita lieta, ja viņš domā, ka mežā patiešām dzīvo zvēri, kurus viņš redzējis zīmējumos, kuri prot sarunāties viens ar otru. Viss atkarīgs no pasniegšanas: pirmajā gadījumā bērns iepazīstas ar reālo pasauli, bet otrajā – viņa apziņa un atmiņa cauraužas ar nepatiesiem tēliem. (vairāk…)
Mūsu audzināšanas sistēmai jāstrādā tajā virzienā, kurā darbojamies mēs paši. Nedrīkst stāstīt bērniem muļķības un nepatiesību, nedrīkst veidot viņu uztverei nepatiesu pasauli. Katrai rotaļlietai bērns jāvirza uz reālo dzīvi, uz patieso analīzi. Jebkurai detaļai jābūt lielās pasaules patieso reāliju mazam analogam. Pakāpeniski mēs to plaši atveram bērniem, bet tā ir patiesa pasaule, nevis fikcija. Sargājot bērnu, es ielieku to ierobežotos rāmjos, bet šajos rāmjos dodu viņam brīvību. (vairāk…)
Cilvēks virzās uz priekšu, kad spēj noturēties divu līniju priekšā: labās un kreisās. Līnijā, kas nostiepjas no augšas uz leju, viņš izjūt pagrimumu, vilšanos, izmisumu, nespēku un nomāktību. Līnijā, kas ved no lejas uz augšu, viss otrādi: šeit mēs nonākam pie analīzes. Piemēram, es jūtu pilnīgu fizisku, mentālu un morālu nogurumu – nav iespējams koncentrēties domās, apziņa aizmiglota, nekas nešķiet svarīgs. Kā romancē: “Es vēlos aizmirsties un iemigt”, lai neko nejustu. (vairāk…)
Jautājums: Kur Zoar tekstā var redzēt aprakstu par manu un grupas savstarpējo atdevi?
Atbilde: Visur un katru mirkli! Jo runa iet tikai par to. Zoar apraksta saiknes punktu starp mums: dvēseles, kas savstarpēji savienojas iekš Malhut, – tad no saiknes starp tām tās iegūst saikni ar Zeir Anpinu (Z”A) vai Radītāju (Kadoš Baruh Hu).Tas tiek dēvēts “Israēls (tas, kurš tiecas pēc Radītāja), Tora (gaisma) un Radītājs vienoti”. (vairāk…)
Jautājums: Vai Jūs varat vispārējā veidā paskaidrot: ko mēs patreiz studējam TES 15. daļā? Man pilnīgi nekas nav saprotams.
Atbilde: Grāmatas “Desmit Sfirotu Mācība” 15. daļa dēvēta “Nukvas izveide”. Sākumā notika tās radīšana, pēc tam šķelšanās, bet patreiz mēs studējam, kā to izveidot no jauna, – proti, kādā kārtībā pacelt tās lauskas un kā, ar kādiem spēkiem, tās salikt kopā izlabotās konstrukcijas veidā. Tādēļ nodaļa tiek dēvēta: “Nukvas izveide”. Autors klāsta: “Tu vēlies to izveidot – lūdzu, bet ņem vērā, tev jāmācās strādāt ar tās materiālu, tas pretosies, tā daļas atkarīgas viena no otras un katrai piemīt savs raksturs. Taču kā saņemt visu, kas nepieciešams “Nukvas izveidei”, manas dvēseles izveidei? Jo man pašam nekā nav! Ja man rodas šis jautājums, tad redzu paskaidrojumu. Izrādās tās izveidē piedalās augstākie dalībnieki – Tēvs un Māte (Aba ve Ima), no kuriem nāk visa gudrības un spēka gaisma. (vairāk…)
Jautājums: Kādai ir jābūt labai apkārtnei bērnam?
Atbilde: Bērns vienmēr izaug atbilstoši savai apkārtnei. Tāpēc rūpes par apkārtni – tās ir rūpes par bērnu. Padomājiet, kā iespējams ietekmēt viņa apkārtni un netieši to vadīt, apgādājot ar rotaļlietām, grāmatām, video, kas ietver sevī jūsu izraudzīto informāciju, bet viņam interesantā veidā. Iemācīt aizsardzību no sliktas ārējās apkārtnes, kā arī iemācīt bērniem pašiem tai pretoties, dot viņiem spēku noturēties pie saviem principiem. (vairāk…)
Jautājums: Ko nozīmē „audzināt bērnu saskaņā ar Toru un baušļiem ar atdeves nolūku attiecībā pret Radītāju, nevis mīlestību pret sevi pašu”?
Atbilde: „Baušļi” – tā ir mūsu egoistiskās vēlmes, posmsecīga labošana, vēlmes, kura vēlas baudīt, kas uz katra pakāpiena atklājas arvien vairāk, it kā traucētu mīlestībai starp mums. Taču kad izlabojam šo mums pretīgo egoismu uz atdevi, tieši uz šī egoisma lielākā mērā izpaužas mīlestība, proti, tas kļūst par mūsu sabiedroto. (vairāk…)
Jautājums: Kā es varu būt virzīts uz mērķi, ja man ir kaut kāda fiziska problēma, kurai pastāvīgi nepieciešama mana uzmanība?
Atbilde: Pastāv dažādi gadījumi. Mēdz būt miesiskās vai dvēseliskās problēmas, mēdz būt rūpes un satraukumi kā jebkuram cilvēkam. Vēršoties pie cilvēka, Radītājs sūta viņam visu šo problēmu kopumu un tādā veidā viņu atmodina. Nav svarīgi, kādā tieši situācijā atrodas cilvēks. Visu šo stāvokli visā tā kopumā viņš saņem no Radītāja. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc visi atceras par 613 baušļiem, bet aizmirst, ka visu pārklāj vienīgais mīlestības bauslis?
Atbilde: Eksistē tikai viens bauslis, – proti, norādījums sasniegt mīlestību pret tuvāko. Jo ar to mēs sagatavojam dvēseles tilpni piepildījumam ar gaismu un vienotībai ar Radītāju sevī. “Mīlēt tuvāko kā sevi pašu” – tas nozīmē, apvienot visas pretējās un tev nīstamās vēlmes vienā un tādā veidā sasniegt varenību, kas ļauj atklāt Radītāju un savienoties ar Viņu. Ar to mēs pārvaram bezdibeni, kas mūs šķir no Viņa. Šis mīlestības bauslis tiek dalīts divās daļās: “atgriešanās ar trīsām” (binas līmenis) un “atgriešanās ar mīlestību” (keter līmenis). Uz visām manām domām un vēlmēm man jāveic šie divi secīgie labojumi, viens aiz otra. Pirmais labojums – pārtraukt ienīst tuvāko! Jo sākotnēji es ienīstu viņu. Izlabojot naidu, es izeju pusi ceļa – no negatīvā stāvokļa, no naida, sasniedzot neitrālo stāvokli, nulli. Tā ir pakāpe (GAR de-Binas īpašība), kurā, paceļoties pāri visai savai milzīgajai egoistiskajai vēlmei, es sev neko nevēlos. Es nevēlos nodarīt tuvākajam nekādu ļaunumu! Kaut gan man atklājas, ka pilnīgi nesodīti varu tiem atņemt un viņus iznīcināt – taču es neko nevēlos, lai tikai neaizskartu nevienu. (vairāk…)