Jautājums: Sanktpēterburgas kongresā bija skaidra sajūta, ka viss ir atkarīgs tikai no biedriem, viņi dara visu mērķa sasniegšanas labā, un mēs baudām šo stāvokli. Pēc tam Jūs sacījāt, ka, atrodoties šādā stāvoklī, mēs aizmirsām par Radītāju. Kur atrodas robeža starp biedriem un Radītāju? Kādas pūles mums patlaban ir jāpieliek, lai mūsu apvienošanās stāvoklim pievienotu Radītāju?

Atbilde: Jautājums nav vienkāršs.

Ja es uzskatu, ka Radītājs dara visu, tad ko tādā gadījumā dara biedri? Ja es uzskatu, ka Radītājs vada manus biedrus un caur viņiem iedarbojas uz mani, tas ir, es savienoju biedrus ar Radītāju, un es esmu pret viņiem abiem; vai arī es savienoju sevi ar biedriem, un mēs visi Viņu meklējam, taču mēs esam kopā, bet Viņš vēl neatrodas starp mums, tad, kādā veidā mēs varam šajā situācijā rast pareizo stāvokli? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Garīgā darba sakne nozīmē Radītāja darbību, vērstu attiecībā uz mums, pamata meklējumus. Tikko mums atklājas, ka Radītāja klātbūtne ir visapkārt, radot un veidojot katru stāvokli, būtībā no tā momenta mēs sākam savu apzināto un pārdomāto darbu. Šī sapratne un apziņa – augstāka par zināšanām, jaunajās vēlmēs, nevis tajās, kuras mums ir patlaban.

Tāpēc visa pacelšanās, mērojot atklāsmes pakāpienus, ir augstākās vadības izzināšana, noskaidrošana, ka tieši Radītājs bija organizējis un iztaisījis mums visu norisošo notikumu cēloņus. Atkarībā no tā, cik augstu mēs paceļamies pa izzināšanas kāpnēm, mēs arvien dziļāk atklājam savas saknes, atskatoties atpakaļ uz visu izieto ceļu un paceļoties līdz pašai Bezgalības pasaulei.

Ar katru reizi mēs uzzinām, ka katram notikumam bija daudz dziļāka sakne nekā mēs domājām. Katrai, pat nelielai darbībai un sīkam stāvoklim bija tūkstošiem dažādu iemeslu, kas saistīti vēl ar tūkstošiem citu svarīgu darbību, kas skar radības pašus pamatus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Baušļi ir darbības, kas paceļ mūs tuvāk Radītājam. Mēs arvien vairāk Viņam līdzināmies. Bauslis nozīmē, ka katrreiz kādu savas egoistiskās vēlmes daļu es varu izlabot uz atdevi un mīlestību, uz saikni ar citiem, uz ienākšanu garīgajā telpā. Viss, kas mums novēlēts, ir sava egoisma, savas ļaunās sākotnes labošana uz pretējo, pozitīvo.

Rakstā „Baušļi, kurus cilvēks noniecina” Rabašs raksta: „Vispirms nepieciešams izlabot vēlmi saņemt (avijut), lai tā nebūtu pārāk liela – tik lielā mērā, ka cilvēkam nebūtu iespējams ar to tikt galā. Tāpēc esam spiesti dot viņam (cilvēkam) mazāku vēlmi pēc baudas. Pēc tam, kad redz, ka var tikt galā ar mazu baudu, viņam tiek dota lielāka un tā tālāk.

Tas nozīmē, ka mūsu egoismu it kā sagriež „daļiņās”, kas mūsos pakāpeniski izpaužas un mēs varam šo egoismu izlabot pa daļām. Katrreiz notiek nakamās, arvien rupjākas, arvien smagākas egoisma daļas labošana uz altruismu, atdevi.  Tas tiek dēvēts par par baušļa pildīšanu. (vairāk…)

Filed under: Baušļi, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers”: Radītājam jautāja eņģeļi: „Kas ir cilvēks, lai Tu par viņu domātu? Kam tev šī nelaime?” Šeit var minēt līdzību par ķēniņu, kuram bija tornis, pilns ar visādiem labumiem, taču nebija viesu… Kāds tādā gadījumā var būt ķēniņam labums no šīs pārpilnības?

„Eņģeļi” ir dabas spēki, tādi paši, kā gravitācijas spēks, elektrostatiskie, magnētiskie spēki un citi. Viņu jautājums ir saprotams: „Ja visa realitāte ir Tavi spēki, tas ir, tavas izpausmes vēlmes attiecībā pret matēriju, tad kāds ir šīs matērijas labums no visa tā, ko Tu ar to dari, pārceļot to no stāvokļa uz stāvokli?”

Radītājs atbild: „Es vēlos radīt Cilvēku – tādu elementu sakausējumu, tādu pamatu kombināciju, lai no to savienojuma dzimtu kas jauns, kas nav tiešs Mans turpinājums”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Daba nemainās – mainās mūsu uztvere attiecībā uz dabu, tās atklāšanas pakāpe. Cilvēks mainās, kļūst gudrāks, saņem spēcīgākus un smalkākus izpētes instrumentus un tāpēc arvien dziļāk izzina dabu. Pati daba nemainās – mainās cilvēks un atklāj tajā jaunas parādības, jaunus likumus, īpašības, saiknes.

Realitātē nekas nemainās – visas pārmaiņas notiek tikai attiecībā pret mums. Cilvēks vispār neko nedara pats. Viņu pilnībā vada no augšienes, bez jebkādas līdzdalības no viņa puses, vai arī viņu vada ar viņa paša līdzdalību. Turklāt ar šo līdzdalību viņš var tikai paātrināt attīstību.

Taču paātrinot savu personīgo attīstību, tādā veidā es ietekmēju visu pasauli, tāpēc ka esmu lielas integrālas sistēmas integrālā daļa. Tāpēc visas pārējās šīs sistēmas daļas arī mainās kopā ar mani. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē būt par Radītāja partneri?

Atbilde: Sacīts, ka „Radītājs sāka radīšanas darbu, bet taisnie to pabeigs”. Mūsu uzdevums – paņemt visu, ko Viņš mums ir sagatavojis un pilnībā salikt kopā šo lego, visu puzli, atjaunojot Viņa sākotnēji radīto ainu. Tādā veidā mēs kļūstam Radītāja partneri.

Mēs saliekam kopā viņa radību, taču it kā atgriezeniskā formā. Savienojot visas radības daļas kopā, katrā detaļā mēs atklājam, no kurienes tā cēlusies un kāpēc radīta tieši tādā veidā, kādā veidā tā savienojas ar visām pārējām daļām, kas jādara, lai savienotos ar citām.

It kā mums priekšā atrastos izjauktas mašīnas rezerves daļu kalns, kuras haotiski sajaukušās. Un mēs nezinām, ar ko lai iesāk un kā savienot vienu detaļu ar otru. Taču šajā kalnā ir viss nepieciešamais, nekas netrūkst, izņemot prasmi uzzināt: kāpēc viss ir radīts tādā veidā, ar kādu mērķi, kas ar to visu ir jādara, lai šis mehānisms sāktu darboties? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm. Bet, ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. (Tora, „Iziešana”, „Mišpatim”, 22:1-22:2)

Zaglis ir mūsu egoisms. Tas pastāvīgi mēģina ielauzties cilvēkā, sagrābt sev. Ja tas dara to neapzināti, tas ir, ja cilvēkam tas viss nav skaidri saprotams, tad cilvēkam ir tiesības nogalināt zagli, tāpēc ka tādā veidā viņš labojas.

Turpretī, ja tas noticis „saules gaismā”, tad tev nav jānogalina egoisms, tev tas ir jāizlabo un ja tu nepareizi pret to izturies, tad nokrīti no šīs pakāpes, tas ir, mirsti – tevi nogalina. Tāpēc tev nav tiesību nomirdināt savu egoismu, tāpēc ka tev ir jāizlabo zaglis – egoistiskā darbība uz altruistisko, nevis vienkārši jānogalina. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 1. nodarbība

Mūsu uzdevums – saprast, ka daba ir vienota, globāla un mēs esam tieši tie, kam tā ir jāsavieno ar savstarpējām mūsu iekļaušanām vienam otrā, ar nolūkiem. Tādējādi tēma „Nav neviena cita, izņemot Viņu” nāk no Dabas vienotības – nav nekā cita, izņemot vienu vienoto sistēmu, kas ietver sevī visu.

Turpretī tas, ka tā šķiet mums sašķelta, notiek tāpēc, ka mēs paši esam atdalīti viens no otra un tāpēc mēs redzam pasauli tieši tādu, kas ir saskaņā ar nosacījumu, ka katrs cilvēks sajūt to sevī pilnīgi individuāli.

Tas, ka pasaule mums šķiet sadalīta, savstarpēji attālināta, atrodoties savstarpējā saišu pārrāvumā vienam ar otru, kas no dienas dienā arvien vairāk izpaužas, ir tā rezultāts, ka mūsos pastāvīgi aug egoisms. Pie tam tas aug paātrināti, atbilstoši krasai hiperbolai – mēs redzam, kā katru gadu, bet patlaban jau katru mēnesi, katru nedēļu un pat katru dienu, viss  pasaulē ātri mainās. Mainās tieši tāpēc, ka šīs pārmaiņas notiek mūsos. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Kabala un citas zinātnes, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība

Jautājums: Kā iespējams garīgi virzīties uz priekšu materiālā spiediena ietekmē un materiālās sabiedrības ietekmē?

Atbilde: Kas jums to dod? – Augstākais spēks, vienotais Dabas spēks, kas visu groza pēc sava prāta un to visu mums piespēlē kā mūsu kopējo likteni.

Mēdz būt tādi momenti, kad jūs par to aizmirstat un Radītāja vietā mēģināt visu nogrūzt uz kādu citu. Sabiedrība nav vainīga. Vainīgs tikai Viņš. Taču, kā mēs varam Viņu vainot? Kādā veidā Augstākais spēks, kurš atrodas absolūtas mīlestības un atdeves stāvoklī, var būt slikts? Lieta tā, ka jūs to uztverat tieši tādā veidā, tāpēc ka jūsu egoistiskais nolūks to pakļauj inversijai. Tāpēc jūs tik slikti uztverat visu apkārtējo pasauli.

Patiesībā visa pasaule, kas atrodas mums apkārt, ir bezgalīga labestība un mīlestība. Nomainiet savu nolūku un neradīsies nekādas problēmas.

Turpretī, no otras puses, jāpateicas par šīm problēmām, kuras jums rodas, jo tieši tās norāda uz to, kas ir jāmaina.

No nodarbības pirms Sanktpēterburgas kongresa, 11.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība

Jautājums: Mīlestība nozīmē draudzību, turpretī draudzība – mīlestību. Kāpēc starp vecākiem un bērniem ir mīlestība, taču nav draudzības?

Atbilde: Principā šodien nav ne viena, ne otra. Mēs atrodamies tādā paaugstināta egoisma stāvoklī, kad bērni un vecāki pārstāj sajust mīlestību viens pret. Mēs neesam vainīgi, vienkārši tā tas ir.

Šodien cilvēcē mainās daudzas lietas. Cilvēki nevēlas, lai viņiem būtu bērni, nevēlas dibināt ģimeni. Ir tādi, kas piekrīt dibināt ģimeni, taču nevēlas bērnus. Un otrādi, vēlas bērnus, taču nevēlas veidot ģimeni. Vispār viss nav kā vajag. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→