Bāls Sulams, TES, 8. daļa „Iekšējais vērojums”, 88. p.: Viss mūsu uzdevums ir no jauna atklāt un pacelt augšup visas tās dvēseles, kas atdalījās no kopīgās Ādama Rišona dvēseles un nokrita nešķistībā, – līdz novedīsim tās pie sākotnējās saknes, kurā tās atradās pirms grēka ar Atzīšanas koku.

No kurienes izpaužas, rodas un nāk mana Es punkts? Tas ir šķelšanās rezultāts, bez kura viss pārējais ir augstākā gaisma, vienotība un veselums. Tieši sašķelšanās dēļ radās „īssavienojums” starp divām vēlmēm: saņemošo un atdodošo.

Tad arī atklājās punkts Es. Tikai pieliekot pūles, lai apvienotos, mēs varam izpaust šo punktu un izpildīt mums uzlikto darbu – pāriet no „Es” pie Radītāja, kurš piepilda visu un izņemot kuru, nekā cita nav. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Vayeira”, 453. p.: Cilvēks tika radīts visā ļaunumā un zemiskumā. Kā sacīts: „Cilvēks dzimst līdzīgs mežonīgam ēzelim”. Visi ķermeņa orgāni, jūtas un īpašības un pie tam domas kalpo viņam tikai ļauniem nolūkiem un zemiskumam visas dienas garumā.

Turpretī tam, kurš izpelnījies saplūsmi ar Radītāju, šo kelim vietā Radītājs neveido jaunas, kuras būtu derīgas un cienīgas viņam paredzētā mūžīgā garīgā labuma saņemšanai, bet tās viszemākās kelim, kuru izmantošana līdz šim bija ļauna un nekrietna, apgriežas otrādi un kļūst viņam par tilpnēm, kas ļauj saņemt mūžīgo patiku un maigumu.

Neskatoties uz to, tās kelim, kurām piemita vislielākie trūkumi, kļūst tagad vissvarīgākās. Tas ir, atklāsmes pakāpe tajās ir vislielākā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Krasnojarska: 3. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Sacīts: „Mīli tuvāko kā sevi pašu”. Kas ir „tuvākais” cilvēkam ar punktu sirdī?

Atbilde: Principā par tuvāko mēs dēvējam jebkuru cilvēku pasaulē, kurš mums bija svešs, bet kļuva tuvākais.

Cilvēkam ar punktu sirdī saskaņā ar hierarhiju tuvākie ir tie cilvēki, kuri atrodas ar viņu ceļā – biedri grupā. Mēs varam būt ar viņiem atklāti, varam nodarboties ar apvienošanos, savstarpējo atbalstu, realizēt garīgās sistēmas saikni. Tāpēc, ka tā nav nejaušība, ka esam vienā grupā – mēs piederam vienai iekšējai, augstākai sistēmai un tāpēc sapulcējamies kopā. Tāpēc, pirmām kārtām, mums jārada tādi savstarpējie nosacījumi kā „mīlestība pret tuvāko”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Panim Meirot”: Viedie ir sacījuši, ka Šhinai ļoti nepieciešami zemākie. Kā sacīts līdzībā par to, kā dižajam ķēniņam jau dzīves norietā piedzima dēls – viņa sirds prieks. Tāpēc, kopš viņa dzimšanas, ķēniņa domas bija tikai dēlu.

Viņš savāca visas valsts grāmatas, pieaicināja visus viedos un radīja dēlam gudrības skolu, un sapulcēja visus valsts mūrniekus un uzcēla dēlam pilis ko baudīt, un pēc tam sapulcēja visus muzikantus un dziedātājus un radīja mūzikas skolu, pieaicināja visus labākos valsts pavārus un konditorus, kuri gatavoja dēlam vislabākās pasaules delikateses.

Lūk, dēls izauga un kļuva par vīru, taču, par lielu nožēlu un dusmām, viņš ir dumjš un netiecas pēc zināšanām, viņš ir akls un neredz ēku skaistumu, viņš ir kurls un nedzird dziedātāju balsis, viņš ir slims ar cukura diabētu un nevar ēst neko, izņemot rupjmaizi. Kā sacīts: „Es – Radītājs, atvedīšu jūs pie mērķa: gaismas ceļā vai ciešanu ceļā”. Tas ir, pastāv divi mērķa sasniegšanas ceļi: (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Tad Mozus sacīja tautai: “Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu.” (Tora, Iziešana, Itro, 20:17)

Bailes ir ļoti laba īpašība. Cilvēks saprot, ka nedrīkst Radītājam pienākt tuvāk un sargājas no tā, kā piemēram, iznākušais no cietuma zina, ka zagt ir slikti un apiet banku ar līkumu. Viņš zina, kādā attālumā viņam ir jāturas, lai pasargātu sevi no vilinājuma nozagt. Šeit par to arī tiek runāts, tāpēc ka cilvēkam vēl nav aizsargekrāna.

Tāpēc bailes ir vajadzīgas, un tas ir pareizi. Tikai garīgajā tās dēvē par „svētbijīgām trīsām”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam. Tad tauta, to redzēdama, bēga un nostājās iztālēm. Un ļaudis sacīja Mozum: “Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.” (Tora, Iziešana, Itro, 20:18-20:19)

Jautājums: Ko nozīmē „redzēju skaņas”?

Atbilde: Mēs visu uztveram caur Binas īpašību. Bina ir dzirde, un tāpēc skaņas mēs uztveram ar dzirdi. Taču, kad Binas īpašībā vēl atrodas arī Hohma gaisma, dzīvības gaisma, tad tajā izlaužas redze, redzējums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Lai labotos, paredzēts noteikts laiks: „6000” gadu, – proti, ja vienkārši sekot kalendāram. 6000 gadu laikā mums jāpabeidz sava labošanās, taču mēs to varam pabeigt daudz agrāk, sagatavojoties. Tādā gadījumā tas tiks dēvēts par gaismas ceļu un „laika paātrinājumu” (ahišena), tā vietā, lai ietu dabisko attīstības ceļu (beito), ciešanu ceļu.

Tāpēc, ja mēs vēlamies sasniegt jaunus stāvokļus, tad pievelkam  sev gaismu, kas atgriež pie avota. Jāpārbauda, ar kādām materiālajām darbībām mēs pievelkam sev šo gaismu, kas veiks ar mums vajadzīgo sagatavošanos. Darbības pagaidām ir materiālas, jo mēs tās veicam egoistiskā ceļā. Taču, neskatoties uz savu egoistisko nolūku, mēs varam pievilkt labojošo gaismu, un tāpēc tā dēvēta par apkārtējo gaismu.

Ja mūsu sagatavošanās bija pareiza, tad uz mums iedarbojas gaisma, modinot mūs atbilstoši mūsu pūlēm. Šim nolūkam ikvienam ir jādarbojas biedru labā, demonstrējot, cik svarīgs viņam ir mērķis, cik liela ir viņa degsme un centieni to sasniegt. Pat ja viņš neizjūt lielu entuziasmu, viņam ārēji ir jāspēlē simtreiz lielāka iedvesma salīdzinājumā ar to, kuru sajūt sevī. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Gudrības augļi”: Zoar Grāmatā rakstīts par diviem biedriem, kuri atrodas vienā laivā un viens no viņiem piepeši sāka urbt tajā caurumu. Biedrs iesaucās: „Kāpēc tu urb caurumu laivā?!” Neprātis viņam atbildēja: „Kāda tev daļa, es taču urbju zem sevis!” Patiešām, viens cilvēks var visu sabojāt.

Materiālajā pasaulē šādā gadījumā mēs visi slīkstam, taču kas notiek garīgajā pasaulē?

Tāpēc cilvēkam ir aizliegts nošķirties no sabiedrības. Viņam nav tiesību lūgt par savu dvēseli, par sevi pašu, pat ja ar to vēlas sniegt baudu Radītājam. Cilvēkam jāraida lūgšana par visiem kopā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Mūsu darbā īpaši svarīga ir sagatvošanās. Tieši sagatavošanās nosaka rezultātu. Nav svarīgi, ko tu apgūsti, cik daudz zini. Galvenais – sevi sagatavot, proti, mainīt savu tilpni/ vēlmi līdz tādai pakāpei, lai šīs pasaules vietā sajustu augstāko pasauli.

Nekas nemainās, izņemot tevi pašu un tad tu atklāj, ka augstākā pasaule ir šeit, ka tā vienmēr ir bijusi šeit. Vēlies paradīzi – lūdzu. Vēlies elli – saņem elli. Ņem visu, ko vēlies – viss atkarīgs no tavas tilpnes.

It kā tev priekšā atrastos „regulators”, kuru var pagriezt uz vienu vai otru pusi – tas maina tavu pasauli no viena pretstata citā, no viena skalas gala uz otru. Tu gluži kā caurskatītu attēlu virkni datorā.

Tas viss – iekšienē, tevī, viss tiek apvilkts ar kontūru uz baltās gaismas fona. Pati gaisma nav izzināma, tāpat kā arī tumsa – mēs redzam tikai vienu uz otra. Mūsu patreizējā dzīve ir tikai šīs ainas minimāli atšķiramās kontūras…

No sarunas par sagatavošanos kongresam, 26.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Krasnojarskas kongress, 5. nodarbība

Jautājums: Lai nonāktu pie biedra punkta sirdī, nepieciešams atklāt sirdi un lai sirdi atklātu, nepieciešams just cilvēku. Kāpēc rodas bailes sirds atklāsmes priekšā? No kurienes tās nāk? Iepriekš, bērnībā taču mēs pratām uzticēties, turpretī tagad – nē.

Atbilde: Mums nav jāatklāj sava sirds citiem – pat biedram. Jums vienkārši ir jāatrodas viņā un viss.

Jautājums: Taču, ja viņa sirds ir aizvērta?

Atbilde: Tas nav svarīgi. Viņš neko nevar aizvērt no jums. Nav nozīmes, kā viņš reaģē, kā viņš uzvedas – jums ir jāatrodas viņa sirdī, viņa vēlmēs, viņa cerībās. Jums viņam ir jāpalīdz, jānovēl tikai labais, jāizjūt līdzjutība. Jūs vēlaties, lai viņš pastāvīgi priecātos, lai viņam būtu labi. Šādai attieksmei jābūt pret otru. Tā ir tīri dvēseliska kustība.

No Krasnojarskas kongresa 5. nodarbības, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→