Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība

Jautājums: Mēs visi, principā, protam mīlēt: kāds bērnus, kāds vīru, sievu. Kāpēc, sapulcējoties kopā, mums nav viegli ieguldīt šeit jūtas, lai gan it kā mums būtu mērķis, nolūks?

Atbilde: Tāpēc, ka mūsu nolūki, kas vērsti uz visu, izņemot to, ar ko mēs nodarbojamies, ir egoistiski un tāpēc tie iet unisonā ar mūsu būtību, tajā pašā virzienā. Man ir nolūks remdēt slāpes un es padzeros. Tas nozīmē, ka es apmierinu savu vēlmi, turklāt nolūks palīdz realizēt vēlmi.

Turpretī šeit, gluži otrādi, nolūks ir pretstatā manai vēlmei. Tas ir, es mainu savas vēlmes uz pretējām ar nolūka palīdzību, tās inversēju un tāpēc mēs ejam pret savu dabisko būtību. Tas ir milzīgs iekšējs darbs, kas prasa milzīgu koncentrēšanos, biedru atbalstu, pieredzi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Līdz sašķeltībai pastāvēja tilpne, kas vēlējās saņemt gaismu atdeves dēļ (Ādams un Ieva). Taču šajā tilpnē bija viena vieta, kas dēvēta par akmens sirdi, kuru nebija iespējams izlabot. Augstākā gaisma tajā nespēja ienākt. Līdz turienei nenonāk pat apkārtējā gaisma! Taču, kā tādā gadījumā to var izlabot, jo tieši šajā akmens sirdī ir visa radījuma būtība.

Sanāk, ka manī ir tāda vēlme baudīt, kas pretēja Raītājam, augstākajai gaismai un kurā gaisma nespēj ienākt. Tāpēc, ka tas būtu pretrunā īpašību līdzības likumam, turklāt sacīts: „Likums ir dots un to nebūs pārkāpt!” Radītājs arī pats nepārkāpj savus likumus. Likums ir ieviests un atbilstoši šim likumam eksistē viss Universs, visa rabība.

Taču, ko tādā gadījumā darīt? Kā tomēr izlabot radījumu, padarot to līdzīgu Radītājam? Ja augstākā gaisma saskaņā ar ierobežojuma nosacījumu, formas neatbilstību nevar pat pieskarties akmens sirdij, tad kā radījums pieņems Radītāja formu? Radījums nekad nespēs to veikt, jo akmens sirds arī ir pats autentiskais radījums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, Priekšvārds „Ēzeļu dzinējs”, 85. p.: … Rabīns Elezars un rabīns Aba nokāpa no saviem ēzeļiem un noskūpstīja tos. Sacīja: „Cik liela gudrība ir tevī, taču tu dzen ēzeļus aiz mums! Kas tu esi?” Viņiem atbildēja: „Nejautājiet man, kas es esmu, bet dosimies tālāk un nodarbosimies ar Toru. Katrs sacīs savu gudrību, lai apmirdzētu mūsu ceļu”.

Ēzeļu dzinējs ir apkārtējā gaisma, kas atgriež pie avota. Kur ir starpība starp ēzeļu dzinēju un gaismu, kas vēlāk atklāsies? – Apkārtējā gaisma pārvērtīsies iekšējā. Tad, kad tā atklājas, tad kļūst saprotams, ka tā, pieņemsim, ir jehida gaisma. Turpretī līdz tam brīdim mēs nezinām, kādai pakāpei tuvojamies, kas ir mūsu pavadonis.

Ēzeļu dzinējs ir tā pati apkārtējā gaisma, kas pārceļ mūs, mūsu vēlmes avijut/ slāni, mūsu „ēzeļus” no pakāpes uz pakāpi.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 23.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Pastāv divi faktori, kas atbalsta cilvēku ceļā: ierastie rāmji, kurus viņš sev ir pieņēmis un pareizā biedru vide. Vai nepieciešams šos rāmjus pastāvīgi paplašināt?

Atbilde: Tas nav nepieciešams. To gadu laikā, kurus pavadīju līdzās Rabašam, es neredzēju, ka viņš būtu mainījis ierasto dzīves gaitu. Saglabājās vienas un tās pašas stundas, kas paredzētas mācībām nakts laikā, pastaigām pie jūras, parkā, mežā, nodarbībām ar sportu, dienas atdusai, lai vakarā no jauna novadītu nodarbību. Tā notika diendienā. Visu šo gadu laikā savā dzīvesveidā viņš neko nemainīja – pat uzturā.

Kāpēc būtu jāmaina materiālais? Visām pārmaiņām ir jābūt iekšējām, nevis ārējām. Mēs zinām, ka ēzelis netiecas pie jaunām delikatesēm, bet dod priekšroku ierastajiem graudiem. Turpretī zilonis uzskata par labāku zāli. Dzīvnieks bauda to, ka saņem viņam vajadzīgo atbilstoši viņa dabai. Nav nekāda labuma mūsdienu „ātri pagatavotajā” ēdienā, tāpēc ka mūsu ķermenis nav mainījies. Mēs ar visu šo to tikai saindējam. Tam ir jāsaņem vienkāršs, dabisks uzturs, tāds, kāds tam pienākas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Gadās, ka cilvēks ir apveltīts ar kādu īpašu dvēseli, kas mudina viņu katru mirkli un liek turpināt darbu, neskatoties uz visu sirds apgrūtinājumu un jucekli. Taču, ja tas nenotiek, tad vienīgā iespēja noturēties uz šī ceļa – atrasties stiprā vidē, kas neļaus viņam aizbēgt un apbruņos ar ieradumiem, kas palīdzēs atgriezties pie pareizas dzīves.

Bez pareizas sagatavotības sevī, bez pieraduma uz iekšējo darbu, kā arī bez saiknes ar biedriem, kas uztur cilvēka saikni ar pirmavotiem, skolotāju, grupu, viņam nav ne mazāko iespēju virzībai uz priekšu un nav spēka, kas ļauj katru mirkli pareizi reaģēt uz notiekošajiem šķēršļiem. Tad sanāk, ka cilvēks vispār nepiegriež vērību šķēršļiem, vai arī aizturas tajos.

Pirmajā gadījumā viņam nav vajadzīgās jutības, viņš pazemina savu uztveri, lai nenokļūtu stiprā šķēršļu  ietekmē. Šādā gadījumā viņš nevirzās uz priekšu. Dzīve kļūst klusāka un mierīgāka. Tā vietā, lai saņemtu šķēršļus, piemēram, desmitreiz stundā, viņš tos sajūt dažas reizes dienā un ne vairāk. Līdz ar to tiek noteikts ātrums, ar kādu viņš virzās uz priekšu. Tas ir, viņš tīšuprāt sevi bremzē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 4. p.: Radītājs Pats uzliek cilvēka roku uz labu likteni, kas dod viņam baudu un prieku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un mocību un kurai nav satura.

Cilvēkam no Radītāja puses nav lielāka norādījuma kā šis. Turklāt cilvēka izvēle ir tikai nostiprināšanā, par cik nepieciešams, protams, liels darbs un liela piepūle, līdz attīrīs savu ķermeni un spēs pildīt Toru un baušļus kā pienākas, tas ir, nevis lai pats baudītu, bet lai sniegtu baudu Radītājam, ko dēvē par „lišma”.

Tikai tādā veidā izpelnas laimīgu un saldu dzīvi, kas iet līdzās Toras pildīšanai. Taču iekāms cilvēks sasniedz šādu attīrīšanos, viņš, protams, veic izvēli, lai nostiprinātos uz laba ceļa, pateicoties visiem iespējamiem līdzekļiem un veikliem paņēmieniem. Un izdarīs visu, kas viņa spēkos, līdz pabeigs attīrīšanās darbu; un nenokritīs aiz savas nastas smaguma ceļa vidū. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Dzirdētais” (Šamati), 225. raksts: Nav iespējams pacelt sevi virs savas vides. Tāpēc cilvēkam ir jāsaņem no tuvāko apkārtnes. Nav viņam cita padoma, izņemot vienu – iet Toras un lielu pūliņu ceļu. Tāpēc, ja cilvēks izvēlas sev labu sabiedrību, viņš iegūst laiku un ietaupa pūles, par cik tiecas savas sabiedrības pēdās.

Tas ir cilvēka varā: vai nu viņš nodod sevi sabiedrības varā, vai arī viņā valda Daba, Radītājs. Viens no diviem.

Kāpēc es tieku dēvēts par cilvēku, ja izvēlos sabiedrības varu? Tieši tāpēc, ka tā ir mana izvēle, kuru es izdaru par spīti visiem šķēršļiem, par spīti iekšējai pretestībai, problēmām un nelaimēm. Es pats nosaku, kas manī valdīs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Taču, ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Dievs viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt. (Tora, „Iziešana”, „Mišpatim”, 21:13)

Tajos senajos laikos, par kuriem vēstīts Torā, bija sešas apmetnes, kurās slēpās no soda tie, kuri it kā nejauši nodarīja miesas bojājumus citiem cilvēkiem.

Kāpēc viņiem vajadzēja kaut kur bēgt, ņemot verā, ka augstākā tiesa deva viņiem sava veida aizsardzības apliecību, kas vēsta: „Es noslepkavoju cilvēku, taču ne ar ļaunu nolūku!”, – un visiem tas bija zināms. Kas dzīsies viņiem pakaļ, ja tas ir ierakstīts likumā, kuru visi ir pieņēmuši? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Kabala ir augstākā garīgā psiholoģija. Katrai cilvēka kustībai, katram viņa nolūkam, vēlmei, rīcībai tā piešķir dimensiju. Tieši tas pietrūkst mūsu pasaulīgajai psiholoģijai, kas runā par daudzām lietām, taču tas viss paliek gaisā karājoties.

Nav iespējams izmērīt, sataustīt, precīzi pierakstīt (cilvēks taču ir kā dators), graduēt visas mūsu vēlmes, nolūkus un savstarpējās mijiedarbības, tāpēc ka attiecībā uz šo mums jāatrodas pakāpi augstāk, jāpaceļas no mūsu šodienas līmeņa uz mūs radījušā līmeni, proti, Radītāja līmeni.

Atbilstoši līdzībai ar Radītāju, mēs sākam uz sevi raudzīties jau no Viņa līmeņa. Tad mēs varam mērīt sevi, mūsu jūtas, gluži kā nolaižot taustekli katrā vēlmē, katrā īpašībā, nolūkā, virzienā utml. Mums rodas iespēja ne vien tos mērīt, bet arī pierakstīt, nodot tālāk, apmainīties, salīdzināt, savstarpēji savienoties, proti, rodas vesela komutācijas sistēma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala, Kabala un citas zinātnes, Tora - Nav komentāru→

Visas kabalas grāmatas tiek dēvētas par Toras grāmatām, tāpēc ka tās uzrakstītas, vadoties no garīgās izzināšanas, kuru sasnieguši cilvēki, kas atrodas aiz robežas, kas atdala no mums garīgo pasauli. Viņi šīs grāmatas ir sarakstījuši. Vienīgais, kas tev ir vajadzīgs – rast no šīm grāmatām tajās esošo brīnumaino spēku.

„Brīnumlīdzeklis” nozīmē, ka visas tavas īpašības, kas patlaban tev ir, viss tavs intelekts un jutība, enerģija, apķērība – visas tavas cilvēciskās īpašības pilnīgi neattiecas uz garīgo izzināšanu un ne ar ko tev nepalīdzēs. Tu vari būt visgudrākais vai visdumjākais, tas nav svarīgi. Tu vari sēdēt pie šīm grāmatām kā „zābaks”, nesaprotot nevienu vārdu un pat nezināt valodu, kurā šīs grāmatas uzrakstītas – tam nav nozīmes un tas neatšķiras no tā, ja tu būtu iezubrījis no galvas visu grāmatu.

Palīdzēs tikai viens – izmantot šo grāmatu kā brīnumlīdzekli. Brīnumlīdzeklis ir īpaša saikne, kuru tu vari nodibināt ar šīm lapām. Taču, kādā veidā caur šīm teksta lappusēm tu iedarbini kaut kādus spēkus, tev nav zināms. Tu nepazīsti sevi pašu, nezini, kas tās ir par lappusēm, tu neesi pazīstams ar augstāko sistēmu. Taču tajā mirklī, kad tu uztver šo tekstu kā brīnumlīdzekli, tu ieslēdzies tev nezināmajā sistēmā un to aktivizē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→