No Rabaša raksta „Ābrams radīja Īzaku”: Mišnā rakstīts, ka pasaules pamatu veido trīs balsti: Tora, garīgais darbs un žēlsirdības darbi. Ābrams dēvēts par „žēlsirdības cilvēku”, jo atdeva visus savus spēkus cilvēku labā. Īzaks dēvēts par „darba balstu”, par cik lika savu dvēseli uz upuraltāra.

Turpretī Jēkabs dēvēts par „Toras balstu”, jo saņēma īstenību, un Tora tiek dēvēta par īstenības mācību. Jebkuram cilvēkam jāsasniedz šie trīs balsti, kuri atklājas viens aiz otra, pateicoties mūsu svētajiem pirmtēviem, kuri atklāja katrs savu balstu. Un saņemot šos visus trīs balstus, mēs arī spēsim iet tos pašus ceļus, kurus mums izklāja pirmtēvi.

Tādējādi esam dēvēti par izredzēto tautu, jo esam mantojuši no pirmtēviem trīs balstus, uz kuriem turas pasaule, tas ir, pateicoties tam, pasaule spēs sasniegt mērķi, kuram tika radīta. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 93. p.: Tad, kad valda Laba un ļauna atzīšanas koks, kas pārstāv ikdienas šķīstumu un ikdienas nešķīstumu, tad šiem viedajiem, kas salīdzināmi ar sestdienām un svētku dienām, nav nekā vairāk par to, ko viņiem dod šie ikdienas cilvēki. Tāpat kā arī sestdienā nav nekā vairāk par to, ko izlabo ar tās palīdzību ikdienās.

Cilvēks pats par sevi, savā pamatā ir tikai punkts. Visu savu „ķermeni”/ vēlmi viņš saņem no apkārtējo loka ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Turklāt šo „ķermeni” piepilda gaisma, Radītājs, kas tajā atklājas.

Tāpēc kabalisti raksta par to, kā cilvēks caur vēlmēm/ tilpnēm/ kelim, kurus saņem no sabiedrības, katrreiz atklāj Radītāju. Viss, par ko rakstīts Zoar Grāmatā, ir Radītāja atklāsmes līmeņi tajās vēlmēs, kuras mēs saņemam no apkārtējo vides. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Pastāv divi galvenie iekšējie stāvokļi: trimda un atbrīvošanās. Pēc savas būtības abi šie stāvokļi attiecas uz garīgo. Nav iespējams sajust sevi trimdā, ja līdz mums nenonāk atbrīvošanās atskaņa, atspulgs.

Bērni, kuri dzima Sibīrijas nometnēs, reizēm tur palika daudzu gadu garumā, bez jebkādas iespējas iznākt brīvībā. Viņiem tā bija vesela pasaule, visa planēta. Jā, viņiem stāstīja par kādu citu dzīvi, taču viņi paši dzīvoja un uzauga nometnes apstākļos, neredzot neko citu.

Jebkuru lietu mēs iepazīstam izejot no pretstata. Nav pietiekami tikai ar atšķirību – ainas pilnībai tai ir jākļūst diametrālai. Piemēram, ja es vēlos sasniegt mīlestību, tad man jānolaižas līdz ienaidam: jo vairāk naida, jo vairāk mīlestības es spēšu iegūt, līdz tā „nosegs visus pārkāpumus”, kļūstot absolūta. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 37. p.: No kabalas nav jābīstas, jo kādreiz cilvēki novērsās no Radītāja ceļa divu iemeslu dēļ:

1)      viņi pārkāpa gudro vārdus tajās lietās, kuras aizliegts atklāt,

2)      vai arī tādēļ, ka Kabalas vārdus uztvēra to ārējā nozīmē, tas ir, atbilstoši materiālajiem norādījumiem un pārkāpa bausli: „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu”.

Tāpēc šo zinātni patiešām ieskāva nepārvarama siena līdz pat mūsdienām. Daudzi mēģināja, uzsāka studijas, taču nespēja turpināt apgūt šo zinātni aiz nesapratnes un dēļ materiālajiem terminiem.

Vispirms tas attiecas uz pagātni, kad cilvēki vēl nebija pietiekami attīstīti. Tāpēc viņi „baudīja negatavu augli”, kas ir ļoti bīstami. Cilvēkam nedrīkst dot informāciju, kuru viņš vēl nespēj uztvert un kura neder viņa līmenim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko atšķiras „trimda” no stāvokļa „lo lišma”?

Atbilde: Cilvēks jūt trimdu jau pēc tam, kad ir atradies uz augstas pakāpes, tāpēc var saprast, ka tagad ir nonācis trimdā. Trimda ir kritums – pēc tam, kad cilvēks kaut ko ir uzzinājis, sajutis, atradies kontaktā ar Radītāju. Tagad viņš jūt, ka zināmā mērā no tā visa ir atslēdzies.

Pirmtēvu pakāpes: Ābrams, Īzaks, Jēkabs, par kuriem stāsta Tora, ir sapratnes, izzināšanas, atdeves sajūtas, Radītāja īpašību, Viņa atklāsmes pakāpes. Turpretī aiziešana Ēģiptes trimdā jau nozīmē sirds apgrūtinājumu, ko cilvēks sajūt jau pēc tam, kad sasniedzis stāvokli, kas dēvēts „pirmtēvi” (sākotnējo stāvokli). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Vienīgais, kas mums ir nepieciešams – izlabot savas attiecības ar augstāko spēku, kurš valda pār visu un vada visu dzīvi, kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Pastāv četras valodas, kuras klāsta par cilvēka attiecībām ar augstāko spēku: vienkāršais skaidrojums, mājiens, alegorija, noslēpums (Tora, Mišna, Talmūds, Kabala).

Tās attiecas uz četrām vēlmes pakāpēm: nedzīvo, augu, dzīvniecisko, cilvēcisko, no kurām katrai ir savs noskaidrošanas raksturs. Tādā gadījumā sanāk jau atgriezenisks dalījums, pateicoties kuram kabala nozīmē ne noslēpumu, bet parastu skaidrojumu, ar kura palīdzību cilvēkam viss atklājas. Tādējādi mums nepieciešama tieši kabalas valoda, lai mēs būtu pārliecināti, ka pareizi virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Ābrama grupa iznāca no Babilonijas, sevi realizēja, kļuva par tautu, un sasniedza savas personīgās labošanās beigas Pirmā tempļa līmenī – mohin de-haja gaismas līmenī.

Pēc tam uzreiz sākās kritums – citiem vārdiem, trimdu rinda. Babilonijas trimdas laikā Israēla tauta arvien vēl atradās garīgajā līmenī, augstāk, salīdzinājumā ar iziešanu no Ēģiptes, un tikai pēc Otrā tempļa nopostīšanas Israēla tauta nokrita pilnīgi. Sākumā sašķēlās atdodošās tilpnes, tautas garīgā daļa, bet pēc tam jau – saņemošās tilpnes, tā rezultātā vēlme pakļāvās egoistiskajam nolūkam. Pirmajā posmā altruistiskā vēlme tikai nomainīja vektoru, taču vēl nesašķēlās pa īstam un tikai otrajā posmā sašķeltās saņemšanas tilpnes iekļāvās pasaules tautu vēlmēs, uzgāžot Israēlam visu trimdas smagumu un šodien tas jau nonāk pie sava beigu posma. Salīdzinājumā ar šo, iepriekšējās trimdas bija „īslaicīgi līkloči lejup”, un tikai pēdējā posmā Israēla tauta sajaucās ar visām pasaules tautām, pieslēdzās tām to autentiskajā pretestībā Radītājam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Kad cilvēks sāk redzēt šajā pasaulē esošo „zaru” augstākās saknes?

Atbilde: Vispirms jāsaka, ka izzinot saknes, cilvēks neatraujas no zariem. Vienkārši viņa „aina” sāk viļņveidīgi paplašināties no šīs pasaules punkta līdz arvien lielāka apjoma aplim. Un atbilstoši paplašināšanās mēram cilvēks arvien ciešāk saista notiekošo ar sakni, arvien labāk saprot mūsu pasaules parādības. Paceļoties no lejas augšup, viņš sākumā saprot to, kas notiek ar viņu šeit, bet pēc tam abstraktākā formā saprot augstāko.

No otras puses, izzināšana no sapratnes atšķiras: sākumā cilvēks izzina augstāko parādību, bet pēc tam, balstoties uz izzināto, saprot tā analogu mūsu pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Bāls Sulams, grāmata „Šamati”, raksts „Nav neviena cita, izņemot Viņu”: Sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, tas nozīmē, ka pasaulē nav neviena cita spēka, kuram būtu iespēja kaut ko izdarīt pret Radītāju.

Turklāt tas, ka cilvēks redz, ka pasaulē pastāv lietas un spēki, kas noraida Augstāko spēku pastāvēšanu, norāda uz to, ka tāda ir Radītāja vēlme… Turklāt šo atgrūšanu labums ir tajā apstāklī, ka ar to palīdzību cilvēks saņem vajadzību un pilnu vēlmi, lai Radītājs viņam palīdzētu, par cik pretējā gadījumā viņš redz, ka iet bojā.

Cilvēks virzās uz saplūsmi: nav cita spēka, izņemot Dabu, Radītāju, Augstāko un esmu ar Viņu saplūsmē. Pie tam viss, kas patreiz manī mostas – prātā un sirdī, domās un vēlmēs, – paredzēts tikai tam, lai es stiprāk piesaistītos Radītājam, šim spēkam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Radījuma materiāls ir vēlme baudīt, un tāpēc tā sajūt baudījumu tikai no piepildījuma vai arī cieš no šī piepildījuma trūkuma, atkarībā no tā apmēriem un kvalitātes un atbilstoši savam attīstības līmenim. Vēlme attīstās pateicoties piepildījuma trūkumam. Lai varētu eksistēt, tā saņem kādu nelielu „piebarojumu”, taču parasti vēlme raizējas par to, ka sajūt tukšumu un trūkumu.

Attiecīgi šim iztukšojumam, trūkumam, juceklim, bezspēkam cilvēkā attīstās jūtas un prāts. Tad viņš sāk jautāt: kāpēc, ņemot vērā to milzīgo gudrību, ar kādu iekārtota daba, tā tik ļoti cieš? No vienas puses, tajā atklājas milzīga pilnība, taču no otras puses, ir kārtības trūkums un liels haoss.

Bāls Sulams rakstā „Miers” skaidro, ka pastāv divas pieejas: no augšienes lejup – kad viss atnāk no Radītāja, un no lejas augšup – tā, kā to iztēlojas cilvēks. No vienas puses, mēs redzam, cik brīnumaini iekārtota pasaule, lai šī realitāte varētu pastāvēt, taču no otras puses, cik lielā mērā ir sarežģīti un smagi visu radījumu ceļi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→