Jautājums: Kas ļauj domas spēkam izvest cilvēku no viņa būtības? Kapēc mūsu kopējās domas potenciāls ir stiprāks par mūsu būtību?

Atbilde: Mēs atrodamies nedzīvā, augu un dzīvnieciskā līmeņa būtībā. Mūsu vēlmes kopumā tiecas pēc uztura, seksa, ģimenes, goda apliecinājumiem, varas un zinībām. Tā arī ir mūsu būtība.

No otras puses, no tuvāko loka es saņemu spēkus, kas attiecas uz augstāku, garīgo pakāpi. Ja apkārtnē valdīs kopīgs nodoms, tad tas uz mani simtprocentīgi iedarbosies.

Šodien šīs parādības jau izpaužas: domas klejo pa pasauli līdzīgi vīrusiem, pārejot no viena cilvēka pie otra. Tās ne vien „lidinās gaisā”, tās ir saistošā tīkla daļa, šo tīklu mēs pagaidām nesajūtam, lai gan tas aptver mūs visus stingrām saitēm. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 20. p.: Mūsu „ķermenis” tā sliktajā formā, kas dots mums tagadnē, nenoniecina mūsu būtību, par cik tam un visiem tā ieguvumiem jāpazūd bez pēdām kopā ar visu nešķīstības sistēmu, kas ir to avots. Turpretī katrs, kam būs jāsadeg, jau līdzinās sadegušajam, it kā viņa nekad arī nebūtu bijis.

Dvēsele (nefeš), kas ietērpusies šajā „ķermenī”, arī ir tikai viena vēlme, taču vēlme atdot, kas nāk no četru šķīsto pasauļu ABeJA sistēmas. Tā nepastāv mūžīgi, par cik šī dodošās vēlmes forma līdzinās dzīvības Avotam un ir nemainīga.

Mēs atrodamies bezgalīgajā realitātē, bet visas pasaules (olamot), tas ir, apslēptības (alamot) ir tikai „filtri”, kas mums adaptē Bezgalības ainu, apslēptības pakāpes, kas eksistē tikai mūsu uztverē. Tās pazudīs, tikko mēs spēsim anulēt savu „ķermeni” – egoistisko vēlmi. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 18. p.: Cilvēks ir visa, kas radīts, centrs, bet pārejiem veidojumiem nav personīgās nozīmības un vērtības, izņemot to, cik lielā mērā tie ir noderīgi cilvēkam ceļā uz pilnības sasniegšanu. Tāpēc tie paceļas un nolaižas kopā ar cilvēku, bez jebkāda aprēķina attiecībā uz sevi.

Visiem nedzīvās, augu un dzīvnieciskās dabas veidojumiem nav savas personīgās vērtības, tie nevar sevi izlabot un tāpēc paceļas un nolaižas kopā ar cilvēku. Citādi sakot, cilvēks atklāj, ka visi šie radītās radības veidi, Visums, visa Zemes flora un fauna, atrodas tajā bez aprēķina attiecībā uz sevi pašiem, līdzīgi tam, kā mūsu fiziskajā ķermenī saglabājas iepriekšējās dabas pakāpes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 19. p.: Visas pasaules ciešanas atklājas mūsu acu skatam, lai mudinātu mūs atcelt egoismu un sasniegt altruistisko vēlmi visā tās pilnībā.

Mēs atrodamies šīs pasaules „būrī”, šī pasaule ir vienas ciešanas. No otras puses, visi 125 garīgie pakāpieni, kuros strādājot trīs līnijās, mēs pakāpeniski iegūstam altruistisko nolūku (lišma), atklāj mums Labo un labu Darošo.

Tādējādi garīgajā nozīmē mūsu stāvoklis, mūsu pasaule vispār nepastāv. „Pastāvēšana”, autentiska eksistence, nozīmē līdzību Radītājam, nolūks atdeves dēļ. Tad, kad mēs atcelsim mūsu pasaules robežu, pacelsimies virs tās, tad arī ienāksim Labā un labu Darošā realitātē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Viņi to (manna) salasīja ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:21)

Jautājums: Ko nozīmē „kad saule iesila, tas izkusa”?

Atbilde: Garīgajā laiks nepastāv. Ir cilvēka iekšējie stāvokļi, kas dēvēti: „rīts”, „diena”, „vakars”, „nakts”.

Ja mans iekšējais stāvoklis ir „rīts” (kad aust saule), tas nozīmē, ka es sāku saņemt augstāko gaismu, lai pareizi virzītos uz priekšu. Ja visa šī stāvokļa laikā es sevi precīzi virzu pretim Radītājam un saņemu gaismu, lai ietu pie Viņa, tad šāds stāvoklis tiek dēvēts par „rītu” un tas var turpināties tūkstoš gadu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka „Bauslis glābj tikai tad, kad cilvēks ar to nodarbojas, turpretī Tora glābj pastāvīgi, pat tad, kad ar to nenodarbojas”? Kāpēc vispār pastāv labojumā šāds sadalījums?

Atbilde: Par Toru dēvē gaismu, kas atrodas apkārt cilvēkam viņa garīgajā ceļā. Pat tad, kad izzūd iekšējā gaisma, kas piepildīja tilpni esošajā pakāpē, apkārtējais gaismojums paliek un atbalsta cilvēku. Ja cilvēkam nemirdz nekāda gaisma, viņš vispār pārstāj eksistēt. Visa dzīvība turas tikai pateicoties gaismai.

Tad, kad cilvēks nepilda „bausli”, proti, neatklāj specifisko gaismu Hasadim vai Hohma, pateicoties stāvoklim, kuru viņš ir sasniedzis, tad jebkurā gadījumā ir vispārējā pagaisma, kas dēvēta par „Toru”. Tā ir vispārējā radījuma programma, kas cilvēkam atrodas priekšā un viņam staro. Viņš to saprot, taču esošajā momentā nenodarbojas ar kādu no tās punktiem, konkrētu labošanos. (vairāk…)

Filed under: Baušļi, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Tora - Nav komentāru→

Un Mozus tiem sacīja: “Lai neviens neko no tā (manna) neatlicina līdz rītam.” Taču viņi neklausīja Mozu un atstāja no tā līdz rītam un radās tārpi, un tas kļuva smirdīgs un Mozus uz viņiem sadusmojās. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:19).

Tas norāda uz ticības trūkumu. Ja tu aiztaupi rītdienai, tad vairs neatrodies Radītāja pasaulē, bet atrodies savā pasaulē.

Tā ir pastāvīga cīņa, kas noris katru sekundi. Šai cīņai jānāk līdzās cilvēkam attiecībā pret visu: skatienu uz pagātni, tagadni, nākotni, uz attieksmi pret sevi un apkārtējiem, uz novērtējumu attiecībā pret visu, kas ar tevi notiek. Tas ir „es” un mana attieksme pret visu: kur es šeit atbrīvojos no sava „es”? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Kā lai attaisno Radītāju, ja acu priekšā redzi smagas ciešanas, nāvīgi slimus cilvēkus?

Atbilde: To patreiz nav iespējams attaisnot, mēs taču nevēlamies melot vai izlikties, pierunāt sevi vai klausīties citu mierinājumus. Pastāv dažādas psiholoģiskas ietekmes metodes, kas ļauj mainīt cilvēka viedokli par notikušajiem ar viņu traģiskajiem notikumiem. Taču kabalisti klāsta, ka acīmredzamas izmaiņas iespējamas tikai saskaņā ar noteikumu, ja uz cilvēku iedarbojas Augstākā gaisma, kas atgriež pie Avota, kura viņu ietekmēs un mainīs viņa stāvokli.

Stāvoklis ir pakāpe, uz kuras cilvēks atrodas. Tad viņš citādi raudzīsies uz notiekošo, citādi jutīs un sapratīs atbilstoši jaunajai pakāpei, kuru patreiz sasniedzis, pateicoties gaismai. Šādā gadījumā šī pārmaiņa tiks izraisīta nevis ar to, ka viņam sagrozījuši galvu, pārliecinājuši apkārtējie. Tāda veidā viņi māna viņu un neļauj saredzēt patiesību, it kā dod nomierinošas zāles. Viņi pūlas viņam parādīt, ka viss ir kārtībā un tādējādi melo viņam un aizšķērso viņam ceļu uz īstenību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta “Kāpēc aizliegts svētīt tukšu galdu”: Cilvēkam ir jātic, ka visi viņa kritumi doti tādēļ, lai katrā kritumā viņš sajustu Radītāja palīdzības nepieciešamību. Šāda vajadzība ir tilpne, kas var piepildīties ar Radītaja gaismu.

Tikai Radītājam ir zināms, cik lielai ir jābūt cilvēka vēlmei, viņa tilpnei. Tad, kad Radītājs redz, ka šī tilpne jau pietiekama, lai saņemtu gaismu, Viņš acumirklī to piepilda. Tāpēc nevajag krist izmisumā no kritumiem, bet jātic, ka “acumirklī atnāks Radītāja glābiņš” un katrs kritums var kļūt pēdējais piliens, kas pietiekams, lai izveidotu tilpni, kas nekavējoties tiks piepildīta ar Radītāju.

Visi traucēkļi nav šķēršļi, bet “palīdzība no pretējā”. Katrā problēmā uzreiz jāpamana Radītāja aicinājums, kurš tādā ceļā vēlas pietuvināt sev cilvēku un tāpēc modina tevī attālinājuma sajūtu. Tad tev rodas iespēja pacelties virs sava trūkuma sajūtas, virs traucēkļa un tiekties uz saplūsmi, uz atdevi. Pēc dažiem tādiem gadījumiem tu sasniegsi vēlmes spēku, kas pietiekams, lai piepildītos ar Radītāja atklāsmes gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Redzi, Es likšu maizei līt no debesīm; un tauta lai iziet un ik dienas salasa dienas tiesu, lai Es viņu pārbaudu, vai tā rīkosies pēc Manas pavēles vai ne”. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:4)

Runa iet tikai par nepieciešamo, jo Radītājs saka: „Jūs nedrīkstat paņemt vairāk”. Tas ir pastāvīgs cilvēka treniņš attiecībā uz pasauli, kur viņš atrodas Augstākā spēka – Binas īpašības (atdeves īpašības) varā, kad viņš nedomā ne par to, kas būs, ne par to, kas bija, bet domā tikai par to, kas ir esošajā momentā un ne par sevi.

Radītājs dod cilvēkam to, kas nepieciešams eksistencei, lai viņam būtu enerģija, kas ļauj palīdzēt citiem. Tikai tādā mērā viņš var barot savu „dzīvnieku” (fizisko ķermeni). Tas ir, šeit precīzi noteikti mūsu „dzīvnieciskā” ķermeņa dzīves likumi, pretējā gadījumā viņam nav nekādu tiesību eksistēt! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs - Nav komentāru→